Topošā valdība apsver izvērtēt iespējas samazināt PVN gaļai, olām un piena produktiem 0
Kā viena no topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.
Tāpat kā būtisks lauksaimniecībā minēts izstrādāt jaunu un pilnveidot esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem.
Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām iecerēts izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, nodrošinot, ka finansējums lauksaimniecībai ES nākamajā daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto ES un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Vienlaikus iecerēts izstrādāt priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenot izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmatojamu zemju apjoma samazināšanu.
Iecerēts arī sekmēt Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, ierobežojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem, kā arī valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem.
Sadarbībā ar meža nozares organizācijām apsvērta iespēja izstrādāt arī meža normatīvo aktu grozījumus, kas nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļaujot saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos. Balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, plānots nepieļaut saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.
Tāpat plānots veicināt vietējā resursa – kūdras – ieguvi un pārstrādi, kas sekmēs attīstību reģionos un piesaistīs cilvēkus lauku apvidiem, kā arī atbalstīt vietējo energoresursu, izmantošanu enerģētiskās neatkarības un drošības nodrošināšanai, radot papildu darbavietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.
Tajā pašā laikā ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotajās idejās valdības deklarācijai pausts – lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, iecerēts sekmēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas apmēru samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā.
Iecerēts arī pilnveidot normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināt kooperatīvo sabiedrību otrā līmeņa apvienošanos.
Tāpat plānots atbalstīsim līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi tautsaimniecībā visas valsts mērogā, kā arī atbalstīt ES, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai.
Kā viena no topošās valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī pilnveidot normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot atbalsta pasākumus, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu daudzveidību.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Par konkrētām valdības deklarācijas sadaļām ir atbildīgi ministru kandidāti, kuri tās veido sadarbojoties ar koalīcijas partneriem un ekspertiem.
