Māris Zanders: Tā sauktās progresīvās aprindas Rietumos sāk izmantot totalitārisma cienīgus paņēmienus 42
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā mēneša beigās Krievijas Kultūras ministrija nodeva “sabiedriskai apspriešanai” likumprojektu “Valsts politikas pamati Krievijas tradicionālo garīgi tikumisko vērtību saglabāšanai un nostiprināšanai”.
Uzskaitījumā par to, kādas idejas un vērtības turpmāk būtu jāuzskata par “graujošām un svešām” – un šāda vērtējuma neievērošanas gadījumā, protams, tiktu piemērotas sankcijas – man vislabāk patika “Krievijas pozitīvā ieguldījuma pasaules vēsturē ideālu noliegšana” un “egoisma kults”.
Var, protams, šausmināties par šo kārtējo murgu (starp “apdraudējuma tradicionālām vērtībām avotiem” ir arī tik plašs formulējums kā “ASV sabiedroto rīcība”, tātad arī Latvijas), tomēr, šķiet, jēdzīgāka reakcija būtu pavīpsnāt ar īsu piebildi – ņemot vērā, kas pēdējos gados kaimiņzemē notiek, arī šis nepārsteidz. Autoritārs režīms ir autoritārs režīms.
Nu, un ar ko iesācies februāris? Ar ziņu, ka “saistībā ar skandaloziem izteikumiem par holokaustu” pazīstamā ASV aktrise un visādi citādi, atvainojos par dzēlību, progresīvās cilvēces prieks un acuraugs, Vūpija Goldberga uz laiku atstādināta no kāda TV šova vadīšanas.
Vēlos uzsvērt, ka nebūt neesmu verbālas visatļautības piekritējs, un, manuprāt, persona, kura apšaubītu holokausta faktu vai apmērus, ir pelnījusi zināmas sankcijas pret sevi.
Šajā ziņā es piekrītu slovēņu izcelsmes filozofam Slavojam Žižekam, kurš uzskata, ka sabiedrībā ir nepieciešamas t.s. pozitīvās dogmas, respektīvi, atziņas un vērtības, kas ir pašsaprotamas. Savukārt Goldberga apgalvoja, ka nacistu noziegumi pret ebrejiem nebija saistīti ar “rasi” (“was not about race”) un tā ir traģēdija, kas notika “starp divām balto cilvēku grupām”.
Es negrasos kavēt laiku, pierādot, ka Goldberga sarunāja pilnīgas blēņas, turklāt skarot tēmu, kur labi jāpārdomā, vai tavas zināšanas ir pietiekamas, lai kaut ko komentētu. Tomēr telekompānijas ABC reakcija – ņemot vērā, ka Goldberga pēc sarunātā dažu dienu laikā publiski atvainojās trīs reizes, – ir, manuprāt, neadekvāta.
Šajā ziņā raksturīga ir telekompānijas vadības piezīme: “Lai gan Vūpija atvainojās … [šajās divās nedēļās, kuru laikā viņa ir atstādināta no šova vadīšanas] viņai jāizmanto šis laiks, lai pārdomātu un izdarītu secinājumus” (“to reflect and learn”).
Respektīvi, nepietiek, ka cilvēks savu kļūdu atzīst un atvainojas, jo t.s. kreiso liberāļu totalitārā domāšana acīmredzot neuzticas indivīdam un viņa reakcijas patiesumam. Ir nepieciešama demonstratīva sodīšana.
Vēl janvārī viens no Slovēnijas telekanāliem Ksenijas Horvātas autorraidījumā (tam ir titri angļu valodā) intervijā ar jau pieminēto Žižeku. Žižekam ir niķis vietā un nevietā stāstīt parupjas anekdotes, jo viņš, liekas, izbauda savu intelektuāļa – dauzoņas tēlu, tomēr neesmu pamanījis, ka viņš publiski melotu.
Un, lūk, šajā intervijā viņš stāsta par nepatikšanām, kādas viņam radušās vienā no Kalifornijas universitātēm, t.s. politkorektuma bastioniem, pēc kārtējās anekdotes izstāstīšanas auditorijai. Neredzu vajadzību to atkārtot, bet tā nebija par sievietēm.
Īsi sakot, Žižekam draudēja “kancelēšana” par to, ka anekdote esot bijusi aizvainojoša “dzīvniekiem” (ja konkrēti, pērtiķiem). Jau tiktāl krāšņi.
Tomēr vēl krāšņāk ir tas, ka Žižekam galu galā piedots, minot, ka viņš ir no “Balkāniem”. Tā teikt, ko var gribēt no šī reģiona ļautiņiem… Cik politkorekti, vai ne?
Nejūtos saistīts ar t.s. konservatīvo nometni, kurā tāpat netrūkst tipāžu, kuri labprāt apklusinātu ikvienu, kura viedoklis viņiem nepatīk. Tajā pašā laikā nevaru neredzēt, ka t.s. progresīvās aprindas Rietumos savā domāšanā un rīcībā arī sāk izmantot totalitārisma cienīgus paņēmienus.
Goldberga droši vien ir izcila aktrise (neko nesaprotu no kino) un vienlaikus ne visai erudīta vējagrābsle. Nu, un? Šādā kontekstā pieminams ir teksts “New Republic” 25. janvārī par franču literatūras klasiķi Luī Ferdinandu Selīnu. Selīns bija, atvainojos, reāls kretīns – antisemīts un tāds arī paliks vēsturē, bez glābjošiem skaidrojumiem un interpretācijām.
Tajā pašā laikā viņš bija un būs izcils rakstnieks, starp kura cienītājiem, starp citu, bija Džordžs Orvels un Kurts Vonnegūts. Kas tie “progresīvajiem” par “hunveibinu” gājieniem – tik kategoriski un visaptveroši vērtēt cita cilvēka kļūmes un trūkumus?
