Latvijas čigāni. 20. gadsimta 20.-30. gadi.
Latvijas čigāni. 20. gadsimta 20.-30. gadi.
Latvijas čigāni. 20. gadsimta 20.-30. gadi.

Čigānu (romu) piemiņas saglabāšana 4

2001. gadā Latvijas romu 1. kongresā tika pieņemta deklarācija ar lūgumu Saeimai un valdībai piešķirt līdzekļus kara gados nošauto romu pieminekļa izveidei. Arī 2006. gadā Latvijas 1. romu konferencē tapa rezolūcija “Par romu (čigānu) genocīdu Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā”, rosinot noteikt 4. decembri par oficiālu Latvijas romu upuru piemiņas dienu, pamatojot to ar pirmo konstatēto nacistu rīkojumu, kas vēlāk izraisīja represijas un čigānu masveida iznīcināšanu. Pagājušā gada 8. aprīlī Rīgā Latvijas romu kopienas līderi vienojās simboliskā ceremonijā, pludinot Daugavā ziedus, tā atgādinot plašākai sabiedrībai par romu iznīcināšanu un norādot, ka Latvijā joprojām nav vienotas piemiņas vietas, kur pieminēt šīs traģēdijas upurus. Paveikt kaut ko vairāk ir kavējusi gan Latvijas čigānu (romu) kopienas līdzšinējā nelielā sabiedriskā aktivitāte, savstarpējā sadrumstalotība un nepietiekamā ietekme Latvijas politiskajā vidē. Solis uz priekšu Latvijas romu traģēdijas izpētē un izpratnē ir šā gada 25. martā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklātās izstādes “Romu – čigānu holokausts Latvijā, 1941 – 1945” izveidošana.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Arī nesen publicētajā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Ievas Gardas-Rozenbergas un Kaspara Zeļļa pētījumā par Latvijas čigānu (romu) iznīcināšanu nacistu okupācijas laikā un tās vietu mūsdienu romu kolektīvajā atmiņā ir atzīts, ka mūsdienu Latvijas romu kopienai vispirms pašai būtu jātiek skaidrībā ar savas pagātnes orientieru nospraušanu, bet no citām etniskajām un sociālajām grupām varētu vēlēties sagaidīt lielāku solidaritāti romu traģēdijas apzināšanā. Var pievienoties šā pētījuma autoru secinājumiem, ka Latvijas politiskajai un intelektuālajai elitei varētu ieteikt veicināt un atbalstīt gan romu iznīcināšanas izpēti, gan romu genocīda piemiņas dienas oficiālu atzīšanu un memoriāla izveidi bojā gājušajiem. Tas veicinātu ne tikai romu integrāciju Latvijas sabiedrībā, bet ļautu visiem kopā celt godā arī savus aizmirstos varoņus – romu glābējus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.