Bauskas apriņķa čigānu liktenis 4
1942. gads izrādījās liktenīgs arī aptuveni 250 Bauskas apriņķa čigāniem. Pateicoties Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieka Aigara Urtāna pētījumiem, tieši čigānu iznīcināšana Bauskas apriņķī ir viena no līdz šim vislabāk izpētītajām romu genocīda vēstures lapaspusēm. Sākotnēji saistoša vietējiem čigāniem bija Bauskas apriņķa un policijas priekšnieka pulkvežleitnanta Augusta Dzenīša 1941. gada 1. novembra pavēle Nr. 18, kas noteica, ka “Bauskas pilsētā, Vecumnieku, Iecavas un Skaistkalnes biezi apdzīvotās vietās čigānu ieceļošana un apmešanās uz dzīvi – noliegta. Visiem minētās vietās dzīvojošiem čigāniem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem minētās vietās nav nekustamu īpašumu, līdz šā gada 30. novembrim jāpārceļas uz dzīvi un darbu laukos. Čigānus bezdarbniekus un tos, kuri izvairās no darba, pēc minētā termiņa notecēšanas novietos darbos koncentrācijas nometnē.” Tomēr jau 1942. gada maijā visi Bauskas čigāni tika aizvesti uz Skaistkalnes pagasta Jaunmēmeles muižu, bet pēc nepilnas nedēļas tuvējā mežā Jaunsaules pagastā viņus nošāva latviešu policisti no Bauskas un Jelgavas. Turklāt, kā izpētījis A. Urtāns, visi šie čigāni bija vietsēži, un Bauskas apriņķa policijas vadībai bija iespējams pasargāt viņus no iznīcināšanas, kas diemžēl nenotika.
Vairāki šīs masu slepkavības dalībnieki tika apcietināti drīz pēc kara, bet jau 1958. gadā Jaunsaulē tika veikta čigānu masu iznīcināšanas vietas apzināšana, kad viens no šā nozieguma līdzdalībniekiem līdz tam nesodītais baušķenieks Nikolajs Ķīselis uzrādīja vietu masu kapa malā, kur pirms nošaušanas bija stāvējuši čigāni. Tika uzieti arī četri galvaskausi un liels daudzums kaulu, un atraktajā masu kapu sektorā atrasta labās kājas sieviešu kurpe, vīriešu bikšu josta un jostas daļa. Vēl mūsdienās vietējo čigānu masu iznīcināšanas vietā Jaunsaulē ir pamanāma priede ar nu jau gandrīz nenolasāmu savulaik izgrebtu gadskaitli “1942” un labāk pamanāmu krustu tās stumbra daļā. Padomju laikā te uzstādīja pieminekli ar stipri ideoloģizētu uzrakstu “Neaizmistiet, šai vietā apbedītos padomju cilvēkus, kurus 1942. gadā noslepkavoja buržuāziskie nacionālisti”, kas visai maz pasaka par šīs noziedzīgās traģēdijas būtību un būtu pelnījis daudz mūsdienīgāku šīs traģiskās vēstures lapaspuses traktējumu.
