
Ienaidnieki meža zvēri 18
VAS “Latvijas valsts ceļi” apkopotā statistika liecina, ka 2014. gadā uz ceļa Tīnūži–Koknese notikuši 54 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 33 vainojami meža zvēri. Lūk, īstie visu nelaimju cēloņi! Tomēr M. Zaļaiskalns aicina ar secinājumiem nesteigties, jo, pirmkārt, apdrošināšanas dēļ viena otra lapsa varētu būt izdomāta, otrkārt, negadījuma sekas reti cilvēkiem ir smagas vai letālas.
Bet tomēr. Negadījumu apkopojumā ir liecības par septiņiem aļņiem, mežacūku baru, trijām stirnām, diviem briežiem un divām lapsām, kas vainojami negadījumos.
“Būtu nepieciešams plašākus apgabalus nožogot, lai dzīvnieki nenokļūst uz brauktuves, kā arī izveidot vienpusējus uzbērumus pie žogiem, lai dzīvnieki no ceļa puses tiek atpakaļ pāri žogam, ja gadījies iemaldīties ceļa pusē,” domā O. Irbītis.
Realitātē šobrīd vietām žogi ir, vietām nav. E. Smiltnieks to skaidro ar žogu dārdzību, turklāt, ja garus gabalus būs žogi, tad nāksies būvēt zvēru pārējas – reālus tiltus. Šobrīd žogi iespēju robežās uzlikti tur, kur rekomendējuši mednieki. Diemžēl žogus zog. Ne zvēri, bet cilvēki.
V. Laukšteins domā, ka labāks un lētāks risinājums ir tīrīt pie ceļa piegulošo mežu, izpļaut zāli. M. Zaļaiskalns uzskata, ka lietderīgāk līdzekļus ieguldīt tajās drošības jomās, kurās cilvēki cieš vairāk, piemēram, gājēju un velosipēdu celiņu izveidošanā un uzturēšanā, nevis žogos.
Kādi citi iemesli minēti negadījumiem 2014. gadā? Tas, kas zināms un lasāms vadītāju paskaidrojumos: astoņos gadījumos notikusi sānslīde, sešos bijis nepareizs manevrs, pa reizei notikusi apžilbšana no saules, iemigšana un distances neievērošana.
O. Irbītis par šo statistiku ir skeptisks: “Ne tik daudz vajadzētu ieklausīties vadītāju paskaidrojumos, cik pievērst uzmanību tiesu ekspertīžu un tiesu lēmumos fiksētajam. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos nekādas ekspertīzes netiek veiktas. 2014. gadā ekspertīzes tika veiktas 3,5% no tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros klāt bija policija, bet, pieliekot klāt tos negadījumus, kuros vadītāji iztikuši ar saskaņotajiem paziņojumiem, tie ir 1,5%.”
Patiešām: VAS “Latvijas valsts ceļi” apkopotajā statistikā neatradu nevienu gadījumu, kad vadītājs teiktu, ka pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. Bet O. Irbīša mērījumi rāda, ka lielākā daļa brauc ātrāk, nekā atļauts.