Trampa aizsardzības politikas prioritātēs nav iekļauta Krievija 2
ASV Aizsardzības ministrijas ziņojumā par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa topošās administrācijas prioritātēm pieminēta cīņa pret teroristu grupējumu “Islāma valsts”, aizsardzības budžeta ierobežojumu atcelšana un jaunas kiberdrošības stratēģijas izstrāde, tomēr tajā nav minēta Krievija.
Ar 1.decembri datēto ziņojumu, kura teksts nonācis ietekmīgā ASV izdevuma “Foreign Policy” rīcībā, rakstījis aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Braiens Makeons. Tajā viņš norādījis, ka četru prioritāšu sarakstu viņam nodevusi Trampa varas pārejas komandas pārstāve Mira Rikardela.
Ziņojumā pieminēti Aizsardzības budžeta jautājumi, bruņoto spēku stiprums un pretterorisma operācijas Irākā un Sīrijā, kā arī Ķīna un Ziemeļkoreja. Tomēr Krievijas sarakstā nav.
Trampa pārejas komandas amatpersona nevēlējās komentēt jautājumu par Krievijas vietu jaunievēlētā prezidenta aizsardzības prioritātēs, piebilstot, ka ziņojums “nav visaptverošs”.
“Ir pilnīgi nepareizi un maldinoši medijiem spekulēt, ka šajā jautājumu sarakstā ir visas jaunievēlētā prezidenta prioritātes,” sacīja Trampa pārejas komandas pārstāves Džesika Dito.
Pentagona pārstāvis atteicās komentēt topošās Trampa administrācijas prioritātes, piebilstot, ka pārejas komanda ir instruēta par Krievijas jautājumiem.
“Mēs viņu prioritāšu nosaukšanu atstāsim viņu pārziņā,” “Foreign Policy” pavēstīja Pentagona preses sekretāra vietnieks Gordons Traubridžs.
“Mēs viņiem esam snieguši daudzas instruktāžas, kas skar politiku pret Krieviju,” viņš piebilda.
Gadiem ilgi augsta ranga amatpersonas Pentagonā un izlūkdienestos Krieviju sauca par galveno draudu, ņemot vērā tās lielu kodolieroču arsenālu, nesen modernizētos bruņotos spēkus un gatavību izaicināt ASV un to sabiedrotos Tuvajos Austrumos, Austrumeiropā un citviet.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Džozefs Danfords pērn Kongresam paziņoja, ka Krievija rada vislielākos draudus.
“Ja jūs vēlaties runāt par valsti, kas rada eksistenciālus draudus Savienotajām Valstīm, es norādītu uz Krieviju,” uzsvēra ģenerālis, kurš kā nākamos lielākos draudus dilstošā secībā minēja Ķīnu, Ziemeļkoreju un “Islāma valsti”.
“Cilvēki tur tagad būtu diezgan satraukti, neredzot sarakstā Krieviju,” komentējot Trampa aizsardzības prioritātes, norādīja bijusī Pentagona augsta ranga darbiniece Evelīna Farkasa.
Kopš vēlēšanu kampaņas sākuma Tramps ir atklāti runājis, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju ir ASV interesēs, īpaši cīnoties pret “Islāma valsti” Īrākā un Sīrijā.
Pagājušajā nedēļā Tramps valsts sekretāra amatam izraudzīja naftas kompānijas “ExxonMobil” izpilddirektoru Reksu Tilersonu, norādot, ka viņa plašie biznesa sakari Krievijā būtu ļoti noderīgi starptautiskajās sarunās.
Taču politiķi abu lielāko ASV partiju rindās pauduši bažas par Tilersona saitēm ar Krieviju.
2011.gadā “Exxon Mobil” noslēdza līgumu ar Krievijas lielāko naftas kompāniju “Rosņeftj” par kopīgu naftas izpēti un ieguvi. Kopš tā laika kompānijas izveidojušas desmit kopuzņēmumus projektiem Krievijā.
2013.gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Tilersonam pasniedza Draudzības ordeni.
Taču ASV sankcijas par Krievijas iebrukumu Ukrainā “Exxon Mobil” izmaksāja dārgi, liekot slēgt dažus projektus un nodarot vismaz miljardu dolāru lielus zaudējumus. Tilersons, kurš “Exxon Mobil” vadījis kopš 2006.gada, bijis skaļš sankciju kritiķis.
