Tradicionālās apkures vietā – zemes siltumsūknis. PIEREDZES stāsti 0
Viena no ekstravagantākajām alternatīvās apkures sistēmām ir zemes siltumsūkņi, kas citu siltumsūkņu konkurencē izceļas ar lielisku lietderības koeficientu. Lai arī Latvijā šī ir samērā jauna un pietiekami dārga lieta, tā jau ir populāra zaļi domājošu un tehnoloģiski tendētu cilvēku aprindās. Kāpēc patērētāji tradicionālās apkures vietā izvēlas zemes siltumsūkni? Vai tas attaisno cerības?
Jūrmalā – ar vērienu
Inženieris Kārlis Blūmentāls ikdienā darbojas IT jomā, tāpēc modernās tehnoloģijas viņam nepavisam nav svešas. Plānojot Jūrmalā apkuri un siltā ūdens gatavošanu savai 350 m2 mājai (plus neliels 10 m3 baseins), viņš vispirms pats pamatīgi iepazinies ar siltumsūkņu uzbūves principiem un tehniskajiem rādītājiem, izdarot dažus būtiskus secinājumus. Pats pirmais un nopietnākais – tādu smalku ierīci kā zemes siltumsūknis nedrīkst uzstādīt slikti izolētā ēkā!
Pie modernas siltināšanas sistēmas esot pamatīgi piestrādāts. Pēc konsultācijām ar SIA “Artiva” ekspertu Arturu Gredzenu kļuvis skaidrs, ka sienas jāveido ar krietni lielāku siltuma noturību, nekā Latvijas būvnormatīvos pieprasīts.
Šis līmenis jau atbilst Eiropā iecienītajiem zemas emisijas (low emission) māju standartiem, kas ekonomiski ir daudz pamatotāki salīdzinājumā ar prasībām tā saucamajām pasīvajām mājām, jo ļauj lielāko daļu siltuma saglabāt, tomēr netērējot pārāk prāvus līdzekļus. Kaut arī tad, piemēram, griestu pārsegumā akmens vates kārtas biezums sasniedz 40 – 50 cm.
Ziemā, kad ir liela ārējās un iekšējās temperatūras starpība, ļoti daudz siltuma izplūst pa ēkas mikrospraugām. Lai to nepieļautu, mājas iekšpusē izveidota hermētiska čaula, ar speciālajām lentēm rūpīgi aizlīmējot ne tikai logu blīvējumus, bet arī visas šuves starp plēvēm, kā arī starp tām un konstrukcijām. Veikuma kvalitātes pārbaudei izmantoja tehnoloģiju “Blower door”: izsūknējot no ēkas gaisu, tur izveidoja retinājumu, un tad ar termokameru meklēja, kur vēl telpās spēj ieplūst āra gaiss, lai likvidētu arī šīs vietas, tā panākot maksimālu mājas hermētismu.
Zemes siltumsūkņa meklējumos Kārlis tikās ar daudziem speciālistiem, tostarp SIA “Vidzemes siltumnieks” vadītāju Ausekli Loginu, kurš arī pats atbrauca uz Jūrmalu, visu izpētīja un aprēķināja. Saimnieks, kritiski izanalizējis arī šo informāciju, beidzot atrada atbildes uz saviem jautājumiem. Izrādās, konkrētajai vietai ir dažas priekšrocības, piemēram, augstais gruntsūdens līmenis jau 90 cm dziļumā. Tā kā siltumsūknis darbības laikā atdzesē ap kolektoru (kontūru) esošo iezi, proti, atņem tam siltumu, gruntsūdens klātbūtne sistēmai nodrošina daudz labāku tā piegādi. Tas nozīmē, ka nevajag rakt pārāk dziļi. Tikai tik dziļi, lai kontūra atrastos gruntsūdenss slānī.
Aprēķini rādīja, ka zemes siltumsūkni droši var izmantot lielās mājas pamatapkurei un ūdens sildīšanai. Izvēle krita uz tolaik Eiropā pašu modernāko “Nibe” ar 15 kW jaudu. Iekārta bija tik jauna, ka tās programma vēl skaitījās eksperimentāla un to nācās koriģēt, ko par velti izdarīja ražotājs. Siltumsūkņa horizontālo kolektoru iegremdēja 120 cm dziļumā 900 m2 laukumā.
Viens no izplatītākajiem apkures sistēmas novērtējumiem ir tās cenas salīdzināšana ar mājas kopējo vērtību, par optimālu uzskatot vienu desmito daļu. Pēc Kārļa aprēķiniem, apkures sistēma viņam ir iekļāvusies 10 % robežās, tātad atbilst šim standartam. Pašlaik zemes siltumsūknis sevi pierādījis praksē jau vairāku gadu periodā. Piemēram, šogad pašos aukstākajos mēnešos (februārī un martā) iekārta apkurei, karstajam ūdenim un baseina uzsildīšanai patērēja elektroenerģiju Ls 140 – 150 robežās. Šādai mājai salīdzinoši tas nudien nav daudz!
– Ja kurinu māju videi draudzīgā veidā, vai man nepienāktos arī kāda elektroenerģijas atlaide? Vismaz tarifā iekļautā “zaļā komponente” jau nu nebūtu jāmaksā! – spriež Kārlis Blūmentāls.
Starp citu, šādas iekārtas mūsu apstākļos noteikti ir jāaprīko ar fāžu aizsardzības releju (Ls 40), kas strāvu atslēdz sprieguma svārstību gadījumos un padevi automātiski atjauno, kad tas atkal izlīdzinās.
– “Sadales tīkli” nespēj uzturēt stabilu elektrības spriegumu, vismaz šeit, Jūrmalā. Bet labai aparatūrai kaitē, ja tas šūpojas starp 190 – 240 V,– arī par pakalpojuma kvalitāti ir sašutis saimnieks.
Mājas siltuma bilancei ļoti lielu plusu dod rekuperators, kas ar izejošo silto gaisu sasilda ienākošo vēso, neļaujot siltumam telpas pamest. Papildu komfortu nodrošina divi Panasonic gaiss – gaiss tipa siltumsūkņi, kas vasarā noder arī kā kondicionieri. Iekārtu apkope ir vienkārša, reizi gadā jāiztīra siltumsūkņa un rekuperatora filtri. Bet punkts uz i mājas apkures sistēmai ir elegants malkas kamīns ar stikla durvīm un gaisa noplūdes lūkām vestibilā. Tas atļauj mājā uzturēt siltu omulību īpašos gadījumos.
– Pašlaik pētu iespēju zemes siltumsūkni vasarā izmantot kā kondicionieri, liekot tam strādāt vēsuma ražošanas režīmā. Tā ceru nošaut divus zaķus – lieko siltumu novadīšu zemē, uzsildot kontūru, un karstā laikā sagādāšu mājā patīkamu klimatu. Ticamākais, nāksies izmantot ventilācijas sistēmu, jo veidot vēsas grīdas nebūtu komfortabli, – prāto Kārlis Blūmentāls.
Mārupē – ar taupību
Jaunā Abizāru ģimene, kādu laiku svārstīdamās starp dzīvokļa iegādi un mājas celtniecību, izšķīrās par pēdējo – nelielu 125 m2 ēku Mārupē. Būdami vides saudzēšanas speciālisti, viņi zemes siltumsūkni izvēlējās arī tā ekoloģisko īpašību dēļ. Izšķiršanos krietni stimulēja Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta izdalītais līdzfinansējums 50 % apmērā no iekārtas cenas un uzstādīšanas izmaksām. Proti, viņiem siltumsūknis “Nibe” (8,5 kW) ar horizontālo kolektoru izmaksāja Ls 8000, no šīs summas puse ir atgūta, un tā jau ir ļoti liela ekonomija. Kontūra iegremdēta 150 cm dziļumā, zem gruntsūdens līmeņa (120 cm). Arī šeit konsultējis un darbus veicis SIA “Vidzemes siltumnieks”.
Mājas vajadzības nodrošina dubultapkure. Pirmā stāva siltumpunktā, kas gaumīgi iekārtots zem kāpnēm, ekonomējot telpas, atrodas siltumsūknis, turpat blakus istabā – Kratki apkures kamīnkrāsns Zuzia (15 kW), kuru saimniece Līga pati atvedusi no ražotāja. Tās jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu ar siltumu un karsto ūdeni visu māju. Kamīns ir moderns, dod pat skaņas signālu, ja ūdens pārāk uzkarsis, un novada to… kanalizācijā. Ja saimnieki ir visu dienu mājās, viņi labprāt izmanto šo apkuri, jo malka joprojām ir un, ticamākais, arī būs vislētākais siltuma avots.
Radiatoru šajā mājā nav, siltums no apkures nonāk grīdās. Tās atdziest lēnām, jo betonam ir liela siltuminerce. Tiesa, lēnām arī iesilst, un šādos brīžos labi noder kamīns.
Daļu grīdas sedz keramikas flīzes, daļu – 9 mm divslāņu parkets. Pretēji gaidītajam daudz patīkamāks šādā versijā ir pēdējais. Abu materiālu siltuma atdeves starpību var konstatēt, uzkāpjot uz flīzēm vannas istabā, kur pēdas uzreiz sajūt siltumu. Ejot pa koka parketu, tās nejūt neko. Tas ir vislabāk, jo var aizmirst par siltajām grīdām un vienkārši baudīt komfortu.
Pirmajā stāvā ir ieregulēta 25 °C , otrajā – 20 °C temperatura. To regulē vairāki sensori, daži atrodas iekšpusē, citi – ārpusē. Katrā istabā ir arī siltuma regulators, kas ļauj lieki netērēt enerģiju.
Duālā apkure ir laba lieta: zemes siltumsūknis darbojas automātiskā režīmā, malkas kamīns gādā par ekonomiju un papildu omulību. Par reālajām izmaksām vēl grūti spriest, jo mājas sienas pirmo gadu bija mitras. Tomēr pagājušajā ziemā, izmantojot apkurei un karstajam ūdenim zemes siltumsūkni, tās nepārsniedza Ls 50 mēnesī.
Vēl kādu pusgadu dedzināšot celtniecības laika kokmateriālu atlikumus. Tāpat pa reizei kādu kravu lētas malkas varot iegūt savā mežā. Tāpēc kamīna ekspluatācija prasa vien Ls 4 mēnesī, maksājot tikai par elektrību.
Mājā saglabāta dabiskā vēdināšana, jo, dzīvojot laukos, apkārt ir brīnišķīgs gaiss, un saimnieki vēlas to izbaudīt. Tomēr iespējams ieslēgt arī piespiedu ventilāciju un gaisa apriti intensificēt.
– Uzskatu, ka zemes siltumsūknis ar 50 % atlaidi bija ļoti veiksmīgs ķēriens. Tas jau gadu ir nokalpojis un, šķiet, visas cerības attaisnojis, – spriež saimniece Līga Zute-Abizāre.
UZZIŅA • Zemes siltumsūkni izmanto ar zondi, kolektoru vai aku. Izvēloties ierīkošanas veidu, jāpārbauda zemesgabala ģeoloģiskie apstākļi, jāapsver, cik lielu platību tam zemesgabalā var atvēlēt un cik naudas samaksāt.
• Vertikālās zemes zondes izmanto 50 – 200 m dziļumā esošo ģeotermālo siltumu. Tās sastāv no plastmasas caurulēm, pa kurām cirkulē aukstumnesējs – ūdens un apkārtējai videi draudzīga nesalstoša šķidruma maisījums. Aukstumnesēja cirkulācijas loks uzņem zemē uzkrāto siltumu un ar siltumsūkņa palīdzību pārnes uz apkures sistēmu. Zemes zondēm pietiek ar pāris urbumiem, to dziļumu un skaitu nosaka siltumsūkņa projektēšanas laikā. Siltumsūknis ar zemes zondi ir ilgmūžīgs, tam gandrīz nav nepieciešama apkope. Zemes zondes ir nedaudz efektīvākas par virsmas kolektoriem, tomēr urbumi ir dārgāki un to veikšanai nepieciešama atļauja.
• Plastmasas virsmas kolektori, kas ieguldīti 1,20 – 1,50 m dziļumā, tāpat ļauj izmantot zemes virskārtas siltumu ar aukstumnesēja cirkulācijas loku, kas pieslēgts siltumsūknim. Princips: kolektora laukumam jābūt aptuveni trīs reizes lielākam nekā apsildāmajai platībai. Šis variants piemērots lieliem zemesgabaliem, izmaksā lētāk nekā zemes zonde. Iegūtā siltuma apjoms atkarīgs no augsnes mitruma pakāpes. Īpaši dāsna ir smaga augsne, mazāk piemērota smilts. Slēgtā cirkulācijas loka dēļ siltumsūknis savienojumā ar virsmas kolektoru ir ilgmūžīgs, un tam gandrīz nav nepieciešama apkope. Zemes platību, zem kuras tas ierīkots, var apstādīt.
• Lai izmantotu gruntsūdeņu enerģiju, tos iesūknē ūdens ņemšanas akā un pievada siltumsūknim. Atdzesēto ūdeni novada citā akā, un to var izmantot arī dārza apūdeņošanai. Gruntsūdeņiem raksturīga pastāvīga temperatūra pat ziemā. Siltumsūknis var sasniegt augstus jaudas rādītājus, taču šajā variantā jārēķinās, ka sūknis, kas piegādā ūdeni, arī patērē elektroenerģiju. Galvenais priekšnoteikums ir pietiekams gruntsūdeņu apjoms un vietējo dienestu izsniegta atļauja. Salīdzinājumā ar virsmas kolektoru šāds veids saistīts ar lielākiem finanšu ieguldījumiem.
|
