Traģēdija Saldū – 16 gadus vecs jaunietis gandrīz gāja bojā negadījumā: “Mamma kā šausmīgā murgā skatījās uz dzimumzīmēm, bērnības rētām, lai atpazītu dēlu” 37
Traģēdija, kas notika ar Reini, satricināja lielu daļu Saldus pilsētas iedzīvotāju. Par laimi zēns izdzīvoja. Tagad līdzcilvēki uztraucas par viņu un viņa mammu. Reinis ir unikāls jaunietis, visu mīlēts un ieredzēts, talantīgs ar daudziem hobijiem, un viņa mamma Vineta ir pozitīvi noskaņots cilvēks ar milzīgu, labu sirdi un mīlestību pret cilvēkiem.
Vinetai ir trīs dēli. Reinis – vidējais. Dēlu audzināšana, lielākoties dzīves pavērsienu dēļ, ir bijusi mammas Vinetas pārziņā. Lai Reinis atveseļotos un vistiešākajā nozīmē nostātos uz kājām, ir nepieciešama nopietna ārstēšana. Vineta nespēj to apmaksāt. Ir nepieciešama mūsu palīdzība.
Negadījums uz ceļa
Traģēdija notika 2023.gada 15. oktobra vakarā uz Liepājas-Saldus šosejas. Pats Reinis, smago galvas traumu dēļ, šobrīd neko izstāstīt nevar. Bez tam, viņam kaklā ir ievietota elpošanas caurulīte – traheostoma. Pēc smagās mašīnas autovadītāja stāstītā, tumsā nebija iespējams laikus pamanīt jaunieti, kurš pēkšņi izskrēja uz ceļa braucamās daļas.
Viņa mamma stāsta, ka Reinim pirms negadījuma bija saasinājušās attiecības ar draudzeni, viņš bijis ļoti izmisis un, acīmredzot, tādēļ arī bijis neuzmanīgs. “Ātrās palīdzības” mašīna, kas ieradās negadījuma vietā, Reini nogādāja Rīgā, Gaiļezera slimnīcā.
Jaunietis ir gara auguma, sportiskas miesas būves, tādēļ ārsti nosprieda, ka viņš jau ir pilngadīgs. Slimnīcā viņu identificēja pēc pirkstu nospiedumiem un policijas pārstāve piezvanīja viņa mammai, lūdzot, lai viņa atbrauc uz Rīgu un identificē cietušo. Vineta atceras, ka, steidzoties uz slimnīcu, viņa centās aizgaiņāt sliktās domas un ļoti cerēja, ka tā ir kļūda.
Ļoti smagi cietušo Reini, kas gulēja intensīvajā reanimācijas nodaļā, tikpat kā nebija iespējams atpazīt: pieslēgti visādi aparāti, viņam uz sejas bija nobrāzumi un daudzas brūces, galva ar apsējiem, kreisā kāja nosaitēta, visur trubiņas. Tālāk kā šausmīgā murgā – skatījās uz dzimumzīmēm, bērnības rētām, degunu, nāsīm, pirkstiem un nagu formu, lai gan viņai jau plīsa sirds un viņa zināja, ka tas ir viņas dēls.
Pēc tam sekoja vairākas operācijas un vairākas nedēļas komā – viņam rekonstruēja kreiso kāju, nieres tika pievienotas dialīzei, plaušās ievietota drenāža, smagi galvas, aknu un sirds sasitumi – viss……
Kamēr Reinis atradās komā, viņa mamma neatkāpās, un ticība, ka Reinis izķepurosies, nepameta ne uz mirkli. Viņa bija pārliecināta, ka vissvarīgākais ir panākt, lai dēls justos mīlēts un gaidīts. Viņa atskaņoja Reinim audio ziņojumus, kurus viņam sūtīja draugi, klasesbiedri, skolotāji, ģimene, lasīja priekšā mīļāko grāmatu… Viņa piezvanīja arī Reiņa tētim, kurš jau ilgu laiku dzīvo Anglijā kopā ar savu jauno ģimeni. Tā sagadījās, ka dienā, kad zēns pamodās no komas un atvēra acis, tētis tieši bija klāt. Vineta ir pārliecināta, ka tieši šī kopīgā mīlestības sajūta no visu puses atgrieza jaunieti dzīvē.
Reiņa dzimšanas dienā, 6. decembrī, Vineta un viņas jaunākais 12 gadus vecais dēls Gints piepūta hēlija balonu sirds formā un ar uzrakstu “Mēs tevi mīlam” aizveda Reinim, un notika mazs brīnums – kad Gints saņēma Reiņa roku savējā, viņš pakustināja pirkstus un saspieda brāļa plaukstu. Pēc Ziemassvētkiem Reiņa stāvoklis bija nostabilizējies un uzlabojies, un 28. decembrī viņš tika pārvests uz Saldus medicīnas centra dienas stacionāru, kur viņu turpināja uzraudzīt medicīnas darbinieki un mamma varēja dēlu apciemot karu dienu..
Tagad, no marta vidus, Reinis ir mājās, ģimenes lokā. Atveseļošanās ir laika, gribas, neatlaidības un liela darba jautājums. Un, protams, naudas jautājums. Valsts programmas ietvaros ar viņu reizi nedēļā strādā ergoterapeits un fizioterapeits. Jūlijā viņš varēs iziet atkārtotu divu nedēļu rehabilitācijas kursu Vaivaros. Viņiem ir piešķirta arī naudiņa no Saldus novada Sociālā dienesta, tagad no šiem līdzekļiem tiek apmaksāts speciālais transports, ar kuru Reinis tiek nogādāts slimnīcā Rīgā uz izmeklējumiem un procedūrām – katru reizi tas ir aptuveni 170 eiro.
Ar Reini tikāmies Bērnu slimnīcā, kur viņš bija nogādāts, lai veiktu bronhoskopiju, encefalogrammu un nomainītu traheostomu. Viņam blakus gultā bija bērnu rotaļlietas – lācītis un sivēns: vecmāmiņa tās glabāja kā ģimenes relikvijas – Reinis tās savulaik bija mantojis no vecākā brāļa, pēc tam ar tām spēlējās Gints. Vecmāmiņa rotaļlietas nosūtīja uz slimnīcu, lai mazdēls varētu attīstīt pirkstu kustības.
Tā kā Reinis vēl nevar runāt, jo viņam kaklā ievietota caurulīte, mamma uzzīmēja divus plakātus – “Jā” un “Nē”: tā viņi ar Reini mācās sazināties.
Vaivaros Reinim tiks piešķirta īpaša ierīce – alternatīvās komunikācijas iekārta ar skatienvadību (Tobii Dynavox PCEye). Tā ir datorprogramma, kas ļauj no grafiskiem simboliem ar uzrakstiem veidot pilnus teikumus un tos izrunāt. Taču, lai to izmantotu, ir jāiegādājas jaudīgs dators. Tam nepieciešami līdzekļi. Vineta strādā Saldū – šūšanas uzņēmumā, SIA “66North Baltic”.
Latvijā diemžēl nav visaptverošas neirorehabilitācijas programmas, kas varētu palīdzēt Reinim viņa stāvoklī. Tuvākā un pieejamākā klīnika, kas strādā ar šādiem pacientiem, ir HNRC neiroloģiskais centrs Hāpsalu pilsētā Igaunijā, kurā ir rehabilitācijas nodaļa, kura tieši specializējas atveseļošanā pēc traumām un negadījumiem.
Mamma ar dēliem šobrīd dzīvo īrētā dzīvoklī, kurš ir otrajā stāvā un ir tas ļoti neērti un sarežģīti Reiņa transportēšanai uz speciālo transportu. Draugi ir palīdzējuši Vinetai Saldū atrast citu dzīvesvietu – pirmajā stāvā, lai Reini bez citu palīdzības varētu izvest ārā ratiņkrēslā, kad tas būs iespējams, jo šobrīd
Reinis vēl ir guļošs. Tādējādi, lai Reinis varētu doties uz jauno mājvietu, Vinetai tagad ir vesela virkne problēmu, uzdevumu un plānu vides pielāgošanai zēna vajadzībām.
“Man ir jātur galva augšā, jācenšas iedvesmot Reini un mazo brāli, dodot viņiem ticību, ka viss būs labi,” saka mamma.
Visi mīl Reini
Tagad pastāstīsim, kas ir tik īpašs šajā zēnā, ka viņam līdzi jūt tik daudz cilvēku. Reinis ir mūsu laikam netipisks jaunietis. Viņu mīl skolotāji, treneri, pulciņu vadītāji, kuros viņš piedalās, bibliotekāri… Jā, jā, viņš ļoti aktīvi lasa Saldus pilsētas bibliotēkas grāmatas, kas mūsdienās ir liels retums.
Skolā viņš piedalījās dažādās sporta komandās – futbolā, volejbolā, patika skriet un uzstādīt sev jaunus izaicinājumus sportā… Viņš patstāvīgi iemācījās spēlēt šahu līdz tajā spēja pārspēt savu vecāko brāli. Reinis iemācījās aust un Saldus lietišķās mākslas studijā pats sev stellēs uzauda šalli un pirts dvieli. Reinim padevās matemātika un viņš ir vairākkārt piedalījies olimpiādēs, taču mīļākais priekšmets Reinim ir ķīmija, tādēļ viņa nākotnes sapnis – kļūt par farmaceitu.
Kopā ar mammu viņš darbojās Saldus Tautas teātrī. Režisore Inese Legzdiņa ar prieku bija gatava palīdzēt puisim, kad Reinis izrādīja interesi kļūt arī par režisoru. Viņa sacīja, ka Reinim ir pārsteidzoši dziļš filozofisks skatījums uz dzīvi: viņš redz un jūt lietas īpašā veidā, un viņam jau ir labas zināšanas par gaismas un skaņas režiju.
Vineta stāsta, ka tagad uz ielas viņai visi jautā, kā klājas Reinim, un viņa apstājas, lai ar katru pārmītu dažus vārdus. Ikviens ir gatavs palīdzēt un atbalstīt Reini. Vineta uzskata, ka lietām jābūt sakārtotām pareizi un oficiāli, lai var atskaitīties par katru iztērēto eiro. Tāpēc viņa vērsās labdarības fondā BeOpen, lai projekta Zaļā lampa ietvaros atvērtu oficiālu kontu Reinim. Fonds no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim. Naudu no šī konta var tērēt tikai un vienīgi Reiņa Tannenberga ārstēšanas un rehabilitācijas medicīnisko rēķinu apmaksai.
Labdarības fondam BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
Reinim atbalsts un mammai palīdzība būs nepieciešama vēl ilgi un daudz. Taču tagad vispirmām kārtām jāpalīdz nodrošināt Reinim nepieciešamās rehabilitācijas procedūras – ilgstošas un intensīvas, iespēju ārstēties HNRC Neiroloģiskajā centrā Hāpsalu pilsētā Igaunijā, nodrošinot arī specializēto medicīnisko transportu. Līdz jūlijam ir jāiegādājas pietiekami jaudīgs dators, lai Vaivaru centrā varētu pieslēgt specializēto programmu komunikācijai ar apkārtējo pasauli. Tāpat nepieciešams pielāgot Reinim arī apkārtējo vidi, lai viņš varētu pēc kāda laika brīvi pārvietoties ratiņkrēslā.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta Nr. LV84 CBBR 1123 2155 00530
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Reinim Tannenbergam
