Tradīciju nelauzīs – kori karos svētku nedēļā 1
Vakar Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome nolēma atgriezties pie vēsturiskās tradīcijas, tā dēvētos koru karus neizraujot no Dziesmu svētku norises laika.
“LA” jau ir rakstījusi, ka no apriņķu virsdiriģentiem ar motivāciju mazināt kolektīvu lielo noslodzi svētku laikā iepriekš nāca ierosinājums vienu no būtiskākajām Dziesmu un deju svētku nedēļas sastāvdaļām – tā dēvētos koru karus – rīkot jau jūnijā un nevis Dziesmu svētku laikā jūlijā. Taču vairākums Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes dalībnieku vakar nosvērās par labu tradīcijai – koru karu fināls notiks svētku nedēļā 2018. gada 30. jūnijā. Tā dalībnieki tiks noskaidroti pēc pusfinālu rezultātiem, kas notiks 2. un 3. jūnijā, un tajos piedalīsies jauktie, sieviešu un vīru kori pēc koru skašu rezultātiem.
Par šo lēmumu iepriecināts arī vecmeistars diriģents Edgars Račevskis: “Nemaz tik pārgurdināti tie dziedātāji nav, koru karu laikā zāles ir klausītāju pārpildītas, jo tas ir viens no intriģējošākiem notikumiem svētkos. Kā dziedātājiem, tā klausītājiem ir interesanti redzēt un dzirdēt, kā viens vai otrs koris tiek līdz finālam.”
Vakar apstiprināja arī deju virsvadītājus kā deju lieluzvedumam “Māras zeme” Daugavas stadionā, tā uzvedumam “Vēl simts gadu dejai”, kas notiks “Arēnā Rīga”. Kā “LA” atklāja deju nozares vadītāja Zanda Mūrniece, viņu izvirzīšanas process ir visai izvērsts un komplicēts. Virsvadītāja godam kolēģi iesaka deju autorus, apriņķu deju virsvadītājus, tiek ņemts vērā viņu ieguldījums un veiksme starpsvētku pasākumos, jo nav noslēpums, ka ir lieliski deju kolektīvu vadītāji, kuriem tomēr nav pa spēkam darbs ar lielu dejotāju skaitu un pietrūkst prasmes pārraudzīt laukumu.
Apstiprināto deju virsvadītāju vidū ir arī pazīstamā horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja Ilze Mažāne: “Protams, liels prieks, ka mani atcerējušies, domāju, nezin kā nu būs. Pagaidām man galva vēl nekūp, gaidu, kuras dejas koncertu mākslinieciskie vadītāji man uzticēs uzlikt uz laukuma. Man vislabāk patīk pats iestudēšanas process, laukuma zīmējuma veidošana un brīdis, kad redzi, kā zīmējums izskatās uz laukuma… Svētku laikā jau vairs neko ietekmēt nevari, un tā uzkāpšana virsvadītāja tribīnē ir tikai simboliska un goda lieta. Tur tā lielā atšķirība no virsdiriģentiem, kuri mākslas darbu – dziesmas skanējumu – veido tieši koncerta brīdī, kad lielais kopkoris tver katru žestu.” Ilze Mažāne bijusi deju virsvadītāja piecos skolēnu svētkos, un nākamie viņai būs sestie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki virsvadītājas statusā.
Deju lieluzveduma mākslinieciskā komanda iepazīstināja arī ar koncerta vizuālajiem risinājumiem – scenogrāfijas un tērpu iecerēm. Uzvedumam speciāli darināto, arheoloģiskajam tautas tērpam pietuvināto tērpu detaļas plānots izgatavot svētku budžeta ietvaros, savukārt deju kolektīviem, kas piedalīsies konkrēto deju izpildījumā, rīkotāji lūgs piemeklēt savā rīcībā esošajās tērpu kolekcijās pastalas, saktas, kreklus u. c. Pēc padomes akcepta, lieluzveduma komandai jāstrādā pie izmaksu un ražošanas detalizācijas. Plašāka sabiedrība ar deju lieluzveduma scenogrāfiskajām idejām un tās risinājumiem tiks iepazīstināta tuvākajās nedēļās.
