Mājiņa uz koka kājām 2
“Tornītim jābūt tik plašam, lai var apsēsties vismaz divi cilvēki,” savu medību būvju pamatformulu nosauc Agris. Dzinējmedībām paredzētā konstrukcija parasti ir vienkāršāka un zemāka – aptuveni pusotra metra augstumā, gaides medībām viņš būvē divu veidu torņus – pārvietojamos un stacionāros.
Pamatīgākus būvdarbus prasa stacionārie – tie ir gan augstāki, gan patīkamāki lietošanai, jo veidoti kā nelielas mājiņas uz koka kājām. Pa ērtām slīpajām kāpnēm ar lenterīšiem mednieks uzkāpj četrus līdz piecus metrus augstajā koka būvē, vispirms nonākot nelielā priekštelpā, tad pa nelielām durtiņām nokļūst nepilnus sešus kvadrātmetrus plašā telpā, kur medījuma gaidās viņam bieži vien jāpavada daudzas stundas. Galdniekam netīk mazās šaujamlūciņas, tāpēc logus uz visām četrām debespusēm viņš būvē sienas platumā, tā iegūstot labu pārredzamību. Vai logu iestiklot vai atstāt bez stikla, tā ir īpašnieka izvēle, savējam Agris atstājis brīvas lūkas. Sēdēšanai gan nekas labāks par biroja krēsliem, ar kuriem var ātri pagriezties, uz kuru pusi vien vajag, nav izdomāts, nosaka mednieks. “Torņus vislabāk gatavot no egles koka, jo tā netrunē tik ātri kā priede un arī konstrukcija sanāk vieglāka,” savā pieredzē padalās meistars, atgādinot, ka būve noteikti jāapstrādā pret mitrumu. Jumta materiāls – atkarībā no maka biezuma – ruberoīds, dēlīšu klājums, “ondulaini” un citi mūsdienu izgudrojumi.
