Silkāns: devu velnam, lai nomierinās 15
I. Silkāns noliedz, ka viņam būtu bijis kopīgs bizness ar Kononovu un ka viņš būtu bijis saistīts ar kontrabandu: vairāk nekā 13 gadus nostrādājis muitā un neesot saņēmis pat nevienu aizrādījumu par darbu, nemaz nerunājot par nopietnākiem pārkāpumiem.
“Tas, ko tagad Kononovs stāsta par mani un traktora dedzināšanu, ir murgi un absurds. Jā, es viņu pazinu un mums bija normālas attiecības, zināju, ka viņš periodiski iesēžas cietumā. Kārsava ir maza pilsētiņa: te puspilsēta kādreiz strādājusi vai strādā uz robežas, bet tas nenozīmē, ka visiem ir kopīgs bizness ar kontrabandistiem,” stāsta I. Silkāns.
Bet kāpēc tad Kononovs nolēma prasīt no viņa naudu? “Kononovs man teica: ja tu staigātu gumijas zābakos sūdos līdz ceļiem, tad nebūtu man vajadzīgs… Kaut gan es tikai pērn atdevu pēdējo kredītu par boulinga zāli, Kononovs zināja, ka no manis var izspiest naudu. Un man tomēr ir pieci bērni… Pilsēta maza, labāk tomēr sadzīvot. Nedevu Kononovam desmit tūkstošus, bet šo to iedevu: devu velnam, lai viņam mazāk negatīvu domu, lai prāts nomierinās un manai ģimenei liek mieru. Baroju viņu boulinga zālē par brīvu, kur viņš daudz uzturējās, dzimšanas dienu par brīvu noorganizēju, bet visam ir savas robežas. Kononova dēļ boulinga zālē samazinās apmeklētāju skaits, kurus viņš ar savu klātbūtni biedēja, un es – kādā 2010. gadā – noslēdzu ar viņu oficiālu līgumu: pārskaitīju viņam 2000 latu, par ko viņš apņemas uz boulinga zāli vairs nenākt. Kādu laiku bija miers, bet tad viņš atkal uzradās ar prasībām par desmit un divdesmit tūkstošiem, draudēja, ka bērzā karāšoties, purvā nogrimšot, brauca pie manis uz mājām… Kur tev tik liela nekaunība, labāk būtu strādāt gājis, teicu Kononovam. Lai pasargātu no viņa, ģimeni pārcēlu uz Rīgu, kur tomēr mierīgāk. Joki mazi. Bija gads, kad Kārsavā pazuda seši cilvēki. Pašam man nav bail no Kononova: ja vajag, varu ar viņu izkauties, varu arī pie galda apēsties un izrunāties,” teic I. Silkāns.
Jautāts, kāpēc tik aktīvi iesaistījies O. Petinena lietā, I. Silkāns atbild, ka šai lietā ir liecinieks un atbalsta zemnieku. Pārdomas gan viņam radījusi Rēzeknes tiesas tiesneses Aijas Jermacānes rīcība sēžu laikā un spriedums.
“Daudz kas nav saprotams. Jermacāne pati sev tik ātri piespēlēja šo lietu, bet spriedumu rakstīja trīs reizes ilgāk, nekā vajadzēja. Jau no paša sākuma tiesnese ne tik daudz izskatīja pierādījumus, cik baumas un tenkas. Bija tendenciozi un dīvaini jautājumi. Jermacāne bija tik uzbrūkoša, ka Petinens sev pat advokātu paņēma… Es liecināju visu, kā bija. Negribu nevienu apvainot, bet, ja tiesas aizkulisēs dzirdu, ka mēs ar Petinenu esam tādi paši kā Kononovs… Bet domāju, ka visus punktus uz “i” salika melu detektors, ko pieprasīja Kononovs. Tas bija pārsteigums. Iedomājieties, viņš sevi uzskatīja par tik gudru, ka spēs to apmuļķot! Detektors parādīja, ka mēs ar Petinenu sakām tasnību, bet Kononovs melo,” turpina I. Silkāns.
Abi zemnieki pagājušā gada maijā pat esot uzrakstījuši iesniegumu Saeimas Juridiskajai komisijai, lai izvērtē tiesneses rīcību, taču atbildi neesot saņēmuši.
