Plāni 13
Top īpašu pulksteņu projekts ar Damaskas tērauda un melnozola apdares ciparnīcu. Melnozols izcelts Anglijā no septiņus metrus dziļa kūdras purva. Kūdras slānis aug tikai par milimetru gadā, tātad var rēķināt, ka ozolam ir ap 7000 gadu. Arī presētai kūdrai, kas tiks izmantota pulksteņa iepakojumā, ir neparasts un smalks raksts. Pulksteņa korpuss tiks darināts no sausajā ledū rūdīta Damaskas tērauda ar safīra kristālu stiklu un izcilāko Šveices pulksteņa mehānismu…
“Šobrīd netālu no Līgatnes veidojam vietu, kas būs “Northmen” ģildes reprezentatīvs centrs. Ir daudz ļaužu, kas mūs vēlas satikt un apciemot, lido arī ar helikopteriem. Paša amatnieka mājas ir patvērums atpūtai, apcerei, no pasaules apslēptai dzīvei. Topošajā ģildes centrā varēsim organizēt arī kursus. Cilvēki no visas pasaules grib apgūt dažādus amatus un par kursiem ir gatavi arī maksāt. Pie reizes varēsim iepazīstināt viesus ar Latvijas kultūru, veidot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar dažādiem cilvēkiem,” spriež Jēkabs.
UZZIŅA
Vēsture: ģildes jau kopš 11. gadsimta
Viena no vācu vārda “Gilde” nozīmēm ir amatnieku apvienība.
Radniecīgais vācu vārds “gelten” nozīmē gan maksāt, gan ziedot.
Arī latviski senāk lietotais ģermānisms “ģeld” ar nozīmi “der” ir mājiens par derīgo.
Sākotnēji ģildēs apvienojās meistari un tirgotāji. Sociālekonomisko izmaiņu gaitā 11. gs. izveidojās atsevišķas tirgotāju ģildes un amatnieku cunftes.
Kad 13. gs. sāka dibināt ģildes arī Rīgā, tajās apvienojās visi naminieki. Pēc Rīgas iestāšanās Hanzas savienībā 1282. gadā Rīgā nodibināja Svētā Gara ģildi, kurā ar laiku izveidojās divi grupējumi: Lielajā ģildē apvienojās tirgotāji, Mazajā ģildē – amatnieki.
Ģildes līdz pat 19. gadsimta vidum pārvaldīja Rīgas tirdzniecību un amatniecību.
Latvija pēc neatkarības atgūšanas centralizēti izveidoja Amatniecības kameru.
