Topošā valdība grib likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē 3
Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi.
Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.
Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.
“Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,” paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.
Idejās valdības deklarācijai pausts, ka veselības aprūpes sistēmas centrā ir pacients.
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, politiķi varētu deklarācijā iekļaut solījumu noteikt pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēt saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām.
Tāpat iekļaušanai deklarācija tiek apsvērts solījums ieviest personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam.
Deklarācijā varētu iekļaut vairākus solījumus, lai uzlabotu medikamentu pieejamību. Viens no tiem paredz efektīvi uzlabot zāļu finansiālo pieejamību pacientiem, samazinot recepšu medikamentu cenas, kā arī nodrošinot brīvāku konkurenci medikamentu tirgū un palielinot kompensējamo medikamentu klāstu un apjomu. Topošā valdība varētu arī pakāpeniski palielināt zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz piecu gadu vecumam.
Tāpat topošā valdība varētu pievērsties valsts un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldības un pārraudzības pilnveidošanai, kā arī turpināt slimnīcu tīkla optimizāciju.
Vēl valdības apņemšanās varētu būt ģimenes ārstu komandas darba stiprināšana, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā.
Deklarācijas ideju apkopojumā diezgan daudz uzmanības pievērts veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Topošā valdība varētu solīt ieviest efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām, uz ko ilgstoši aicinājuši veselības aprūpē strādājošie profesionāļi. Tāpat topošā valdība varētu turpināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās.
Ideju sarakstā vērojamas arī pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizētas problēmu jomas – garīgā veselība un rehabilitācija. Topošā valdība varētu deklarācijā iekļaut solījumu sākt aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā, kā arī sekmēt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, mazinot priekšlaicīgas darba nespējas un invaliditātes riskus.
Valdības deklarācijas ideju sarakstā parādās arī darbs pie e-veselības sistēmas uzlabošanas, proti, topošā valdība varētu solīt e-veselības attīstības un lietojamības nodrošināšanu, kā arī piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāsta palielināšanu.
Sarakstā iekļautas arī vairākas idejas sabiedrības veselības veicināšanai. Topošā valdība varētu solīt palielināt sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas un profilakses programmām, kā arī īstenot atkarību kaitējuma mazināšanas programmu.
Vairāku ieceru īstenošanu sākusi aizejošā valdība, un topošā valdība varētu turpināt arī Māra Kučinska (ZZS) valdības un 12.Saeimas solījumu – nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), veselības ministra portfeli uzticot AP, kura šim amatam virza Ilzi Viņķeli.
