Traģēdija, leģendas un gļēvuļi. Spilgtākie notikumi pasaules sportā 2022. gadā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš Ukrainā, Lionela Mesi un Argentīnas futbola izlases triumfs, vairāku izcilu sportistu karjeru noslēgums – tie ir spilgtākie notikumi pasaules sportā 2022. gadā, taču ne vienīgie izceļamie.
Traģēdija. Krievijas sāktais teroristiskais karš Ukrainā kājām gaisā pavērsa arī ukraiņu sportistu dzīvi. Decembra vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēršoties pie Starptautiskās olimpiskās komitejas (IOC), ziņoja, ka kara rezultātā bojā gājuši 184 Ukrainas sportisti. Par spīti kara šausmām, ukraiņi turpina sportot gan savās mājās, rīkojot vietējo futbola čempionātu, gan starptautiskās sacensībās. Vairākas Ukrainas komandas ir uzņemtas arī citu valstu čempionātos, piemēram, basketbolā un volejbolā.
Sportists. Lionels Mesi 18. decembrī Dohā Pasaules kausa finālspēlē pierādīja, ka ir futbola leģenda. Argentīnieši aizraujošā mačā 11 metru pēcspēles sitienos pārspēja iepriekšējo čempioni Franciju, kuras rindās spīdēja Kilians Mbapē. Argentīnai šis bija trešais izcīnītais Pasaules kauss vēsturē, pirmais kopš 1986. gada, kad komandas lielākā zvaigzne bija Djego Maradona.
Sportiste. Poļu tenisiste Iga Švjonteka šogad aizvadīja unikālu panākumu sēriju, uzvarot 37 mačos pēc kārtas, kā arī triumfējot sešos turnīros pēc kārtas, kuros piedalījās. Viņa kļuva par Francijas un ASV atklāto čempionātu uzvarētāju un šobrīd ir pasaules pirmā rakete dāmu tenisā.
Atvadas. Par sportistu karjeras beigām paziņoja titulētie tenisisti Rodžers Federers un Serēna Viljamsa. Abi pēc atvadu mača uz brīdi nespēja valdīt emocijas, nobirdinot pa asarai, taču tajā pašā brīdī bija laimīgi, ka lielais ceļojums profesionālajā sportā ir beidzies.
Komanda. Somijas hokeja izlase trīs mēnešu laikā triumfē gan Pekinas olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātā, kas notika viņu mājās. Iepriekšējo reizi ko tādu spēja paveikt Zviedrija, 2006. gadā uzvarot Turīnas olimpiādē un pasaules čempionātā Rīgā.
Neizlēmība. Amerikāņu futbola zvaigzne Toms Breidijs februārī paziņoja, ka beidz karjeru, lai 40 dienas vēlāk mainītu domas un piekristu vēl vienai sezonai NFL. Līdzīgi izpildījās arī britu bokseris Taisons Fjūrijs.
Deportācija. Serbu tenisists Novaks Džokovičs janvārī devās uz Austrālijas atklāto čempionātu, taču, tā kā nebija vakcinējies pret Covid-19, tika aizturēts un deportēts no “zaļā kontinenta”. Zīmīgi, ka nākamgad Džokovičs Austrālijā varēs spēlēt.
Jaunās zvaigznītes. Spāņu tenisists Karloss Alkarass 19 gadu vecumā kļuva par jaunāko pasaules ranga līderi, gada griezumā uzvarot piecos turnīros, tostarp ASV atklātajā čempionātā. Par viņu gadu jaunākais slovāku hokejists Jurajs Slafkovskis olimpiskajā turnīrā iemeta septiņas ripas un saņēma turnīra vērtīgākā spēlētāja balvu. Slafkovski vasarā kā pirmo izraudzījās arī NHL draftā.
Ziemas karaļi. Norvēģijas sportisti pārliecinoši triumfēja Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs komandu ieskaitē, izcīnot 37 medaļas, tostarp 16 zelta. Par titulētāko kļuva biatlonists Juhanness Tingnēss Bē, kurš izcīnīja četras zelta godalgas un vienu bronzu. Trīs zelti tautietēm Terēzai Juheugai distanču slēpošanā un biatlonistei Martei Olsbū Reiselandei.
Gļēvuļi. Nacionālā hokeja līga (NHL) joprojām ļauj savā čempionātā piedalīties Krievijas hokejistiem, tādējādi ignorējot karu Ukrainā. Tāpat Ziemeļamerikas mediji ar lielu uzcītību seko līdzi Aleksandram Ovečkinam, kurš nav slēpis savu atbalstu Putinam. Strausa politiku piekopj arī vīru un dāmu profesionālās tenisa asociācijas (ATP, WTA), savos turnīros, tiesa, neitrālā statusā, joprojām ļaujot startēt krieviem un baltkrieviem. Uz tenisa fona raksturu parādīja Vimbldonas čempionāta rīkotāji, minēto valstu sportistus savos svētkos neielaižot.
Asaras. Portugāļu futbola zvaigzne Krištianu Ronaldu piedzīvo karjeras norietu. Konflikts ar Anglijas kluba “Manchester United” galveno treneri atstāj viņu bez darba, bet Portugāles izlasē Pasaules kausa gaitā viņš zaudē vietu pamatsastāvā, un pēc izstāšanās ceturtdaļfinālā Ronaldu laukumu pamet, izplūdis asarās.
Sēras. Sporta pasaule zaudē vairākas sporta leģendas, no kurām jāizceļ divas. 88 gadu vecumā mūžībā devās NBA zvaigzne Bils Rasels, kurš savulaik 11 reizes kļuva par NBA čempionu, kā arī bija pirmais melnādainais galvenais treneris Ziemeļamerikas profesionālajās sporta līgās. Tāpat pēc smagas slimības 71 gada vecumā izdzisa zviedru hokejista Berjes Salminga dzīvība, kurš bija pirmais eiropietis, kurš NHL aizvadīja vairāk nekā 1000 spēļu. Neilgi pirms nāves Salmings tika godināts Toronto, kur viņš veica svinīgo iemetienu pirms vienas no “Maple Lefs” spēlēm.
Fotogrāfija. Lionela Mesi publicētā fotogrāfija savā “Instagram” kontā savāc 73,8 miljonus “sirsniņu”, tādējādi kļūstot par populārāko šajā sociālajā tīklā, pārspējot foto ar vistas olu.
Godavīrs. Čehijas hokeja leģenda Dominiks Hašeks ir viens no retajiem augstākā līmeņa bijušajiem sportistiem, kurš sauc lietas īstajos vārdos. Hašeks skarbi nosodījis NHL, ATP un WTA, kas atļauj krieviem spēlēt pasaules labākajā līgā. “Uz jūsu sirdsapziņas ir ukraiņu asinis,” atklātā vēstulē rakstīja Hašeks. Tāpat bijušais vārtsargs vērsies pie IOC, aicinot Krievijas sportistus pilnībā izolēt no starptautiskajām sacensībām.
Bērni. Pekinas olimpiskajās spēlēs pamatīgs skandāls izcēlās ap 15 gadus veco krievu daiļslidotāju Kamilu Vaļijevu. Viņa uzvarēja komandu cīņā, bet pie individuālajām sacīkstēm sākotnēji netika pielaista, jo bija aizdomas par dopinga pārkāpumu. Ar CAS tiesas iejaukšanos Vaļijeva gan startēja arī individuālajās sacīkstēs, taču tobrīd jau bija psiholoģiski sagrauta. TV kameru redzeslokā nonāca viņas treneru attieksme, kas sportisti salauza vēl vairāk. Pēc sacensībām histērijā krita arī cita krievu daiļslidotāja, kas noveda pie tā, ka vasarā tika paaugstināts vecuma slieksnis, turpmāk bērniem neļaujot piedalīties šāda līmeņa sacensībās.
Tēriņi. Pasaules kausa futbolā sarīkošanai Katara iztērēja 220 miljardus dolāru, kas ir visu laiku vērienīgākie tēriņi kāda sporta pasākuma norisei.
Mazs cinītis. Par pieckārtēju pasaules čempioni 100 metru sprintā dāmām kļuva jamaikiete Anna Freizere-Praisa, kuras augums ir tikai 1,52 metri. Viņa ir pirmā vieglatlēte, kas izcīnījusi piecas zelta medaļas vienā distancē. Pirmo pasaules čempiones titulu Freizere-Praisa, kurai nu ir 35 gadi, izcīnīja 2009. gadā.
Dubults neplīst. Nīderlandietis Makss Verstapens no “Red Bull” komandas kļuva par divkārtēju pasaules čempionu pirmajā formulā (F-1). Pērn titulu viņš izcīnīja pēdējā posma pēdējā aplī, bet šogad čempiona kausu nodrošināja četrus posmus pirms sezonas beigām. Verstapens kļuva arī par pirmo pilotu F-1 vēsturē, kas sezonā uzvarējis 15 posmos.
Neatlaidība. Dānis Jonass Vingegords ļoti pārliecinoši triumfēja prestižākajā daudzdienu velobraucienā “Tour de France”. Pirms gada viņš bija otrais, bet šogad pierādīja savu varēšanu, lai gan uzvarēja vien divos posmos. Vingegords izšķirošajos brīžos rādīja apskaužamu neatlaidību kalnu kāpumos, atrodot spēka rezerves, lai noturētos kopvērtējuma galvgalī.
