Tracis Rīgas domē uzņem apgriezienus. Pozīcija nepieļauj uz pusi mazāku zemes nodokli 2
Atsaukdamies Rīgas pašvaldības Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu aicinājumam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards rakstiski lūdzis Ģenerālprokuratūru novērtēt, vai Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs nav noziedzīgi izmantojis savu varu.
Opozīcijas deputāti vaino pašvaldības vadītāju par divām lietām.
No 17. oktobrī izsludinātās un Ušakova vadītās Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtības viņš patvaļīgi izņēmis punktu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Rīgā.
Bet pēc 23 opozīcijas deputātu pieprasījuma 5. novembrī sasauktajā pašvaldības ārkārtas sēdē priekšsēdētājs izsludinājis pārtraukumu uz nenoteiktu laiku, ko viņš nemaz nav drīkstējis darīt.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka, tā rīkodamies, pašvaldības vadītājs pārsniedzis ar likumu valsts amatpersonai piešķirtās tiesības un pilnvaras, par ko, pēc Krimināllikuma, viņam draud cietumsods.
Prasa uz pusi mazāku zemes nodokli
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Jurģis Klotiņš stāsta, ka viņa iesniegtie priekšlikumi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem bijuši iekļauti deputātiem 16. oktobrī elektroniski izsūtītajā Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtības pirmajā punktā. Bet 17. oktobrī, sākoties komitejas sēdei, no šīs darba kārtības pēkšņi pazuduši.
Deputāts bija ierosinājis grozīt pašvaldības saistošos noteikumus, paredzot uz pusi samazināt aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli ģimeņu privātmāju īpašniekiem par zemi, kuru viņi atguvuši pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.
Tāpat bija ierosinājis uz pusi samazināt nodokli par zemi tiem īpašniekiem, kuri uzbūvējuši vai iegādājušies ģimenes privātmājas arī pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas un kuri pašlaik no sava zemes gabala nedrīkst atdalīt daļu jauna apbūvei paredzēta zemes gabala izveidei.
Abos gadījumos nodokļa atvieglojums būtu piemērojams zemes platībai, kas nav lielāka par Rīgas pilsētas plānojumā noteikto minimāla jaunveidojamā zemes gabala platību katrā galvaspilsētas rajonā. Piemēram, Mežaparkā jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir noteikta 1800 kvadrātmetri, tādējādi jaunu var izveidot tikai tad, ja īpašniekam pieder zeme vismaz 3600 kvadrātmetru platībā. Bet, tā kā daudzviet zemes platības ir mazākas par minimāli noteiktajām, tās nav sadalāmas.
Pēc aptuvenām aplēsēm, pašvaldības budžetā šādas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides varētu radīt iztrūkumu pusotra miljona eiro apmērā. Jurģis Klotiņš spriež, ka pusotrs miljons neradītu lielu robu pašvaldības budžetā, kas pēc rudenī izdarītajiem grozījumiem sasniedz aptuveni vienu miljardu eiro. Savukārt šī gada nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu plāns paredz ieņēmumus aptuveni 112 miljonu eiro apmērā.
Viņaprāt, šo robu ar uzviju aizpildītu ik gadu augošie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Toties šādu atvieglojumu ieviešana būtu jūtams atspaids iedzīvotājiem, kuriem pašlaik grūti samaksāt pārmērīgi lielo nekustamā īpašuma nodokli.
Kāda Rīgas pašvaldības amatpersona atklāj, ka neesot precīzi zināms, cik ir to zemes īpašnieku, kuri varētu saņemt šādas nodokļa atlaides, – papildus tām, kas rīdziniekiem jau tiekot piešķirtas 11 miljonu eiro apmērā. Tāpēc iztrūkums, ko varētu radīt šādu nodokļa atlaižu ieviešana, varot būt krietni lielāks.
Uz jautājumu, kāpēc bija jāmaina Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtība un kāpēc uz nenoteiktu laiku jāpārtrauc ārkārtas sēde, ja pašvaldībā Ušakova pārstāvētā “Saskaņa” kopā ar Amerika “Gods kalpot Rīgai” ar balsu vairākumu vienmēr var pieņemt sev vēlamus lēmumus, amatpersona skaidro, ka deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikumi citādi varētu vēl parādīties citos dokumentos, izraisot neskaidrības un neizpratni. Bet šādi Klotiņa priekšlikumi pazūd ar galiem un miers mājā.
Atbilde bez atbildes
9. novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards bija pieprasījis Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam rakstiski paskaidrot, kāpēc Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtība mainīta un kāpēc uz nenoteiktu laiku pārtraukta ārkārtas sēde.
Pēc likuma, pašvaldības vadītājam, saņemot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījumu, jāatbild septiņu dienu laikā, skaitot no pieprasījuma saņemšanas dienas.
Kā pēc tam publiski atzinusi VARAM, Nils Ušakovs septiņu dienu termiņu gan bija ievērojis. Bet atbildē neko neesot paskaidrojis pēc būtības, kā arī nebija atbildējis, kā un kad novērsīs pārkāpumus.
VARAM tāpat publiski atzinusi, ka normatīvie akti nepilnvaro pašvaldības domes priekšsēdētāju vienpersoniski grozīt izsludināto Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtību. Komitejas sēdē bija jāizskata visi izsludinātie darba kārtības punkti, kuri iepriekš bijuši nosūtīti deputātiem zināšanai.
Uz manu jautājumu, vai VARAM nebija likumīgu tiesību pašai novērst pašvaldības vadītāja pieļautos pārkāpumus, ko tā pati par tādiem atzinusi, nemaz nevēršoties Ģenerālprokuratūrā, VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts atbild, ka, tā kā par šiem pārkāpumiem draud kriminālatbildība, tos varot novērtēt un dot savu atzinumu tikai Ģenerālprokuratūra. Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka vēsta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iesniegums ar lūgumu novērtēt Rīgas pašvaldības vadītāja rīcību saņemts 23. novembrī. Kad varētu būt sagatavots vērtējums, to pašlaik nevarot pateikt. Vērtējuma sagatavošanai esot jāpieprasa dažādi papildu materiāli.
Ušakovs pateicas ministram
Rīgas pašvaldības priekšsēdētājs N. Ušakovs atzīst, ka esot pateicīgs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par vēršanos Ģenerālprokuratūrā. Tur precīzi pateikšot, vai viņa rīcība bijusi likumīga vai nelikumīga.
Viņš esot grozījis vadītās Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtību un uz nenoteiktu laiku pārtraucis opozīcijas deputātu pieprasīto ārkārtas sēdi tāpēc, ka lemt par šādiem deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikumiem būtu bezatbildīgi brīdī, kad vēl neesot skaidrības par nākamā gada valsts budžetu, kas savukārt neļaujot prognozēt arī pašvaldības budžeta pieņemšanu. Pašvaldības vadītājs esot aicinājis opozīcijas deputātus skatīt šos priekšlikumus vienlaikus ar pašvaldības budžeta grozījumiem. Bet atbildi no viņiem neesot saņēmis.
