Traģiskās raķetes Polijā: Ukraina izmeklēšanas vajadzībām aicina nodrošināt piekļuvi notikuma vietai 25
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukraina iestājas par Polijā notikušo raķetes nogāšanās izmeklēšanu kopā ar partneriem, kā arī aicina nodrošināt Ukrainas speciālistiem piekļuvi raķetes nogāšanās vietai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vakar paziņoja, ka otrdien notikušais sprādziens Polijā, visticamāk, bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbības rezultāts, taču Krievija ir pilnībā atbildīga par incidentu, kurā gāja bojā divi civiliedzīvotāji.
“Šī incidenta izmeklēšana turpinās, taču nav nekādu pazīmju, ka tas būtu bijis tīša uzbrukuma rezultāts,” pēc NATO vēstnieku sanāksmes Briselē teica Stoltenbergs.
“Sākotnējā analīze liecina, ka incidentu, visticamāk, izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, kas izšauta, lai aizsargātu Ukrainas teritoriju pret Krievijas spārnoto raķešu uzbrukumiem,” viņš norādīja. “Taču ļaujiet skaidri pateikt, ka tā nav Ukrainas vaina,” sacīja Stoltenbergs. “Krievija ir pilnībā atbildīga, turpinot nelikumīgo karu pret Ukrainu.”
Viņš piebilda, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievija gatavo militāras uzbrukuma darbības pret NATO. Stoltenbergs arī uzsvēra, ka incidenta dēļ NATO dalībvalstis negrasās iedarbināt NATO līguma 4. pantu, kas nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc kādas dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. NATO dalībvalstis paudušas stingru atbalstu savai sabiedrotajai Polijai un izteikušas visdziļāko līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju raķetes sprādzienā.
Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka, visticamāk, ciematam pierobežā ar Ukrainu trāpījusi savulaik Padomju Savienībā ražota zenītraķete, kas ir Ukrainas armijas bruņojumā.
Otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un izskanēja ziņas, ka tā bijusi viena no Krievijas raidītajām raķetēm.
Pēc Ukrainas militārpersonu ziņām, Ukrainai izdevies notriekt 77 no vairāk nekā 90 Krievijas palaistajām raķetēm, kā arī 11 bezpilota lidaparātus. Pēc Ukrainas amatpersonu datiem, Krievijas raķešu triecienos sagrauta aptuveni trešā daļa valsts enerģētikas objektu.
Vairākas ASV amatpersonas trešdien paziņojušas, ka datu sākotnējais izvērtējums liecinot, ka zenītraķeti raidījuši Ukrainas spēki pret Krievijas palaistajām raķetēm. Šis secinājums nesaderas ar ASV izlūkdienesta pārstāvja iepriekš pausto informāciju aģentūrai “Associated Press”, ka Krievijas raķetes esot ielidojušas Polijas teritorijā.
Vācija, Apvienotā Karaliste un vairākas citas NATO valstis aicinājušas detalizēti izmeklēt šo incidentu. “Tas nebūtu noticis, ja Krievija nebūtu izraisījusi karu pret Ukrainu, raidot simtiem raķešu pret tās infrastruktūras objektiem,” paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
“Tā ir Putina izraisītā kara nežēlīgā realitāte,” pavēstījis Britānijas premjerministrs Riši Sunaks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo novērtējis kā “ļoti nopietnu eskalāciju”, bet Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš uztur ciešas attiecības ar Putinu, aicinājis uz “savaldību un atturību”.
