Traģēdija Nepālā: kas ir svētais Kailaša kalns, uz kuru devās ceļotāju grupa no Latvijas 0
Pēdējo dienu traģiskie notikumi Nepālas un Tibetas pierobežā pievērsuši uzmanību vienam no pasaules noslēpumainākajiem kalniem. Kailaša kalns atrodas tālu no katastrofas epicentra, tomēr tieši tā virzienā devās vairāki ceļotāji un svētceļnieki, kuru ceļš veda caur smagi cietušo pierobežas reģionu.
Kailašs nav parasts tūrisma galamērķis. 6638 metrus augstais kalns atrodas Tibetas plato rietumu daļā un tiek uzskatīts par svētu vienlaikus vairākās reliģiskajās tradīcijās. Hinduisma, budisma, džainisma un Tibetas senās Bon tradīcijas sekotāji šai vietai piešķir īpašu garīgu nozīmi.
Tieši šī neparastā vieta, kur vienuviet satiekas ārkārtīgi skarba daba, senas reliģiskās tradīcijas un viens no pasaules slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem, padara Kailašu par vietu, uz kuru cilvēki dodas ne tikai, lai vērotu ainavu.
Kalns, kurā cilvēki necenšas uzkāpt
Liela daļa pasaules slavenāko kalnu ir kļuvuši par simboliem cilvēka vēlmei sasniegt virsotni. Kailaša gadījumā ir citādi.
Svētceļnieki tradicionāli necenšas uzkāpt kalna virsotnē.
Viņi dodas apkārt kalnam, veicot tā saukto “koru”. Šis maršruts ir aptuveni 52 kilometrus garš un vietām atrodas vairāk nekā 5000 metru augstumā. Vienā no grūtākajiem posmiem jāpārvar Drolma La pāreja, kas sasniedz aptuveni 5600 metru augstumu.
Šeit sākas arī viena no Kailaša pieredzes būtiskākajām atšķirībām no ierasta pārgājiena. Mērķis nav nokļūt virsotnē, bet gan iziet pilnu apli ap svēto kalnu. Daudziem ticīgajiem pats ceļš ir reliģiska prakse.
Kora tradīcija dažādās reliģijās var atšķirties. Piemēram, hinduisti un budisti tradicionāli kalnam iet apkārt pulksteņrādītāja virzienā, savukārt Bon tradīcijas sekotāji to dara pretējā virzienā.
Kailaša nozīme sniedzas daudz tālāk par vienu konkrētu reliģiju. Hinduisma tradīcijā kalns ir saistīts ar dievu Šivu un tiek uzskatīts par viņa mājvietu. Budismā tas saistīts ar mītisko Meru kalnu, kas tiek uztverts kā pasaules garīgais centrs. Arī džainismā Kailaša reģionam ir īpaša nozīme, savukārt Tibetas Bon tradīcijā kalns ir viena no centrālajām svētajām vietām. UNESCO materiālos norādīts, ka Kailaša un Manasarovara svētās ainavas reliģiskā pielūgsme aizsākusies jau ļoti sen.
Šī ir viena no retajām vietām pasaulē, kur vienu un to pašu kalnu par svētu uzskata vairākas atšķirīgas reliģiskās pārliecības. Daudziem cilvēkiem tas ir simbols, kas saistīts ar dzīves jēgu, garīgu attīrīšanos un cilvēka attiecībām ar pasauli. Cilvēks dodas uz vietu, kur ir mazāk skābekļa, sarežģīti laikapstākļi un fiziski smags maršruts. Šie apstākļi paši par sevi padara ceļojumu pavisam atšķirīgu no parasta tūrisma brauciena.
Apkārt Kailašam atrodas divi īpaši ezeri
Kailaša ainavu papildina Manasarovara ezers, kas atrodas kalna dienvidu pusē. UNESCO Kailaša-Manasarovara teritoriju raksturo kā īpašu kalnu un ezeru ainavu ar nozīmīgu dabas un kultūras vērtību. Manasarovara ezeram arī ir liela reliģiska nozīme. Svētceļojuma laikā cilvēki dodas ne tikai apkārt Kailašam, bet arī uz ezera apkārtni. Līdzās tam atrodas Rakšastalas ezers, kas ainavā rada izteiksmīgu kontrastu.
Šajā reģionā atrodas arī nozīmīgi Āzijas upju iztekas apgabali. Kailaša apkārtne ir saistīta ar tādām lielām upju sistēmām kā Inda, Sutleja un Brahmaputra, kas padara šo teritoriju nozīmīgu arī ģeogrāfiski.
Kailaša reģions ir īpašs arī no dabas pētniecības viedokļa. Tā ir augstkalnu vide ar ledājiem, ezeriem, kalnu pļavām un savvaļas dzīvnieku mājvietām. UNESCO aprakstā uzsvērta arī teritorijas bioloģiskā daudzveidība un nozīme retu sugu aizsardzībā.
Ceļš uz Kailašu nav vienkāršs
No pirmā acu uzmetiena Kailaša attēli var radīt iespaidu par mierīgu un gandrīz nereālu ainavu. Taču nokļūšana šajā pasaules nostūrī un pārgājiens ap kalnu ir fiziski ļoti smags. Lielais augstums nozīmē, ka organismam jāpierod pie ievērojami retāka gaisa. Arī aptuveni 52 kilometru garais maršruts nav parasta pastaiga. Daļa ceļa ved pa akmeņainu un stāvu reljefu, bet pārejas augstumā laikapstākļi var būt skarbi.
Tieši tāpēc cilvēki, kuri dodas šādā svētceļojumā, parasti tam gatavojas īpaši. Ceļojums prasa fizisku izturību un spēju ilgstoši atrasties sarežģītos augstkalnu apstākļos.
Un tomēr cilvēki no dažādām pasaules valstīm katru gadu dodas uz šo attālo Tibetas reģionu. Dažiem tas ir reliģisks pienākums, citiem ļoti personisks dzīves notikums, bet vēl citi vēlas piedzīvot vienu no pasaules neparastākajiem kalnu maršrutiem.
Kāpēc Nepālas traģēdija skārusi arī Kailaša ceļotājus?
Šo jautājumu īpaši aktualizējuši pēdējo dienu notikumi Nepālas un Tibetas pierobežā. 26. augustā reģionu skāra postoši plūdi un dubļu straumes pēc ledus un klinšu nogruvuma Himalajos. Ūdens un sanesumi izpostīja ceļus, tiltus, apdzīvotas vietas un robežas infrastruktūru.
Traģēdija skāra arī cilvēkus, kuri bija ceļā uz Kailaša-Manasarovara svētceļojumu. “Reuters” ziņoja, ka starp pazudušajiem bija daudzi ārvalstnieki, tostarp cilvēki, kuri devās uz svēto kalnu. Glābšanas darbus būtiski apgrūtina izpostītie ceļi, dubļi un sakaru problēmas.
Tas arī izskaidro, kāpēc ziņas par katastrofu izplatījās tik plaši ārpus Nepālas. Šis reģions ir nozīmīgs starptautisks ceļojumu un svētceļojumu koridors, pa kuru pārvietojas cilvēki no daudzām valstīm. Kailašs pats atrodas tālāk no tiešās katastrofas zonas, Tibetas plato rietumu daļā. Taču ceļš uz to no Nepālas puses ir saistīts ar pierobežas teritorijām, kuras šoreiz smagi skāra dabas stihija.
Jau iepriekš vēstījām, ka Latvijas iedzīvotāji nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā Nepālā, bet 33 patlaban tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ministrijas rīcībā patlaban nav informācijas par kādu izglābto Latvijas valstspiederīgo.
Nepālas Tūrisma departaments ir papildinājis sarakstu ar personām, kuras uzskatāmas par bezvēsts pazudušām, un šobrīd tajā ir iekļauti visi 33 Latvijas valstspiederīgie, par kuriem tuvinieki ziņojuši Konsulārajam departamentam.
Vienai personai ir norādīti kļūdaini dati, par ko goda konsulei Nepālā ir nosūtīta informācija.
ĀM informē, ka 29. augustā tika saņemta informācija no vēstniecības Ķīnā par vēl vienu Latvijas ceļotāju, kurš ir drošībā. Šī persona bija ceļojusi 80 cilvēku grupā no 19 valstīm. Līdz ar to šobrīd ĀM ir informācija par trīs Latvijas valstpiederīgajiem, kas Nepālā nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā.
Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sociālajos tīklos norāda, ka joprojām pastāvot cerība atrast pazudušos dzīvus. “Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav,” informē premjers.
Kulbergs informē, ka ĀM sazinās arī ar Ķīnas pusi. “Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie,” raksta Kulbergs.
Latvijas goda konsule Nepālā turpina aktīvu komunikāciju ar vietējām iestādēm, kā arī sniedz aktuālo informāciju Konsulārā departamenta dežurantam. Saņemot no goda konsules informāciju par iespēju nodot Nepālas iestāžu rīcībā pazudušo personu tuvinieku DNS paraugus, ĀM Konsulārais departaments sadarbībā ar Valsts policiju tuviniekiem izsūtīja informāciju par to, kā un kur ir iespējams brīvprātīgi nodot DNS.
ĀM ir ienākusi informācija, ka bojā gājušie nonāk arī Indijas upēs un no tām izvilktajām mirstīgajām atliekām arī tiks ņemti DNS paraugi. Goda konsulei ir nosūtīts saraksts ar 33 bezvēsts pazudušajiem, un konsule noskaidros, kura iestāde Indijā apkopos informāciju, līdzīgi kā Nepālā tūrisma departaments.
