Topošās koalīcijas nākamais pārbaudījums – uzturēšanās atļauju jautājums 16
Jautājumu par ministriju sadalījumu un ministru amatu kandidātiem jaunās valdības veidotāji ir gandrīz atrisinājuši un beidzot darba kārtības priekšplānā izvirzās jautājums: kas šiem ministriem būs jādara?
Pašreiz pieejams valdības deklarācijas uzmetums, taču šis dokuments lielākoties ir izplūdis un nenoteikts.
Jautājums par uzturēšanās atļauju dalīšanu, piemēram, tajā iestrādāts ļoti vispārīgā formā – “Pilnveidosim termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmas darbību, sabalansējot riskus un attīstības iespējas Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Investīciju piesaistē mainīsim uzsvaru no nekustamā īpašuma uz ieguvumiem ražojošiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem.” Ne mazāk izplūdusi ir sadaļa par latviešu valodu – jaunā koalīcija apņēmusies pieņemt valsts valodas politikas dokumentu 2015. – 2020. gadam, kurā nostiprinās latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.
Redzot šo nenoteiktību, Nacionālās apvienības (NA) valde vakar apkopoja un izsūtīja citām partijām vērtēšanai vairākas konkrētas apņemšanās, ko ierosina iekļaut topošās koalīcijas sadarbības līgumā.
Pirmkārt, NA vēlas, lai jaunā valdība pieņemtu Egila Levita izstrādāto Satversmes preambulu.
Otrkārt, pieņemt grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka ar 2018. gada 1. septembri valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.
Treškārt: ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamo īpašumu iegādi atbilstoši koalīcijas partiju 2013. gada 10. oktobrī panāktās vienošanās tekstam.
Ceturtkārt, NA vēlas, lai jaunā valdība apņemtos ierobežot ārvalstnieku iespējas iegādāties Latvijas lauksaimniecības un mežu zemes.
Diskusija par koalīcijas līguma tekstu plānota pirmdien, bet priekšlikumi nav jauni, un partijas jau iepriekš paguvušas tos komentēt. Par preambulas pieņemšanu – skeptiski noskaņoti ir vienīgi koalīcijas jaunpienācēji – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuri nevēlas priekšvēlēšanu laikā atvērt grozījumiem valsts pamatlikumu. Šī paša iemesla dēļ ZZS, visticamāk, neatbalstīs arī RP priekšlikumu par prezidenta vēlēšanu atklātā balsojumā. Toties ZZS varētu atbalstīt jautājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā un Latvijas zemes platību paturēšanu vietējo iedzīvotāju rokās. Turpretim pārējās koalīcijas partijas to, visticamāk, neatbalstīs.
Taču vislielākās diskusijas varētu raisīt uzturēšanās atļauju tirgošana. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka vienošanās par kvotu ieviešanu ir saistoša arī pēc valdības maiņas, jo ir noslēgta starp partijām, kas darbosies arī jaunajā koalīcijā. Tomēr katram gadījumam NA piedāvā arī “B” variantu – no šā gada 1. jūlija Rīgā un Jūrmalā nepieciešamo ieguldījumu slieksni paaugstinot līdz 500 000 eiro, bet pārējā Latvijā līdz 250 000 eiro, vienlaikus nosakot, ka ieguldījuma finansiālais avots nevar būt aizņēmums Latvijā. Apzinoties ievērojamo pretestību no koalīcijas partneru vidus NA varētu pieprasīt sadarbības līgumā paredzēt, ka tajos likumdošanas jautājumos, kuros partijas pirms valdības izveidošanas balsojušas atšķirīgi, tās saglabā tiesības uz savu īpašo viedokli un balsojumu.
Vakar Nacionālās apvienības (NA) valde tieslietu ministra amatam oficiāli izvirzīja partijas Rīgas domes frakcijas vadītāju Baibu Broku. Par Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru varētu kļūt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam tiks virzīts partijas Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, bet par VARAM parlamentāro sekretāru varētu kļūt parlamenta deputāts Romāns Naudiņš (NA). Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt NA pārstāvis Rihards Kols.
Tātad Laimdotas Straujumas topošās valdības sastāvs nu ir zināms. Tiesa, premjera kandidāte ir noraidījusi Reformu partijas virzīto ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Tāpat savus ministru kandidātus vēl oficiāli nav izvirzījusi “Vienotība”.
