Traģēdija Ventspils peldbaseinā atklāj plaisas Latvijas likumos 0
Pēc traģēdijas Ventspils peldbaseinā, kur bojā gāja četrus gadus vecais zēns Tomass, ir radušies daudzi jautājumi par bērnu drošību dažādu apmācību, jo īpaši peldēšanas nodarbību laikā.
Pārsteidzoši, bet izrādās, – šajā jomā stingru valsts priekšrakstu nav. Dažādās pašvaldībās, dažādu statusu baseinos katram ir savi iekšējās kārtības noteikumi – piemēram par to, cik personu uzraudzībā mazu bērnu peldētapmācībai jānotiek, vēsta TV3 Ziņas.
Lai gan par bērnu drošību dažādās sociālajās kampaņās un medijos runāts bieži, ārsti secina, ka rezultāts netiek sasniegts – traumēto bērnu skaits gadu no gada nemazinās. To Bērnu slimnīcas darbinieki skaidro ar vecāku un par bērniem atbildīgo piesardzības neievērošanu un drošas vides nenodrošināšanu.
Renāta Snipe, BĒRNU SLIMNĪCAS VIRSĀRSTE: “Daļā gadījumu tā varētu domāt, ka ar mani tas nenotiks, daļā gadījumu tā ir vieglprātība, daļa – nezināšana.”
Daudzos gadījumos pieaugušo neuzmanības dēļ bērni gūst nopietnas traumas, bet ir arī reizes, kad bērnus nav izdevies glābt. Tā notika pirms divām dienām, kad mazajā Ventspils peldbaseinā peldēšanas apmācību nodarbības laikā noslīka četradīgais Tomas. Nelaime notika profesionāla trenera klātbūtnē, kas nodarbībā, kurā kopā piedalījās 15 bērni, atradās ar viņiem baseinā. Teorētiski netika pārkāpti nedz iekšējās kārtības noteikumi, nedz likums.
Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele uzsver, ka nelaime nav notikusi trenera vēlmes nopelnīt dēļ, jo viņš saņēmis algu par nostrādātajām stundām, nevis apmācāmo bērnu skaitu.
Kā jau ceturtdien informējām, arī bojāgājušā zēna tēvs notikušajā nevaino treneri, bet gan sistēmu kopumā.
Peldbaseina, kurā notika nelaime ar četrgadīgo puisīti, pārvaldnieks uzsver, ka valstiskā līmenī nav tāda likuma, kas skaidrotu noteikumus peldēšanu nodarbībām.
Māris Millers, ŪDENS PIEDZĪVOJUMU PARKA UN SPORTA NAMA ”CENTRS” PĀRVALDNIEKS: “Diemžēl mums notiek Latvijā vienmēr pēc šādiem traģiskiem notikumiem – beidzot varbūt tiks sakārtoti šie normatīvie dokumenti, kas attiecas tieši uz bērnu peldmācību noteikumiem, instruktāžām, kas ir Latvijas mērogā. Katrā skolā, katrā peldbaseinā ir tikai un vienīgi savi iekšējie noteikumi. Nav kopējo reglamentējošo materiālu, kas noteiktu, ka ir jābūt tādam baseinam, tik lielam, ar tādu dziļumu, tik bērniem.. tāda likuma diemžēl nav.”
Ministru kabineta noteikumi ir nepilnīgi – tā TV3 Ziņām atklāj dažādu – gan privāto, gan pašvaldību peldbaseinu vadītāji. Bieži vien viņi pat savā starpā konsultējas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanai.
Rīgas 213. pirmskolas iestādes vadītāja Liene Jurgenberga uzsver, ka pašvaldības uzstādītie noteikumi apmācīt peldēšanā ļauj tikai konkrēti šī bērnudārza audzēkņus. Apmācību laikā ir garantēta vismaz divu pieaugušo, proti, trenera un medmāsiņas, klātbūtne.
Tomēr privāto baseinu vadītāji paši domā, kā garantēt drošību. Piemēram, Juglas baseinā bērnus iedala trīs vecuma grupās. Līdz sešu gadu vecumam bērni bez viena no vecāku klātbūtnes nodarbībās piedalīties nevar. Vienā grupā nav vairāk par 12 bērniem. Neskaitot klātesošos vecākus, treneris nereti ir viens, bet tātad, viņš obligāti atrodas pie baseina malas, lai pārredzētu visus baseinā esošos.
