Topošie Amerikas vēstnieki Latvijā un Igaunijā runā par integrācijas tēmu 0
Katrā reģionā ASV ir savas intereses, un ne vienmēr tie ir tikai ārpolitikas jautājumi, piemēram, līdzdalība NATO un tamlīdzīgi. Jau vēstīts, ka jaunieceltais Amerikas vēstnieks Latvijā Marks Pekala Senātā paustajā runā norādījis, ka Latvijai jārisina nepilsoņu integrācijas jautājumi.
Ziņā tas pasniegts kā diplomāta uzskats, lai gan šajā gadījumā drīzāk būtu jārunā par valsts pozīciju, un diplomātu uzdevums ir tai sekot.
M. Pekala iepriekš bijis ASV vēstniecības darbinieks Igaunijā, kur nepilsoņiem ir piešķirtas vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās. Dažādās starptautiskās organizācijās ik pa laikam atskan viedokļi, ka šādu normu varētu ietvert arī Latvijas likumos. LU politiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra pieļauj, ka arī jaunais ASV vēstnieks varētu censties “sekmēt” šo ideju. To redzēsim rudenī.
Taču diplomātu rotācija notiks arī Tallinā, uz kurieni ASV sūta postpadomju telpas ekspertu un karjeras diplomātu Džefriju Levinu. Un zīmīgi, ka arī viņš uzrunā ASV Senāta Ārlietu komitejai arī runājis par nacionālajām minoritātēm. “ASV arī novērtē Igaunijā notiekošos centienus radīt stipras kopienu attiecības starp visiem igauņiem, ieskaitot valstī apjomīgo krieviski runājošo daļu,” teicis Dž. Levins. Sakritība? Abu topošo vēstnieku izteikumi drīzāk liecina par saskaņotu ASV Valsts departamenta politiku. Signālu stiprums gan atšķiras. Pekalas izteikumi bijuši asāki, jo Latvijā nesen noticis krievu valodas referendums, kamēr Igaunijā šāda provokatoru īstenota akcija nav pieļauta. Tur pēc “bronzas kareivja” nemieriem valsts pievērsusi lielāku uzmanību pretvalstiskām darbībām, vēršoties pret tām jau laikus. Tāpēc arī starptautiskie partneri var atslābt.
Politikas vērotāji norāda, ka tieši integrācija Baltijas valstīs jau ilgus gadus ir jautājums, kurā ieinteresēts Valsts departaments. ASV intereses ir skaidras – tās nevēlas, ka sabiedrotos plosa iekšējās nesaskaņas un spriedze.
Igaunijas Ārlietu institūta vadītājs Andress Kaspekamps teic, ka ar integrācijas kārti ASV cer mazināt spriedzi starp Krieviju un Baltijas valstīm – jo saliedētāka būs Igaunijas un Latvijas sabiedrība, jo mazākas iespējas, ka varētu izcelties konflikts starp Baltijas valstīm un “lielo kaimiņu”.
Integrācija ir arī ASV pašmāju izaicinājums. ASV par ekonomisko patvērumu izvēlas daudzi latīņamerikāņi. Tomēr aiz tā dēvētajiem hispanics (termins angļu valodā, kas apzīmē ASV spāniski runājošos) ASV nestāv konkrētu valstu intereses. Latīņamerikas valstis neizmanto spāniski runājošos, kā to dara Krievija ar savu “tautiešu politiku”. Jādomā, ka arī to ASV apzinās.
ASV ir savi uzskati par to, kurp pasaulei jāvirzās. Tas attiecas arī uz Baltiju. Jāatgādina, ka ASV neklusē arī par Krievijas domes vēlēšanām – skaidra zīme tam bija par demokrātisko revolūciju arhitektu dēvētā Maikla Makfola nosūtīšana par vēstnieku Krievijā. Tiesa, par turpmāko ASV ārpolitiku varēs spriest tikai pēc tam, kad būs notikušas prezidenta vēlēšanas un noskaidrots, vai valsts priekšgalā paliks līdzšinējais prezidents Baraks Obama vai stāsies viņa sāncensis no republikāņu partijas.
