Auklītes „palīgi” – TV un dators 0
Pieņemot darbā aukli-pieskatītāju (bet ne audzinātāju), kas nereti tiek darīts finansiālu apsvērumu dēļ, jābūt gataviem uz to, ka viņas galvenie „palīgi” būs TV un dators. TV lieti noder, lai pie tā skatīties „multenītes” nosēdinātu mazuli. Un auklīti neuztrauc fakts, ka mazulis redz TĀDAS lietas, no kurām pieaugušajiem skudriņas skrien pa muguru. Saka jau, ka mūsdienu multfilmas bērnus sagatavojot ziņu pārraidēm, kad viņi būs pieauguši, taču noteikti nav attaisnojams, ka auklīte kopā ar bērnu, kurš nevēlas iet gulēt, līdz vēlai naktij skatās TV.
Otrs „viltus draugs” ir dators. Tajā atrodamas pietiekami daudz spēlīšu bērniem, un vēl vairāk skatāmā auklei, kamēr mazulis paguvis ielīst visos skapīšos, ko spēj aizsniegt un atvērt, „izslaucīt” putekļus zem gultām, uzdzīt kaķi uz lampas un pārrevidēt mammītes spoguļgaldiņa saturu. Kad auklīte atrāvusies no datora ekrāna, nereti sākās paslēpju spēlēšana, jo viņa nespēj dzīvoklī (vai vēl ļaunāk – mājā) atrast pieskatāmo. Cits atrodas iesnaudies veļas automātā, vēl kāds cepeškrāsnī, iemīļota vieta ir drēbju skapis vai suņa grozs.
Kāda māmiņa pamanīja, ka bērnam pampers uzlikts otrādi, ar klipšiem uz muguras. Kā vēlāk paskaidroja auklīte, tas noticis brīdī, kad „Šeherezade saņēma ziņu, ka Onurs sašauts un atrodas slimnīcā.” Un tikai īsta seriālu cienītāja māmiņa spēja saprast auklīti un ļaut viņai turpināt mazuļa pieskatīšanu.
