Traktortehnikas cena un piegādes laiks būtiski pieaudzis 0
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Lauksaimniecības tehnika būs dārgāka. Kreditētāju un līzinga pakalpojumu uzņēmumu konkurence, iespējams, nodrošinās iespējami zemas procentu likmes. Agrāk līdz piegādei uz saimniecību bija jāgaida 2–3 mēnešus, patlaban – vismaz gads.
Sadārdzinājušās tehnikas komponentu cenas
“Laika posmā līdz 2021. gadam (ieskaitot) tehnikas tirgū bija ikgadējs ražotājrūpnīcu noteikts cenu kāpums, kas balstīts uz ražotājvalsts tautsaimniecības izaugsmi, kā arī ražotāja modeļa maiņu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, tostarp ES prasību ievērošanu saistībā ar dzinēju atgāzu atbilstību ES ekoloģiskajām normām. Pandēmijas sākumā ražošanas ķēdes nebija ļoti būtiski traucētas, pircējs nejuta tehnikas piegāžu kavēšanos. Pēdējā gadā ļoti būtiski mainījās tehnikas cenas, tomēr vissvarīgākais sadārdzinājuma iemesls ir konkrētu komponentu trūkums tirgū – to cenas ir kāpušas un ietekmējušas gala produkta cenu. Nenoliedzami, komponentu cenas ietekmē arī energoresursu cenu kāpums un darbaspēka pieejamība,” teic Aivars Metla–Rozentāls, Claas traktoru projekta vadītājs Ziemeļeiropā.
Aigars Laurinovičs, Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs, papildina: “Vēl nekad nebijām redzējuši traktortehnikas sadārdzinājumu pat četras reizes gadā, kā notika pērn. Laikā, kad izejvielu tirgū sevi aktīvi piesaka militārā nozare, kas bez kaulēšanās var maksāt prasīto maksu par izejmateriāliem, lauksaimniecība var pastāvēt aiz stūra. Tehnikas pārdevēju vainošana cenu celšanā noteikti ir nepamatota.” A. Laurinovičs piebilst – kopš 2019. gada cenu kāpums lauksaimniecības tehnikai ir līdz pat 40%. Mazāks tas esot ražotājiem, kas iespējami vairāk komponenšu ražo uz vietas savā valstī vai kaimiņvalstīs, nevis, piemēram, Ķīnā. Piegāžu traucējumi un pārrāvumi kavē un sadārdzina ražošanas izmaksas.
Austrumtirgus ietekme
Lauksaimniecībā izmantojamo tehniku no Krievijas un Baltkrievijas Latvija iepērk maz. Viens no iemesliem – Eiropas Savienībā (ES) ir augstākas tehnikas kvalitātes prasības. Pērn Latvijā reģistrēja 679 jaunus traktorus, tostarp tikai 24 bija ar ilgus gadus tik populāro Belarus zīmolu. Latvijā pērn arī reģistrēti 12 kombaini no Krievijas, kas veido aptuveni astoto daļu no pavisam pērn reģistrētajiem 100 jaunajiem kombainiem.
Sarežģītāk esot ar rezerves daļām, kas jāieved Latvijā plaši izmantotajai padomju laika tehnikai, it īpaši mazajās saimniecībās. Tomēr tas neesot milzīgs skaitlis naudas izteiksmē, piebilst Laurinovičs.
No Ukrainas Latvijā ieved aprīkojumu kalšu būvniecībai un komplektēšanai. Lietotās tehnikas eksports uz Krieviju esot salīdzinoši mazs.
A. Laurinovičs arī vērš uzmanību, ka sankcijas būs jūtamas tiem uzņēmumiem, kuriem Krievijā un Ukrainā ir uzbūvētas rūpnīcas. “Paredzu, ka tas būs sitiens. Krievija, visticamāk, šīs rūpnīcas slēgs,” teic LITA vadītājs, piebilstot, ka rūpnīcas Krievijā ir, piemēram, kompānijai John Deere.
ES fondu atbalsts
Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka interese par tehnikas pirkumiem ir liela.
Dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Ilgaža teic, ka šāgada 24. februārī noslēdzās projektu pieņemšana pasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās. Tā bija 2014.–2020. gada plānošanas perioda 7. projektu iesniegšanas kārta. Iepriekšējās kārtās pieprasījums pēc šajā pasākumā pieejamā finansējuma bija lielāks nekā piedāvājums.
Kas jauns šajā reizē? “Pirmo reizi lauksaimniekiem vairs nav jāveic iepirkuma procedūra, bet tehniku var pirkt, izmantojot Tehnikas un iekārtu katalogu. Katrai tehnikas vienībai katalogā pieejami trīs komplektāciju piedāvājumi – bāzes un divas augstāk aprīkotas komplektācijas. Katalogu var redzēt vietnē: https://eps.lad.gov.lv/etk_public.
Lai varētu saņemt atbalstu, lauksaimniekam jāievēro daudzi un dažādi nosacījumi: pretendēt uz atbalstu var lauku saimniecība, kuras kopējais neto apgrozījums no lauksaimniecības nozares pēdējā noslēgtajā gadā pirms lauku saimniecība piesakās atbalsta saņemšanai ir vismaz 4000 eiro, kā arī atbilstīgā kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvu sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība.
Iecerēts, ka būs vēl viena atbalsta pasākuma kārta 2022. gadā, tomēr precīzas informācijas, kad to izsludinās, nav. Atbalsts šajā pasākumā ir 20–30%.
Iespēja saņemt grantu jaunās tehnikas pirkumam būs jaunajiem lauksaimniekiem. Viņi šajā gadā varēs pieteikties atbalstam pasākumā Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai (2014.–2020. gada plānošanas periodā bija četras kārtas).
Jaunie saimnieki varēs saņemt vienreizēju 40 000 eiro lielu maksājumu jaundibināta vai pārņemta lauksaimniecības uzņēmuma dibināšanai un attīstībai saskaņā ar iesniegto darījuma darbības plānu.
Tehniku varēs pirkt arī pasākumā Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, ziņo LAD. Atbalsts ir noteikts 15 000 eiro vienreizēja maksājuma veidā vienai mazajai saimniecībai. Var pirkt arī lietotu tehniku un izmantot atbalstu arī citiem mērķiem. Šajā gadā būs vēl viena šā atbalsta pasākuma kārta, tomēr LAD nevarēja pateikt, kad tā varētu būt.
Ģirts Priede, SEB bankas MVU apkalpošanas pārvaldes vadītājs, vērš uzmanību – gadījumā, ja ir fondu atbalsts, ir iespējams ar banku vienoties par zemāku pirmo iemaksu nekā standarta gadījumā.
Mārtiņš Kalniņš, Swedbank sadarbības partneru vadītājs, piebilst: “Ikviens finansētājs ES fondu gadus izmanto, lai veidotu dažādas akcijas vai kampaņas ar īpašiem finansēšanas nosacījumiem. Tāpēc šajos periodos klientam ir iespēja izmantot labvēlīgu tirgus situāciju un iegūt labākus nosacījumus.”
Līzings neatbilst ES finansējuma saņemšanas prasībām, tomēr ir populārākais
Lauksaimniecības tehnikas iegādei ir pieejami divi aizņēmuma veidi – aizdevums vai līzings. “Aizdevumus tehnikas pirkumam formē galvenokārt tikai gadījumos, kad aizņēmējs izmanto ES atbalstu lauksaimniecības tehnikas pirkumam, jo iegādātās tehnikas īpašniekam ir jābūt pašam zemniekam. Savukārt, slēdzot līzinga līgumu, kā pirktās tehnikas īpašnieku norāda līzinga kompāniju, un tas neatbilst ES finansējuma saņemšanas prasībām. Attiecīgi, lai klientiem nodrošinātu iespēju pirktajai tehnikai saņemt ES atbalstu, finansētāji ir raduši iespēju kārtot darījumu kā aizdevumu, nevis kā līzingu. Otrs visbiežākais iemesls aizdevuma izmantošanai ir dažādi nereģistrējami aktīvi, ko finansē kā kredītu. Tomēr absolūto vairākumu darījumu finansē līzinga veidā, jo tas ir vienkārši un ērti. Aizdevumu veida darījumu īpatsvars salīdzinājumā ar līzinga darījumiem ir ļoti mazs – papildus ņemot vērā to, ka aizvadītajā gadā Eiropas Savienības finansētājs šim mērķim nebija pieejams, darījumi aizdevuma formā veidoja vien aptuveni 4% lielu īpatsvaru no kopējās tirgus daļas,” teic Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle. Viņš vērš uzmanību, ka vienlaikus ar ES finansējuma pieejamību palielinās arī aizdevuma un līzinga darījumu daudzums lauksaimniecības tehnikas pirkšanai.
Pērn jaunu traktoru pirkuma darījumi pieauguši par 6% salīdzinājumā ar gadu agrāk, bet jauno kombainu iegādes darījumu daudzums 2021. gadā kāpis par 18%. R. Bāle paredz, ka šajā gadā izaugsme turpināsies, ņemot vērā ES finansējuma pieejamību.
Luminor Līzings procentlikmes un pirmās iemaksas galvenokārt nosakot individuāli. Tās ietekmē gan paša klienta finanses, gan izvēlētais tehnikas veids. R. Bāle teic, ka sīvā konkurence pērn ir veicinājusi līzinga procentlikmju kritumu par aptuveni 0,3% un vidēji tirgū šobrīd jaunas lauksaimniecības tehnikas darījumi notiek lielākoties 2–2,5% likmju robežās. Finansējuma termiņu nosaka tas, vai tehnika ir lietota vai jauna. Jaunai tehnikai – līdz 7 gadiem, bet lietotai svarīgi, lai finansējuma termiņa beigās aktīva vecums nepārsniedz 12 gadus. “Protams, mēs cenšamies atrast katram klientam risinājumu, kas atbilst viņa vēlmēm, tāpēc vienmēr pastāv arī izņēmumi. Taču prakse rāda, ka visbiežāk līzings tiek formēts uz pieciem gadiem ar pirmo iemaksu 10% apmērā, bet nereti ir gadījumi, ka klienti izvēlas veikt lielāku pirmo iemaksu, tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu vai atmaksas termiņu. Kā nodrošinājums finansējumam ir iegādātā lauksaimniecības tehnika jeb līzinga objekts,” tā R. Bāle.
Mārtiņš Kalniņš no Swedbank vērš uzmanību, ka lauksaimniecības finansēšanas darījumos izteiktas ir dažādas speciālo likmju kampaņas tirgū. “Iemesli te ir dažādi, piemēram, rūpnīcas veido atbalstīto zīmolu programmas, kas ļauj klientam finansēt tehniku par ļoti zemām likmēm (piemēram, sākot pat no 0,74% gadā). Ar pirmo iemaksas apmēru ir līdzīgi, tie ir ļoti individuāli gadījumi, tomēr tas ir vismaz, sākot no 10%. Kopējie nosacījumi klientam pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojušies. Ir bijuši trīs labi gadi, kas atspoguļojas klientu finanšu rādītājos, tāpēc lauksaimniecība ir viena no tām tautsaimniecības nozarēm, kur konkurence starp finansētājiem ir ļoti augsta. Dažbrīd tas ļauj klientiem iegūt piedāvājumus, kas jau tuvojas cenu dempinga līmenim,” teic M. Kalniņš.
Aivars Metla–Rozentāls stāsta, ka Baltic Agro Machinery sadarbojas ar visiem finansētājiem. Uzņēmuma klienti pērn 60% gadījumu tehnikas pirkumam izmantoja finanšu institūciju finansējumu, priekšroku pārliecinoši dodot līzingam.
Lietuvas PayRay Bank UAB Latvijā piederošā meitas uzņēmuma SIA PayRay vadītājs Mareks Basankovičs uzsver – viņa vadītā komanda saprot lauksaimniecības nozari. To apstiprina lielais lauksaimniecības nozarei izsniegto aizdevumu īpatsvars. “Mēs piedāvājam konkurētspējīgas likmes lauksaimniekiem – 4–9% gadā, un atgādinām, ka procentu kompensāciju līdz 4% var iesniegt LAD, jo esam licencētas bankas meitasuzņēmums. Piedāvājam līzinga pakalpojumu gan jaunai, gan arī lietotai tehnikai. Atgriezeniskajā līzingā ir iespēja saņemt finansējumu apgrozāmiem līdzekļiem,” piedāvājumu raksturo M. Basankovičs. PayRay arī piedāvā elastīgus kredīta un līzinga atmaksas grafikus – pamatsummu var maksāt 1–2 reizes gadā. Tāpat lauksaimniekiem ir pieejams īstermiņa finansējums, balstoties uz graudu līgumiem, un nav nepieciešama ķīla.
Finansē arī nebanku sektors
Ja atbalsts tehnikas pirkumam vajadzīgs ļoti ātri un arī gadījumos, kad pircējs formāli neatbilst finanšu un līzinga uzņēmumu vadlīniju nosacījumiem, var izmantot arī nebanku aizdevēju piedāvājumu.
Lande.lv Klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Geidels teic, ka uzņēmums darbojas ar dažādām ķīlām, tāpēc nereti spēj nodrošināt finansējumu 100% apmērā no tehnikas pirkuma summas, kas nozīmē, ka lauksaimniekam nav nepieciešama pirmā iemaksa (ar nosacījumu, ka lauksaimniekam ir papildu nodrošinājums – graudi, nekustamais īpašums vai jau piederoša tehnika).
“Vidējā procentu likme ir 1% mēnesī. Izvēlamies procentus rēķināt mēnešos tāpēc, ka ļoti populārs ir sezonālais finansējums, kad klientam finansējums nepieciešams vien uz dažiem mēnešiem. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 15 gadi, bet termiņus parasti pielāgojam individuāli, kopīgi ar klientu nonākot pie tāda maksājuma, kas ir ērts, parocīgs saimniecībai,” teic Mārtiņš Geidels.
Lande.lv klienti galvenokārt ir mazās un vidējās zemnieku saimniecības, kas ir ģimenes uzņēmums un kam ir vienkāršota grāmatvedības uzskaite. Atbildi par aizdevuma piešķiršanu klients saņemot vienas darba dienas laikā, bet finansējumu 2–3 dienu laikā pēc darījuma noslēgšanas. Ja aizdevums nepieciešams steidzamā kārtā, piemēram, tehnika noskatīta un pārdevējs nevar gaidīt 2–3 dienas, šādā gadījumā ir iespējams vienoties par ātrāku aizdevuma saņemšanu. Tāpat visu līguma darbības laiku klientam ir pieejams savs finanšu konsultants.
Tehnikas iegāde jāplāno laikus
“Jaunas tehnikas cenas 2022. gada piegādēm mums jau ir fiksētas. Šobrīd arī tiek veiktas aktīvas pārrunas ar piegādātājiem par tehnikas piegādi 2023. gadam un cenu fiksēšanu. Cenu izmaiņas var koriģēt globālie notikumi, kā arī izejmateriālu cenas un to pieejamība. Augot jaunas tehnikas cenai, pieaug cena arī lietotajai. Lietotas tehnikas cenu lielā mērā ietekmē arī tās pieejamība tirgū. Pēdējos gados lietotas tehnikas pieprasījums ir ievērojami pieaudzis, tādējādi pieaugusi arī šīs tehnikas cena,” teic A. Metla–Rozentāls.
Viņš teic, ka klientiem jārēķinās ar to, ka tuvākajā nākotnē, lai nodrošinātu sev nepieciešamo tehniku konkrētiem darbiem, iegāde būtu jāplāno laikus. Jau šajā pavasarī jādomā par tehnikas parka papildināšanu vai atjaunošanu 2023. gada sezonai.
“Ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc lauksaimniecības tehnikas iegādes, prognozējam, ka kopumā arī šogad darījumi lauksaimniecības tehnikai pieaugs,” paredz R. Bāle. To noteikti rosināšot LAD piedāvātais ES finansējums, arī lauksaimnieku maksātspēja patlaban esot laba, ko veicinājusi aizvadītā gada labā raža. “Sagaidāms lauksaimniecības tehnikas sadārdzinājums 10% un vairāk, un šī tendence galvenokārt ir skaidrojama ar pieaugušajām ražotāju izmaksām, kā arī ražošanas ķēžu un piegādes kavējumiem, kuru dēļ jaunu lauksaimniecības tehniku ir jāgaida pat 14 mēnešus. Tehnikas pieejamība atsevišķos segmentos būs ierobežota. Šā iemesla dēļ ir arī gadījumi, ka iecere pirkt tehniku ar ES atbalsta palīdzību nav īstenojama, jo finansējumu var saņemt vien tad, ja tehnika ir jau nopirkta. Bankas un līzinga devēji būs atvērti jauna finansējuma piešķiršanai, un nosacījumi turpinās būt pievilcīgi,” tā R. Bāle.
“Dārgāka kļūst nafta, elektroenerģija un gāze. Pieprasījums sadārdzina arī izejmateriālu cenas. Neredzu pie horizonta pārprodukciju, tāpēc neredzam iemeslu tehnikas cenas kritumam nākotnē,” paredz A. Laurinovičs. Viņš piekrīt – maz ticams, ka tuvākajā nākotnē saimnieki varēs pasūtīt traktoru un pēc 2–3 mēnešiem, kā tas bijis agrāk, pārdevējs to piegādās. Jauna spēkrata pirkumam jārēķinās ar vismaz 12 mēnešu ilgu piegādes laiku.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) informē, ka pēdējos trīs gados ir reģistrētas vairāk nekā 5300 jaunas traktortehnikas un tās piekabju vienības. Aptuveni 35% no jaunas traktortehnikas pērk, izmantojot finanšu līzinga pakalpojumus. Jaunus traktorus, lauksaimniecības pašgājējmašīnas galvenokārt pērk lauksaimnieki, savukārt cita veida traktortehniku (ekskavatori, iekrāvēji u. c.) pērk ne tikai lauksaimnieki, bet arī citu nozaru ražošanas sektorā strādājošie uzņēmēji. Viņi vēlas darbus veikt ar mūsdienīgu un ekoloģiskām normām atbilstošu tehniku.
UZZIŅA
Prasības jaunas traktortehnikas reģistrācijai
* Saskaņā ar 2018. gada 12. februāra regulu 2018/985, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) nr. 167/2013, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu un to motoru ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju, un Ceļu satiksmes likuma 6. pantu – par jaunu traktortehniku tiek uzskatīta tāda traktortehnika, kas iepriekš nav bijusi reģistrēta vai ekspluatēta Latvijā vai kādā citā ES dalībvalstī un tās motora darba ilgums nepārsniedz 250 motorstundu.
* Lauksaimniekiem, iegādājoties jaunu traktortehniku un tās piekabes, ir jāpievērš uzmanība to atbilstībai ES regulu prasībām, lai nenopirktu lētāku traktortehniku vai piekabi, ko nevarēs reģistrēt. Ļoti būtiskas ir ekoloģiskās prasības, tāpēc jāpērk traktortehnika ar attiecīgajam izmešu posmam atbilstošiem motoriem. Motoru izmešu prasības traktortehnikai noteiktas 2016. gada 14. septembra regulā 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) nr. 1024/2012 un (ES) nr. 167/2013 un atceļ Direktīvu 97/68/EK. (Vairāk skatīt tīmekļvietnē https://www.vtua.gov.lv/lv/jaunums/lidz-gada-beigam-ir-iespeja-pieregistret-traktortehniku-ar-parejas-perioda-motoriem.)
VTUA kopš 2021. gada jūlija kā jaunu pakalpojumu piedāvā maināmo velkamo iekārtu un tehnoloģisko agregātu reģistrāciju, lai to īpašumtiesības būtu nostiprinātas valsts informatīvajā sistēmā. Tāpat VTUA ERAF projekta ietvaros ir izveidojusi e-pakalpojumu vidi (https://epakalpojumi.zm.gov.lv/), kur klients var apskatīt sev piederošo traktortehniku vai tās piekabi un pieteikties atgādinājumiem par tehniskās apskates, traktortehnikas vadītāja un citu dokumentu termiņiem.
Avots: VTUA
