Top svarīga Rīgas brīvostas daļa 1
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai izveidotu jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts robežsardzes (VRS) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) funkciju īstenošanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) ir uzsākusi kontroles dienestu centra projekta īstenošanu Kundziņsalā, kas tiks integrēts Rīgas brīvostas kontroles vienotajā mezglā. Kopējās investīcijas kontroles dienestu infrastruktūrā būs aptuveni 39,1 miljons eiro, 12,758 miljonus eiro no tiem veidos Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros piešķirtais granta finansējums, bet teju 26,4 miljoni eiro tiks piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem.
Dienestu sadarbība kļūs efektīvāka
Projekta ietvaros plānots pārcelt esošo kontroles dienestu darbību no Uriekstes ielas 16 uz Uriekstes ielu 42 Rīgā, atslogojot galvaspilsētas centru no kravas automobiļu plūsmas, tādējādi mazinot ar Rīgas ostu saistītā transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas satiksmes plūsmu un gaisa kvalitāti, kā arī sekmēt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstību. Paredzams, ka jaunā kontrolpunkta izveide uzlabos arī dienestu darbinieku un robežšķērsotāju drošību, kā arī paātrinās un vienkāršos muitošanas procesu.
Lai īstenotu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas pasākumus, tādējādi padarot biznesa vidi Latvijā pievilcīgāku, tajā iecerēts izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi ar visiem nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem efektīvai kontroles dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietā. Tāpat tiks radīti labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbībai, mazinot kravas transporta ceļā pavadīto laiku. Jauno kontroles centru plānots izveidot līdz 2026. gada vidum.
“”VNĪ” turpina iesākto darbu pie robežkontroles vietu modernizācijas. Strādājam pie mūsdienu prasībām atbilstošu darba telpu izveides kontroles dienestu darbiniekiem, kas paātrinās un uzlabos muitas procesus, kā arī sniegs ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā. Īstenojot ar valsts drošību saistītos projektus, pievēršam lielu uzmanību mūsu klientu vajadzībām, izmantoto risinājumu ilgtspējībai un iespējai uzlabot apkārtējo vidi,” uzsver “VNĪ” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Samazinās satiksmes intensitāti
Transporta infrastruktūras sakārtošana un jauna pieslēguma nodrošināšana Kundziņsalai ir būtiska izveidojamās Austrumu maģistrāles sastāvdaļa, kuras radīšana ir noteikta Rīgas pilsētas stratēģiskos attīstības dokumentos. Projekts ir arī cieši saistīts un loģisks attīstības risinājuma turpinājums Rīgas īstenotajam projektam “Satiksmes pārvads pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga–Skulte” un Rīgas brīvostas teritorijā īstenotajam projektam “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu”.
Jaunas, mūsdienīgas robežšķērsošanas vietas izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu kontroles dienestu sniegto pakalpojumu pieejamību un kontroles funkciju īstenošanu vietā, kur notiek visintensīvākā kravu plūsma, vienlaikus atslogojot no tā Rīgas centru. “Satiksmes ministrija (SM) plāno būtiskas investīcijas transporta koridora izveidē, izbūvējot Austrumu maģistrāli, Skultes pārvadu un plānoto Kundziņsalas pārvadu, tāpēc jauna vienotā kontroles centra veidošana ir nozīmīgs projekts, lai iespējotu jaunā transporta koridora pilnvērtīgu funkcionēšanu. Ieguvēji būs arī pilsētas iedzīvotāji, jo kravu transporta plūsma, kas dodas uz ostu, tiks novirzīta no pilsētas centra, tādējādi samazināsies satiksmes intensitāte pilsētas centrā un uzlabosies pilsētvides kvalitāte,” saka SM valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe.
Kundziņsala viena no perspektīvākajām teritorijām
“Rīgā šādi muitas kontroles punkti, kur tiek specializēti pārbaudītas kravas, ir tikai divi kontroles punkts Uriekstes ielā, kas lielā mērā asociējas ar ostu, neattiecas tikai uz ostu, bet visu Rīgas un Pierīgas aglomerāciju, visiem tiem, kas strādā ar dažādām muitas kravām. Iecere pārcelt muitas kontroles punktu uz Kundziņsalu bijusi jau sen, tas, ko mums ir izdevies panākt pēdējos gados, ir visas iesaistītās puses sasēdināt pie viena galda, lai spētu radīt integrētu platformu, kas būtu vienuviet un spētu strādāt daudz efektīvāk,” saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rīgas brīvosta jau šobrīd ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu realizē kontroles mezgla projektu, kas attiecas uz kravas transportu, kas brauc uz Kundziņsalu vai no tās. “Mēs esam vienojušies ar Rīgas pašvaldību, ka tā veidos satiksmes pārvadu pāri Sarkandaugavas caurtekai. Visi šie projekti kopā ir kā puzles gabaliņi no lielā Austrumu maģistrāles projekta, ko dēvē arī par jauno Rīgas apvedceļu. Austrumu maģistrāle, savienojoties ar Skultes pārvadu pāri dzelzceļam un tālāko Rīgas apvedceļu, nodrošinās, ka kravas transports vairs nebrauks cauri pilsētas centram, turklāt transporta kustība un kravu apstrāde kļūs arī ātrāka un vienkāršāka. Visu, ko darām, cenšamies darīt ar skatu nākotnē. Un jaunais, integrētais robežkontroles punkts ļaus visas nepieciešamās kravu un cilvēku kontroles darbības veikt efektīvāk, operatīvāk, ērtāk, modernāk un digitalizētāk. Vairs nebūs nepieciešama nekāda papīru vai pavadzīmju nēsāšana turp un atpakaļ. Kravas automašīna varēs braukt, un visu nepieciešamo informāciju par to varēs nolasīt dažnedažādi sensori, kas lasīs numurus, skenēs autovadītāja apliecību vai pasi, dati uzreiz tiks pārbaudīti visās iestādēs, un, ja viss kārtībā, barjera paceļas un mašīna brauc tālāk. Ja muitai būs vēlēšanās kādu transporta līdzekli vai konkrētu kravu pārbaudīt padziļinātāk, tā nonāks muitas kontroles punktā, kur tā tautas valodā tiks “izģērbta”, tiks veikta rentgena skenēšana un citas darbības,” stāsta A. Zeltiņš, uzsverot, ka Kundziņsala ir viena no jaunajām un perspektīvajām ostas attīstības teritorijām. “Šis projekts lielā mērā ir mērķēts uz tiem uzņēmumiem, kas strādā Kundziņsalā un plāno tajā attīstīties, taču ir skaidrs, ka šo jauno ceļu infrastruktūru izmantos arī Rīgas iedzīvotāji, kas brauc uz darbu no Vecmīlgrāvja uz pilsētas centru vai tam piegulošajiem rajoniem vai arī dodas atpakaļ.”
Palīdzēs ostai kļūt zaļākai
“Ar jaunā ostas infrastruktūrā integrētā kontroles dienesta izveidi netiek izdomāts ritenis vai atklāta Amerika. Taču, ja pilnībā izdosies īstenot visas ieceres, Rīgas brīvostā būs viens no modernākajiem ostas kravas kontroles punktiem Baltijas reģionā,” lēš A. Zeltiņš. Pat ar visu to tas nebūs nekas unikāls, jo, piemēram, Tallinas ostā kontroles dienests jau ir attīstīts līdzīgi, un tas tikai vēlreiz apliecina, cik savlaicīgs šis projekts ir. “Ņemot vērā, ka tur kravas transports un pasažieru plūsma ir saistīta ar prāmjiem uz un no Helsinkiem vai Stokholmu, Igaunijā pēdējos gados ir veiktas nozīmīgas investīcijas kontroles dienestu attīstībā. Taču jāņem vērā, ka tur transporta plūsma ir diezgan homogēna, ir tikai konkrētas kravas automašīnas un tikai vieglais kravas transports, bet Rīgas ostā kravu plūsma ir ļoti dažāda,” īstenotā projekta sarežģītību skaidro Zeltiņš. Viņš stāsta, ka, viesojoties Centrāleiropas ostās, var redzēt, ka līdzīgi integrēti kontroles dienesti tajās tiek veidoti jau labu laiku. “Kontroles dienesta integrēšana ostas kontroles sistēmā vienkāršos un padarīs ērtākas un efektīvākas dažādas procedūras. Samazināsies katras kravas transporta vienības stāvēšanas un gaidīšanas laiks, tiks mazāk dedzināta degviela, būs mazāk izmešu, tādējādi palīdzot sasniegt Rīgas brīvostas mērķi – kļūt zaļākai un energoefektīvākai,” rezumē Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Sagaidāmi lieli būvniecības darbi
Pakārtoti veiksmīgai kontroles dienestu funkciju veikšanai un kontroles dienestu sadarbības īstenošanai, tostarp transporta kustības loģistikai, ievērojot projekta “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” risinājumus, apmēram 5,9 ha plašā saimnieciski neizmantotā un neapbūvētā ostas teritorijā plānots izbūvēt kravas un vieglo transporta līdzekļu stāvlaukumus aptuveni 35 000 kvadrātmetru platībā, kompleksu ēku aptuveni 5550 kvadrātmetru platībā, kurā izvietot VID, VRS un PVD struktūrvienību funkciju īstenošanai nepieciešamās telpas, tostarp visu kontroles dienestu koplietošanas telpas klientu apkalpošanai, iestāžu darbinieku sanāksmēm un apmācībām, kā arī atpūtai, maltītēm, serveru glabāšanai u. c. Tāpat tiks uzbūvēta aptuveni 636 kvadrātmetru plaša kravu kontroles rentgena iekārtas ka ēka un kravu kontroles rentgena iekārtas operatora ēku, divi kontroles paviljoni zem nojumēm – katrs 36 kvadrātmetru platībā – un 136 kvadrātmetrus liela saimniecības ēka.
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
