Top veterinārmedicīnas digitalizācija 2
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Digitālās transformācijas ietvaros divdesmit četrus ar pusi miljonus eiro Eiropas finansējuma plānots atvēlēt valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizēšanai, tos modernizējot un padarot ērtākus, kā arī pieejamākus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) reformā “Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija” ir tikai viens investīciju virziens – “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide”. Tomēr tās ietvaros piešķirtie 24 437 280 eiro tiks sadalīti dažādiem valsts un pašvaldību institūciju projektiem.
“Digitālā pārveide mūsdienās ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu.” Tā tiek pamatota reformu nepieciešamība Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā. “Šo tendenci jo īpaši aktualizēja “Covid-19″ izraisītā pandēmija un epidemioloģiskā krīze, kas izgaismoja sabiedrības adaptēšanās un digitālo pakalpojumu un rīku izmantošanas spēju, kā arī prasmes piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā.”
Liela daļa projektu investīciju virzienā “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” ir iesniegti ministrijā un gaida apstiprināšanu. Bija paredzēts, ka konkursi pakalpojumu sniedzējiem šī investīciju virziena ietvaros tiks izsludināti pagājušā gada nogalē, tomēr tas vēl nav noticis.
Finanšu instrumentu sastrēgums
Par šo reformu atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības departamenta direktora vietnieks Lauris Linabergs: “Pirmie atskaites punkti šo projektu virzībā bija saistīti ar tiesiskā regulējuma izstrādi un sagatavošanos projektu īstenošanai. Šajā ziņā visas darbības tiek veiktas laikus. Mērķus, kas ir apsolīti Eiropas Komisijai, mēs nekavējam. Tomēr no uzņēmēju puses varētu izskatīties citādi, jo viņi, iespējams, būtu cerējuši, ka jau šobrīd šo reformu ietvaros būs izsludināti un norisināsies iepirkumi.” Linabergs skaidro, ka būtisks tālākas projektu virzības bremzēšanās iemesls ir bažas par līgumslēdzēju pušu nepietiekamo kapacitāti. “Šobrīd karsta tēma un galvenā aktualitāte ir iepriekšējā plānošanas perioda ERAF projektu pabeigšana. Patiesībā tur zeme deg zem kājām: 2023. gads ir pēdējais, kad jāpaspēj un jāpabeidz,” skaidro Linabergs. “Savukārt ANM projektus mums vēl ir laiks īstenot līdz 2026. gadam. Šobrīd mums, raugoties uz ANM noslēguma termiņu, nav bažu, ka tie projekti, kuri būs gatavi, varētu netikt pabeigti. Tūdaļ sākas arī jaunais ERAF projektu periods, kurš gan, izskatās, aizkavēsies. Kaut kādā ziņā ANM ir iespraucies pa vidu parastajam struktūrfondu ciklam. Līdz ar to var gadīties, ka gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem tieši šogad būtu jānodarbojas pat ar trīs satura ziņā salīdzināmiem finanšu instrumentiem, kuros vienlaikus notiek projekti.”
Veterinārmedicīna – vienotā platformā
Iecerēts, ka uzlabot uzņēmējdarbības vidi un pakalpojumu kvalitāti palīdzēs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) projekts “Veterināro zāļu reģistrācijas digitalizācija”. Tā ietvaros iecerēts radīt jaunu, modernu sistēmu veterināro zāļu reģistrācijai, kas būtu savietojama ar centralizēto Eiropas veterināro zāļu reģistrācijas sistēmu, kura arī vēl tikai top. Paralēli tam tiek veidota arī vienota digitālā platforma, kurā strādāt Latvijas veterinārārstiem: “E-vetis”. “Veterinārārsti pašlaik lielākoties veic pierakstus ar roku savos žurnālos vai arī atšķirīgās sistēmās,” skaidro PVD Veterināro zāļu reģistrācijas daļas vadītāja Zanda Auce. “Vienotā digitālā platforma viņu ikdienu ievērojami atvieglos. Ievadot zāļu nosaukuma pirmos burtus, ārstam būs pieejama visa informācija par tām, tāpat arī pilnīgas ziņas par dzīvnieku, ja tas būs, piemēram, čipēts suns vai reģistrēts kā produktīvais dzīvnieks. Sistēma šīs ziņas iegūs, saslēdzoties ar dažādiem reģistriem. Iecerēts, ka sistēma varētu atpazīt QR kodus, kas identificē katru medikamentu. Veterinārārstam atliktu tikai kodu noskenēt, un visa informācija par medikamentu automātiski parādītos sistēmā. Viņa uzdevums būtu vienīgi aizpildīt to informācijas daļu, kas attiecas uz individuālajām darbībām ar dzīvnieku: cik mililitrus zāļu viņš ir ievadījis un cik dienas. Būs arī iespēja redzēt informāciju par zāļu pieejamību katru dienu. Tāpat nākotnē “E-vetis” sistēmā ir paredzēta e-recepte.” PVD plāno, ka “E-vetis” palīdzēs iestādei apkopot ar veterinārmedicīnu saistīto statistiku, atvieglojot arī datu iesniegšanu visiem, kam ir pienākums sniegt šādas ziņas.
Top vienots Eiropas reģistrs
Savukārt jaunā, digitālā veterināro zāļu reģistrācijas sistēma, kas aizstās līdzšinējo, ko PVD lieto kopš pagājušā gadsimta beigām, vēriena ziņā ir komplicētāks projekts. Jauno veterināro zāļu reģistru būs iespējams savienot ar Eiropas veterināro zāļu reģistru un regulāri ar to apmainīties datiem. “Līdz šim katrai valstij bija sava veterināro zāļu datubāze. Lai uzzinātu, kādas zāles ir reģistrētas, piemēram, Francijā, mums nācās meklēt Francijas reģistru un lasīt franču valodā, kas tur rakstīts,” priekšvēsturi stāsta Zanda Auce. “Tagad dati no visas Eiropas būs salikti vienotā datubāzē. Pēdējos divus gadus esam strādājuši pie tā, lai būtu iespējams pārcelt datus no Latvijas reģistra uz Eiropas datubāzi. Lai to varētu izdarīt, dati bija jātulko angļu valodā un tiem joprojām bija jābūt pieejamiem arī latviski. Līdzīgā procesā bija iesaistītas arī citas Eiropas valstis.”
Kad Eiropas vienotais veterināro zāļu reģistrs tiks iedarbināts, veterinārārstiem būs iespēja sameklēt zāles pa visu Eiropu. Jautāta, vai šādām ziņām Latvijā tomēr nebūs tīri informatīvs raksturs, jo ne visas zāles, kuras reģistrētas citviet Eiropā, ir reģistrētas arī Latvijā, PVD Veterināro zāļu reģistrācijas daļas vadītāja skaidro: “Ņemot vērā, ka veterināro zāļu tirgus ir ārkārtīgi sadrumstalots tādēļ vien, ka pastāv ārkārtīgi daudz dzīvnieku sugu, eksistē mehānisms, uz kuru pamatojoties ir iespējams ievest Latvijā arī šeit nereģistrētas veterinārās zāles un tās legāli izmantot.” Iecerēts, ka Eiropas vienotā veterināro zāļu reģistra izveide nodrošinās vienkāršāku zāļu reģistrācijas procesu, uzlabos un paplašinās veterināro zāļu pieejamību, palīdzēs mazināt antibiotiku patēriņu un sniegs citus ieguvumus.
Izaicinājumu netrūkst
No Latvijas ANM “Veterināro zāļu reģistrācijas digitalizācijas” projektiem paredzēti 1,848 miljoni eiro. Vai šis finansējums būs pietiekams, skaidro PVD ģenerāldirektora vietnieks, Resursu vadības departamenta direktors Arnis Šņepsts: “Jānorāda, ka ne jau Pārtikas un veterinārais dienests, bet Zemkopības ministrija nosaka finansējuma mērķus un tā izlietošanu. Tā ir arī šobrīd, kad finansējuma vēl nav, taču darbus mēs esam sākuši. Šajā situācijā projektiem tiek piesaistīts arī finansējums no PVD un ministrijas, lai process virzās. Līdz ar to šobrīd pateikt, vai ANM finansējums būs pietiekams, ir sarežģīti. Projektā tiek ietverta ne tikai veterināro zāļu reģistrācija, bet arī pilns zāļu aprites cikls – kur tās tiek izlietotas, kādām sugām, arī informācija par zāļu pieejamību gan Latvijas tirgū, gan ārvalstīs. Tas ir ļoti plašs lauks, kas jāaptver un jāapgūst. Līdz ar to darbs notiek vairāku institūciju un ministriju līmenī, arī Eiropas mērogā ir sasaiste ar dažādām institūcijām. Un, kā jau tas ir ar informācijas sistēmām, tās ir viegli attīstīt, kamēr tās funkcionē neatkarīgi. Tiklīdz sākas sasaiste ar citām sistēmām, viss kļūst atkarīgs no ārējiem procesiem. Šobrīd vislielākās grūtības rada tas, ka Eiropa īsti netiek galā ar savu sistēmu un datu nodrošināšanu, esam spiesti pielāgot savus procesus termiņiem, kurus nosaka Eiropas procesi. Un tas sarežģī situāciju, jo valsts pārvaldē visi iepirkumi, kā arī līgumi ir strikti terminēti. Mēs nevaram pateikt, ka “būs tad, kad būs” – darīsim, kad būs rezultāts iepriekšējā posmā. Mums ir jānosaka, kad sākam un kad pabeidzam. Tas ir tas smagākais un grūtākais visā procesā.”
Lai nepieļautu kavēšanos, projekti ir sadalīti posmos. “Šī ir daudzmoduļu un daudzetapu sistēma. Kas būs gatavs, ko varēs izmantot, tas tiks iedarbināts un lietots. Nebūs tā, ka mēs gaidīsim dīkstāvē, kamēr viss nebūs noslēgts,” skaidro Šņepsts.
Pašlaik tiek lēsts, ka jau šogad jūlijā PVD varētu sākt darbināt abas šīs sistēmas. “Šajā pavasarī mums kopā ar veterinārārstiem sistēma ir jānotestē, tāpat arī jāapmāca veterinārārsti,” nākamos soļus atklāj Zanda Auce. Arī veterinārārstu apmācība ir ietverta Eiropas projektā, līdz ar to kursi viņiem būs bezmaksas.
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
