Tornis kā alnis: Vecumnieku pusē uzbūvēts līdz šim neredzēts dzinējmedību tornītis 2
Otra tāda tornīša Latvijā nav, saka galdnieks Agris Gipters un piebilst, ka vismaz abos mednieku žurnālos viņš tādu neesot uzgājis. Pirms vairākiem gadiem ceļojumā pa Zviedriju ievērojis, ka ziemeļzemes kaimiņiem sabūvēti medību torņi aļņa atveidā. Redzētais palicis prātā, un pērn Agris ķēries pie darba. Neparastā koka būve aizceļojusi pie Iecavas medniekiem un kļuvusi jau par iecienītu fotografēšanās objektu.
Alnim sekos vilks un pūce
Pieredzējušais galdniekmeistars ar oriģinālo tornīti dabūjis pacīnīties “ilgi un dikti”. Licis dēlīti pie dēlīša, uz kuriem zīmējis dzīvnieka siluetu. Vislielākā noņemšanās bijusi ar kupri, kakla izliekumu, ragiem, ausīm un aļņiem tik raksturīgo pakakles ādas kroku, sauktu par bārdu. Kad tornis nācis gatavs, ņēmējus nevajadzējis ilgi meklēt – Agra mākslas darbam nekavējoties pieteicies mednieks no “Zirnieku” kluba. Novietots medību teritorijā netālu no Iecavas upītes un ceļa, pat vēl neizmēģināts dzinējmedībās, tornis kā alnis jau kļuvis par vietēja mēroga slavenību. Kā kāds braucot garām, tā no auto ārā un taisa bildi.
“Šis bija mokošs darbs, gan nākamais nāks vieglāk,” spriež Agris, kuram padomā jauni tēli – vilks, pūce. Arī pa kādam alnim varētu uztaisīt, taču tagad to veidotu nedaudz citādi – izstieptāku, ar garāku kaklu, spriež meistars, kurš savā mūžā gan ar, gan bez palīgiem uzbūvējis ap simts medību torņu.
Vecumnieku apkārtnē līdzīgi kā daudzviet Latvijā tornīšu būvniecība sākusies ap deviņdesmitajiem gadiem. Agrim kā medniekam ar 30 gadu pieredzi vēl atmiņā padomju laiks, kad gaides medībās sēdēšanai izmantojuši koku zarus. “Tas bija ļoti neērti, koks šūpojās, izšaut normāli nevarēja,” viņš nosaka, tāpēc pats cenšas būvēt tikai ērtas konstrukcijas, sākot no izmērā nelielajām – dzinējmedībām, līdz pat stacionārajām uz gaidi.
