Cilvēki Daugavpilī noticēja baumām un vēlā vakarā devās izņemt naudu no bankomātiem.
Cilvēki Daugavpilī noticēja baumām un vēlā vakarā devās izņemt naudu no bankomātiem.
Foto: Gorod.lv

Egils Līcītis: Trakās dienas Daugavpilī. Draudzīgākā vieta Centrālā baumu biroja iekārtošanai 0

Daugavpils ir piemērotākā, draudzīgākā vieta, kur Latvijā iekārtot CBB, lasi, Centrālo baumu biroju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņnedēļ vienā trakā dienā simtiem daugavpiliešu, straumes nesti un briesmīgas ūdens vērpetes griezti, brāzās, lai iztukšītu “Swedbank” bankomātus, izņemtu miljonu eiro un tad pa otram lāgam vēl miljonu un vēl.

Tā rīkojās katrs otrais lielākās Latvijas pilsētas iedzīvotājs, kas nav plikadīda un kam dārga dzīvība, manta, ģimenes budžets un iekrātā bagātība. Kurš nevarēja paskriet, tas šļūca un stampāja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēki nesās uz bankomātu ar taksi no pilsētas viņa gala. Vecais, auji galošas, eji! – daudzdzīvokļu mājās komandēja pensionētās namamātes, drebēdamas bailēs, ja nebūs naudiņas – ko rītā liks katlā, ko dos ēst mazdēliem ­Boņukiem.

Trauksme piecēla no dzīru galda pat Šmakovkas muzeja apmeklētājus! Dažus garu rindu izstāvējušos, kuriem izšķirošā brīdī tiekot līdz bankomāta devīgai mutei, izkrita no prāta kartes pieejas kods – ar ātrajiem dabūja vest uz nervu klīniku. Ja mēmā ierīce atteiktos izsniegt kupīras, tai klātos plāni.

Karstasinīgākie divdesmit un piecdesmit eiro zīmju šņakarētāji sarīkotu bankomātam mordoboju, kas zin, aizdedzinātu dzelzs aparātu, bet dabūtu vaļā! Tādā veidā ažiotāža uz naudas kasti aizrāva pat visvienaldzīgāko, pēc dabas neticīgāko un grūti iekustināmo daugavpilieti.

Mēs, protams, ticam savai valstij, tās vadībai, banku sistēmai un sev pašiem. Bet vai mazums naudas iestāžu izrādījušās celtas uz smiltīm un sabrukušas pīšļos, kad to vismazāk gaidīja?

Nevienam netīk būt durakam, kurš noguļ un vien rītdienas avīzē, kad jau paspēlējis pēdējo, melns uz balta lieliem burtiem lasa virsrakstus – “Kredītiestādes “Swedbank” sabrukums!”, “Tūkstošiem noguldītāju zaudē ietaupījumus!”.

Valstī, kur celta apsūdzība valsts bankas prezidentam, kur nolaistas uz grunti desmitiem komercbanku, kur arestēti un apcietināti neskaitāmi finanšu sistēmas lielmaņi un valžu priekšsēdētāji, bet īpašnieki aizmukuši uz tālām palmzemju salām, ne uz ko nevar paļauties un sevišķi naudas lietās jābūt uzmanīgam! Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās!

Reklāma
Reklāma

Kas tas bija par bzdingu, kura dēļ lepnie daugavpilieši pārvērtās par nobijušamies savādniekiem un nelaimes čupiņām garās očeretēs pie 15 pilsētā esošiem bankomātiem?

Te, protams, nederēs teorija, sak, kas jau mucā audzis un “Saskaņas” vadībā pa spundi barots, tas it viegli apmānāms. Daugavpilī nedzīvo paralēlā informācijas telpā un pasaules arhisvarīgiem notikumiem vērīgi seko līdzi.

Vai Latgales pilsētā atbalsojās kāds Volstrītas drudzis, kamdēļ nauda izčūkstēs tutū? Lielo depresiju atkārtoti negribas piedzīvot ne finanšu dūzim, ne vienkāršam ierindas pilsonim. Vai ietekmēja Anglijas premjerministra sparīgs paziņojums, kas radīja nedrošības sajūtu?

Vai vietējais asa prāta analītiķis izdarīja secinājumus pēc ­”Bloomberg” ekonomisko ziņu kanāla noskatīšanās par eiro vērtības ievērojamu samazināšanos un uzskatīja par nepieciešamu ar pētījumu dalīties, lai arī līdzcilvēkiem nokristu zvīņas no acīm?

Kurš ar garu mēli mācēja ieborēt un sapotēt, kurš iekontrabandēja negatīvu infu par valsts lielāko kredītiestādi un tracināja daugavpiliešus, izmeklēšot drošībnieki.

Vainīgajam, ja tādu atradīs, dos pa ļeckām. Tenkotājam, kurš klaudzinājis, izmantojis pūļa psiholoģiju, ļogot banku sistēmu, paredzēts tikpat bargs sods, 15 gadi aiz restēm, kā naudas viltotājam.

Tomēr – kāpēc nevalodas par zviedru bankas galu izplatījās tikai Daugavpilī? Jājautā vietējās slimnīcas toksikologam – kas saindēja pilsētniekus kolektīvai apmātībai?

Jāinteresējas pie pilsētas universitātes vēsturnieka Olehnoviča – vai pētnieks nezina, kāpēc daugavpilieši kopš seniem laikiem aizvien gādājuši, lai karš nepārsteidz nesagatavojušos, tādējādi radot regulāru sāls, spičku un petrolejas deficītu pilsētā?

Kāpēc izpērk griķus pirms gaidāmas neražas un kvēldiega spuldzītes pirms ES regulu pieņemšanas?

Vai kārta pienāks arī palagiem un kuvēriem, gultasveļai, kas grēdām pazudīs no veikalu letēm? Bet varbūt Sv. Pētera ķēdēs baznīcas virsgans zinās norādi un pazemīgi informēs valsts drošības dienestu – nevar izslēgt, ka tas bija velns, pats Nelabais, kurš samaitājis ticīgo ļaužu prātus un pielaidis uguni ažiotāžai.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.