Sākas totāla kratīšana būvlaukumos un jaunbūvēs 8
Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas Ekonomikas ministrija pieprasījusi vietējo pašvaldību būvvaldēm sniegt ziņas par visiem būvlaukumiem, būvprojektiem, ēku, būvniecības dalībniekiem, kā arī par pārkāpumiem, ja tādi atklātos.
Būvvaldēm tāpat prasīts apsekot visas sabiedriski nozīmīgas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā un kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem. Par pēdējo piecu gadu laikā ekspluatācijā nodotajām celtnēm būvvaldēm jāsavāc ziņas iespēju robežās, bet par visiem pašvaldību teritorijās esošajiem būvlaukumiem būvvaldēm jāziņo jau līdz šodienai, 4. decembrim.
Par to vakar ministrija ziņoja arī valdībai, cita starpā norādot, ka Zolitūdes traģiskā notikuma izmeklēšanā un ēkas sabrukšanas cēloņu noskaidrošanā, ja būšot nepieciešams, saukšot palīgā arī ārzemju speciālistus.
Līdz šim pati vērienīgākā celtniecība notiek Rīgā: no jauna būvē 315 sabiedriskas nozīmes ēkas; 191 tiek pārbūvēta, bet 54 atjauno. Līdz 29. novembrim būvvalde paguvusi apsekot vien 77 ēkas, kurām 2012. un 2013. gadā izsniegtas būvatļaujas. Papildus apsekotas 59 ekspluatācijā nodoto veikalu “Maxima” ēkas, kā arī 14 tās, ko būvējis uzņēmums ”Re&Re”.
Citās pilsētās sabiedriskas nozīmes būvlaukumu un jaunbūvju ir krietni mazāk. Piemēram, Jūrmalā būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija notiek 16 objektos, Jelgavā – 24, Liepājā – sešos, Rēzeknē – 12, Valmierā – četros, bet Jēkabpilī – trīs objektos. Taču, kā atzinuši vairāku lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, būvvaldēs trūkst darbinieku, lai pāris nedēļās apsekotu visas sabiedriskas nozīmes būvlaukumus un jaunbūves, kā arī tās, kuras jau nodotas ekspluatācijā aizvadītajos piecos gados.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi arī vairākus priekšlikumus, kā turpmāk būtu stiprināma drošība būvniecībā. Cita starpā plānots ieviest projektēšanas un būvniecības uzraudzītāju šķirošanu un akreditāciju, liedzot jebkuram bez īpašām priekšzināšanām darboties sarežģītās būvēs.
Publisko iepirkumu konkursu procedūrā jāsvītro zemākās cenas princips, kas ļauj iegūt pasūtījumu nepieredzējušiem uzņēmumiem vai galīgiem nemākuļiem. Ministrija ierosina uzstādīt augstākas prasības visiem – būvuzraudzībai, autoruzraudzībai, ekspertīzei. Viens no priekšlikumiem ir ieviest obligāto būvuzņēmēja nodevu 0,5% apmērā no projekta izdevumiem, naudu piešķirot būvzinātnes attīstībai.
Daži manis aptaujātie lietpratēji jautā, kur tad par būvniecību atbildīgā Ekonomikas ministrija bija agrāk, ja tikai pēc traģiskā notikuma Zolitūdē atskan tik daudz priekšlikumu, kā būtu uzlabojama būvniecības procedūra un stiprināma jaunceļamo ēku drošība.
Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai līdz 2014. gada 1. jūnijam iesniegt koncepciju par iespējamiem rīcības virzieniem būvizstrādājumu valsts kontroles veikšanai. Iekšlietu ministrijai līdz šim laikam jātiek skaidrībā par drošību būvlaukumos, novērtējot, kādos gadījumos aizliegts būvēties, ja būvē atrodas cilvēki. Savukārt Finanšu ministrijai šajā termiņā jātiek skaidrībā, kā varētu atteikties no zemākās cenas prasības publisko iepirkumu konkursos, kā arī noteikt pretendentiem pašu spēkiem veicamo būvdarbu apjomu.
