Topošajam Iekšējās drošības birojam naudu nežēlo 6
Šoruden Iekšlietu ministrijā darbu sāks jauna institūcija – Iekšējās drošības birojs (IDB), kura galvenais uzdevums būs izmeklēt un novērst likumpārkāpumu policistu, cietumsargu un cituamatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbā. Pašlaik sākušies iestādes vadītāja meklējumi.
Ik gadus Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos Latvijai tiek uzdots maksāt lielas kompensācijas no policistu vardarbības cietušajiem cilvēkiem vai viņu tuviniekiem. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija 2010. gada ECT spriedums lietā “Jasinkis pret Latviju”, saskaņā ar kuru valstij bija jāsamaksā 50 000 eiro liela kompensācija Aleksandram Jasinskim, kura kurlmēmais dēls mira atskurbtuves kamerā. Taču pāris gadu vēlāk, 2012. gada sākumā, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās aktīvajā lietvedībā atradās jau 14 lietas par Cilvēktiesību konvencijas 3. panta (spīdzināšanas aizliegums, pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu) iespējamiem pārkāpumiem. No šīm lietām 10 gadījumos sūdzības bija tieši par policistu izdarītiem pārkāpumiem.
“Līdz šim šādus pārkāpumus policijā izmeklēja Valsts policijas priekšniekam pakļautais Iekšējās drošības birojs, bet cietumsargu vidū – Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. Būtībā paši pārbaudīja sevi, kas nav īsti pareiza prakse. Turpmāk šos pienākumus veiks iestāde no malas, kas pakļauta tieši ministram,” skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Neatkarīgas izmeklēšanas iestādes veidošana esot bijusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska iniciatīva. Ministrs norāda, ka iemesls IDB pārnešanai ārpus policijas struktūras ir ne tikai ECT spriedumi, bet arī nepieciešamība izveidot efektīvu mehānismu iekšlietu nozares amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai un saukšanai pie atbildības. “Birojs strādās arī iespējamo pārkāpumu novēršanas jomā, tāpēc liela nozīme būs biroja preventīvajai un analītiskajai darbībai,” uzsvēra ministrs.
Jaunizveidotais IDB savu darbu sāks novembrī, un pašlaik Iekšlietu ministrija meklē biroja vadītāju. Atklāts konkurss uz šo vakanci gan netikšot izsludināts, viņu no iekšlietu un tieslietu nozares amatpersonu vidus izvēlēsies īpaša komisija un amatā iecels iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ministrs raidījumā “De Facto” minēja šādus kandidātu izvērtēšanas kritērijus – profesionalitāte, pieredze, politiska neitralitāte un laba reputācija. Noprotams, ka pašreizējo Valsts policijas Iekšējā drošības biroja vadītāju ministrs tomēr nevēlas redzēt jaunās iestādes vadībā. Bez priekšsēdētāja IDB strādās vēl aptuveni simts darbinieku.
Pēc likuma, plānots, ka jaunais birojs savu darbu sāks 1. novembrī, bet, visticamāk, pilnvērtīgai darbības sākšanai būs nepieciešami vēl vairāki mēneši. Ar finansējumu jaunajai institūcijai valdošā koalīcija nav skopojusies. Šogad biroja vajadzībām atvēlēts pusotrs miljons eiro, bet katru nākamo gadu vēl pa četriem miljoniem. Ievērojamais darbinieku skaits un finansējums tiek skaidrots ar to, ka IDB funkcijas būs plašākas – tai būs jākontrolē ne vien Valsts un pašvaldības policija, bet arī cietumsargi, robežsargi, VUGD darbinieki un citas amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm. Interesanti, ka pašreizējais Valsts policijas Iekšējās drošības birojs ar jaunā IDB izveidi netiks likvidēts, bet tā štats tiks samazināts un pienākumi aprobežosies ar disciplinārlietu izmeklēšanu, kontroles un analīzes pasākumiem.
Izskanējušas bažas, ka jaunās institūcijas veidošana ir mēģinājums vēl vairāk novājināt iekšējo konfliktu plosīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). IeM šīs runas kategoriski noraida. Tomēr uz IDB varētu pāriet strādāt vairāki KNAB darbinieki, un kā viena no iespējamām jaunās institūcijas vadītājām minēta Juta Strīķe.
Kaut arī liela daļa iesniegumu par policistu pārkāpumiem nāk no tā sauktajiem štata rakstītājiem, A. Latkovskis atzīst, ka netrūkst arī pamatotu sūdzību. “Diemžēl policista amats nav no kārotākajiem, un daudzi speciālisti izvēlas citas dienesta vai darba vietas. Ja jaunais birojs patiešām strādās efektīvi, tad man ir pat bail, kas var atklāties. Droši vien ne vienam vien darbs policijā būs jāpamet. Sociālās garantijas pēdējos gados uzlabotas, bet profesijas reputācijai, labāko kadru noturēšanai un jaunu piesaistei ļoti būtiski, lai nākamgad tiktu pildīts solījums par algu pielikumu iekšlietu sektorā,” sprieda deputāts. Pašlaik policista vidējā alga ir nedaudz virs 700 eiro. Nākamgad viņiem solīts algu pielikums vidēji 170 eiro apmērā.
Uzziņa
Skaļākie ECT spriedumi par policijas vardarbību Latvijā
2014. gada aprīlis ECT no Latvijas piedzinusi 5000 eiro par labu Ivanam Djundikam, atzīstot, ka noticis cietsirdīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpums, aizturot un ievietojot viņu policijas atskurbtuvē, pēc kā konstatēts gūžas locītavas lūzums.
2013. gada maijs ECT pasludināja spriedumu lietā “Sorokins un Sorokina pret Latviju”, liekot Latvijai maksāt 5000 eiro kompensāciju par pienācīgas izmeklēšanas nenodrošināšanu sūdzībai par policijas darbinieku vardarbību.
2012. gada decembris ECT lietā “Vovruško pret Latviju” vienbalsīgi atzīst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 3. panta pārkāpumu. Iesniedzējs Aleksejs Vovruško apgalvoja, ka viņa sūdzība par vardarbību no policijas darbinieku puses nopratināšanas laikā Latvijā nav pietiekami izmeklēta. Tiesa iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību apmierināja daļēji, liekot kompensācijā viņam izmaksāt 4000 eiro.
2010. gada decembris ECT pasludināja spriedumu lietā “Jasinskis pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 2. panta (tiesības uz dzīvību, pienākums veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu) pārkāpumu Latvijā attiecībā uz iesniedzēja Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem 2005. gada 28. februārī, un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā.
