Totalitāro noziegumu attaisnotājiem draudēs cietums 4
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Krimināllikuma grozījumus, papildinot to ar sankcijām pret PSRS un nacistiskās Vācijas noziedzīgo nodarījumu attaisnotājiem.
Vakar pieņemtais likuma 74.1 pants skan šādi: “Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Par šo pantu deputāti vairākus mēnešus bija lauzuši šķēpus darba grupās un Juridiskās komisijas sēdēs, saņēmuši dažādu ekspertu un institūciju atzinumus, veikuši atzinumus un mainījuši terminus. Pirms balsojuma pret šo grozījumu skaļi iebilda “Saskaņas centra” pārstāvji, piesaucot gan vārda brīvību, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) standartus. “ECT savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas sabiedrības vairākumam nav pieņemamas,” sacīja Valērijs Agešins (“SC”). Viņš arī brīdināja, ka varētu sekot demonstratīvi šā panta pārkāpumi, lai vēlāk Latvijas tiesu noteiktos sodus apstrīdētu ECT. Viņa partijas biedrs Boriss Cilevičs pauda neizpratni par to, kāda jēga likumā īpaši uzsvērt nacistiskās Vācijas un PSRS īstenotos noziegumus. “Vai līdz ar to mēs kaut kā mazināsim citu genocīda situāciju nozīmi? Bet galvenā problēma ir – kas izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā ir bijis genocīds vai ne?” retoriski jautāja Cilevičs. Viņaprāt, to var izvērtēt tikai starptautiskā tiesa vai zinātnieku komisijas, nevis Latvijas politiķi, kas neesot pietiekami eksperti.
Likumprojekta aizstāvji gan oponēja opozīcijai, ka arī vārda brīvībai ir robežas, ka konkrētie totalitārie režīmi likumā uzsvērti, jo tieši tie īstenoja represijas pret Latviju. “Pēdējie 10 gadi ir ļoti raksturīgi ar to, ka Austrumeiropas valstis, kas ir atguvušas neatkarību, tomēr mēģina nacistiskos noziegumus, kas tika nosodīti Nirnbergas prāvā, pielīdzināt komunistiskajiem noziegumiem,” teica Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). Viņasprāt, šiem krimināllikuma grozījumiem būs preventīva nozīme – tie turpmāk liks cilvēkiem padomāt, pirms ņirgāties par tādām lietam kā holokausts vai deportācijas.
Balsojumā šo likumprojektu atbalstīja 60 koalīcijas deputāti, pret to nobalsoja tikai 26 saskaņieši un Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Viņš gan pēc sēdes paskaidroja, ka esot ātrumā kļūdījies un jau informējis prezidiju, ka balsojums neatbilst viņa pozīcijai.
Grozījuma autori arī atzina, ka viens no stimuliem šāda likumprojekta gatavošanā bija sociālista Alfrēda Rubika nicinošie izteikumi par to, ka 1949. gadā deportētie šādu sodu bija pelnījuši, jo sadarbojušies ar fašistiem. Šos viņa izteikumus nu jau otro gadu vērtē Drošības policija.
