Vai piekrītat jau agrāk publiski paustajam atzinumam, ka šai ēkai agri vai vēlu bija jāsabrūk? 3
Redziet, projekta dokumentāciju gatavojot pilnā apjomā, domāju, taptu skaidrs, ka sākotnēji pieņemto projekta risinājumu nav pieļaujams īstenot. Jā, ir izplatīti mīti par pārlieku vājām skrūvēm un pārmērīgu slodzi, ko radīja jumta dārza veidošana. Ne jau skrūves ir vainīgas. Nekas drošs nesanāktu pat tad, ja jumta konstrukciju saskrūvētu ar titāna skrūvēm.
To visu teicu tiesas sēdē. Projekta dokumentācijā bija ierakstīta slodze – 20 kN/m² uz pārseguma. Tas nozīmē, ka pārsegumam būtu jāiztur divas tonnas svara uz vienu kvadrātmetru. Bet jumts sabruka pie daudzkārt mazāka svara…
Varbūt jumta sabrukšanu izraisīja vairāku cēloņu kopums? Kāds kaut ko neuzrasēja, pēc tam kāds cits nesaskrūvēja, kā vajag, vai tā?
Nē, uz to var raudzīties vienkāršāk. Projekta dokumentācijā, kā izskatās, iztrūka ļoti svarīgs posms – šo manis pieminēto rasējumu, kuri izriet no slodžu aprēķina. Būvniecību vajadzētu apturēt tajā brīdī, kad atklājas, ka vajadzīgās informācijas trūkst. Būvprocess diemžēl tika turpināts.
Vispirms uzbūvēja, pēc tam sarakstīja vajadzīgos papīrus, vai ne?
Es atturēšos komentēt… Pašlaik es jums atkārtoju tikai to, ko esmu liecinājis tiesā.
Vai pēc šī traģiskā notikuma aizvadītajos četros gados būvniecības uzraudzība kļuvusi rūpīgāka?
Manuprāt, arī agrāk kontrolieru mums bija pietiekami. Diezin vai vērts runāt, ka šī nelaime notika tāpēc, ka pietrūka kāda uzraugu biroja. Tas ir mīts. Galu galā par katru būvkonstrukciju jāparaksta pieņemšanas akts. Mums jau tos paraksta vairākas personas, kurām ir pienākums pārbaudīt uzbūvēto. Ja dokumentus kāds jau parakstījis, tad citi nereti izspriež, ka nav iemesla neuzticēties pirmajam un pašiem kaut ko vēl pārbaudīt. Kolēģiem, protams, jātic. Bet katram, kurš liek tur savu parakstu, tomēr ir arī pienākums pārliecināties, ka viss ir korekti.
Ja būtu stingri ievēroti visi jau agrāk pieņemtie būvniecības noteikumi un ja ikviens būvniecības procesa dalībnieks izpildītu savu pienākumu godprātīgi, tad konkrētajā gadījumā problēmām noteikti bija jāatklājas savlaicīgi.
Veicot kopņu izpēti un tādēļ pārskatot būvprocesu, no savas puses pamanīju kādus 30 gadījumus, kad kāds no būvprocesa dalībniekiem vai amatpersonām, kurai bija pienākums veikt situācijas kontroli, varēja konstatēt bažas rosinošas pazīmes vai nepilnības attiecībā uz pārseguma kopnēm vai attiecīgo dokumentāciju. To sacīju arī tiesā. Es šeit nespriežu, kāda ir katras amatpersonas vainas pakāpe, tā nav mana lieta. Bet vērtējiet paši, kaut vai šāds moments – kā vēsta ieraksti būvdarbu žurnālā, ēkas jumta kopnes būvlaukumā sāka montēt februāra vidū, savukārt konstrukciju izgatavotāja izdotajā konstrukciju pasē rakstīts, ka objektā tās piegādātas tikai 28. februārī…
Vai pašlaik kontrole ir pietiekama, lai, būvējot kādu sabiedrisku ēku, vairs nevarētu piedzīvot to pašu, ko pirms četriem gadiem piedzīvojām Zolitūdē?
Visas būvniecības problēmas tiek risinātas, ņemot vērā pagātnes kļūdas. Negribu teikt, ka šajā ziņā nekas nav mainījies vai nemainās uz labo pusi. Tagad, tiklīdz kāds ierauga kaut ko aizdomīgu, tā uzreiz zvana uz Būvniecības valsts kontroles biroju. Tas liecina, ka sabiedrība pievērš tam lielāku uzmanību, vienlaikus prasot apstiprinājumu vai atspēkojumu savām bažām.
