Auklīte “nocopē” vectēvu un atstāj ģimeni bez mantojuma 0
Svarīgs moments ir tas, vai bērns laiku pavada pie aukles, vai arī auklīte nāk pie bērna. Ir vecāki, kad dos priekšroku pirmajam, citi otrajam variantam. Katram gadījumam ir savi plusi un mīnusi. Ja aukle nāk pie bērna, gadās, ka viņa izjauc ģimeni, “nocopējot” ģimenes tēvu. Kāda auklīte “nocopēja” vecotēvu, atstājot vecomāti, māti un mazdēlu bez mantojuma. Svaigas miesas satrakojies vecaistēvs visus īpašumus pārrakstījis uz auklīti, bet pats drīz vien nomira ar sirdstrieku.
Citām auklītēm ģimenes tēvus nevajag, viņām pašām ir savi draugi, kurus atved uz dzīvokli un bērna klātbūtnē nodarbojas ar seksu vai telefonsarunā ar draugu bērna klātbūtnē pārspriež intīmās dzīves detaļas.
Aukles pat nebaidās auklēšanas laikā uzaicināt ciemos draugus un kopā ar viņiem lietot alkoholu. Labā ziņa – papildinās bērna vārdu krājums. Sliktā ziņa – tie ir rupji vārdi. Saņemot telefona rēķinu, var izrādīties, ka auklītes darba laikā veikti zvani uz paaugstinātas maksas numuriem – vai nu uz kādu televīzijas spēli vai erotisko čatu.
Tā kā saka, ka savās mājās pat sienas palīdz, bērnam nereti labāk patīk, ja auklīte nāk pie viņa. Ja vēl auklīte ir patiešām jauks cilvēks, „īstajā laikā un īstajā vietā”, tad paveicies visai ģimenei. „Aukles pienākumos nebija ne vakariņu gatavošana, ne mājas kārtošana, ne kas vairāk kā bērna pieskatīšana, kamēr esmu darbā. Bet mums bieži bija uztaisītas vakariņas visai ģimenei, māja sakārtota vienmēr, bērnam labas lietas samācītas. Bērns pirmā vakarā pēc auklītes aiziešanas, gulēt ejot raudāja. Uz jautājumu ”Kas noticis?”, sekoja atbilde ”Gribu auklīti!” Šajos gadījumos gan ir kāds zemūdens akmens, kuru vecākiem kopīgi ar auklīti gudri un ar sapratni jāapiet. Jāņem vērā psiholoģiskais moments, lai auklīte neaizstāj māti bērna sirsniņā. Tādēļ nevar audzināšanu pilnībā atstāt auklītes rokās, jāsadala laiks, kad ar bērnu darbojas vecāki, kad auklīte.
Auklēm, kuras ģimenē kļūst par „savējām”, ir liela atbildības izjūta un viņas ir gatavas uz visu mazuļu dēļ. „Man bija baigi feina 70 gadus veca auklīte, kas dabūja visu gatavu. Bērns grib uz bumbiņām veiklā. Kāda problēma? Nekāda. Nav zeķes! Kāda problēma, ejam nopirkt zeķes un ejam uz bumbām! Viņai ļoti nepatika, ja uzrunāju uz Jūs. Vienreiz, kā nosaucu, viņa man atbildēja: ja tu vēlreiz mani uzrunāsi uz Jūs, es tavus bērnus vairs nevākšu, pati varēsi vākt! Kolosāla dāma, kas staigāja savos gados džinsos, kura kaifoja par lidošanu ar lidmašīnu”. „Auklei bija stingri pieteikts, neko citu mājās nedarīt, ko tante konsekventi neievēroja. Tā nu man māsas ģimene veselu gadu staigāja ar kārtīgi izgludinātām zeķēm”. „Draudzenei meitiņas aukle iemācījusi bērnu klausīties klasisko mūziku. Kad meitenīte sāk niķoties, ieslēdz mūziku, bērns klausās un nomierinās.”
Pieskatīšana „pie bērna” saistīta ar vēl kādu uzticamības niansi. „Pamanīju, ka no drēbju skapja pazūd kleitas un pēc laika atkal uzrodas, tikai manāmi nonēsātas. Aukle lieliski tiek galā ar bērniem, bet nevaru samierināties ar faktu, ka aukle pamanās uztaisīt vakariņas un nes tās uz savu māju, lai pabarotu arī savu ģimeni.”
Iespējamie „trauksmes signāli”, ka kaut kas ar auklēšanu nav kārtībā – krasas bērna uzvedības vai psihiskā stāvokļa izmaiņas. – slikts miegs, uzbudināmība, rupja izturēšanās, raudāšana par sīkumiem. Protams, pirmā pazīme – bērns negrib palikt ar aukli, raud.
