Ģilde 13
Jaunās paaudzes amatnieku apvienības mērķis ir dzīvot decentralizētā kvalitatīvā un dabiskā vidē – laukos – un tur radīt unikālas lietas. Ģildē meistari darbojas katrs savā darbnīcā. Kodols ir 4 – 5 biedri, kas tiekas reizi mēnesī. Modernās tehnoloģijas saziņu atvieglina, ieslēdz datoru un vari tērziņā tikties kaut katru vakaru. Biedru attiecības regulē iekšējas vienošanās. Tur nav darba devēju un ņēmēju, priekšnieku un strādnieku. Visi strādā viens otra labā. Visi zina, cik izstrādājums maksā, un katrs zina, cik viņš par to saņems. Galvenais, jāseko darbu kvalitātei. Ja uztaisa 400 cirvjus un vienā cirvī izlūst robs, kā reiz arī notika, jo bija par stipru norūdīts, cilvēks, kas nopērk šo cirvi, var to nobildēt, ielikt internetā, parādot, ka ģilde “netur kanti”, un visu pārējo 399 cirvju labā reputācija tiktu ievainota. Amatnieku kopiena ir atvērta, šobrīd ģilde jau ir internacionāla un tajā darbojas meistari namdari un zobenu kalēji no citām zemēm.
“Teicu, mums te ir brālība – vai viņi nebūtu ar mieru pievienoties. Domāju, prestižu meistaru klātbūtne papildus parāda, ka neesam tikai lokāla apvienība. Dzīvojam uz planētas Zeme, un tā izplatījumā ir ļoti maziņa un kļūst vēl mazāka, ja norobežojies ar to, ka dzīvo Līgatnē, Cēsīs vai Rīgā. Ja nav tvēriena un plašas kopainas, ja nav saziņas ar jebkuru pasaules vietu, veidojas izolēta vide. Ir amatnieki, kas brauc uz gadatirgiem. Mēs izmantojam interneta iespējas un lietu gatavojam konkrētam pasūtītājam. Meistaram strādājot nav riska, ka darbs varētu palikt plauktā, nav jādomā, kur to pēc tam likt. Var strādāt mierīgi, darbu apcerot,” stāsta Jēkabs.
Ģilde eksportē ne tikai cirvjus, koka traukus, nažus un jostas, bet arī zināšanas. Piemēram, uzraksta kāds cilvēks no ASV, ka vēlas uzbūvēt skaistu koka māju, viņam ir mežs, tikai nav meistaru. Ģildē ir šādi meistari. “Piemēram, man paziņas šeit, Latvijā, projektē kādas ekskluzīvas ASV karabīnes repliku (kopiju), kuras cena ir 200 000 dolāru. Latvieši grib uztaisīt labāku, bet par 30 000 dolāru! Labāku un septiņas reizes lētāku… Vai arī zviedru kaltie cirvji ir ļoti kvalitatīvi, taisīti uz simtgadīgām iekārtām. Zviedri rūpnīcā gadā izgatavo 20 000 cirvju, mēs radām daudz mazāk. Zviedri to dara pēc senām, taču rūpnieciskām tehnoloģijām, mēs kā amatnieki, nevis rūpnieki – kā senāk, ar rokām. Uz lietām ir gan ģildes “Northmen” zīmogs, gan katra meistara individuālais,” iepazīstina Jēkabs.
Meistara tēls
Aroda meistari pasauli ar savu mākslu mūsdienās iepazīstina ar īsfilmu palīdzību. Kad vienkoču Rihards būvēja laivu, divās nedēļās Jēkabs nofilmēja sešu stundu garu materiālu, no kura uztaisīja 15 minūšu video esenci. Sanāca hipnotisks kino, kas cilvēkos raisa vēlēšanos pašam paņemt rokās instrumentus un izveidot savu laivu vai jebko izgatavot no koka.
“Domāju, ka cilvēkiem ir apnikušas uzbrūkošās reklāmas, kurās visu laiku kaut ko iestāstoši muld. Mēs nesakām – pērc. Filmās neizskan neviens vārds, tajās ir darba skaņas, norises atmosfēra. Tomēr notiekošo pēc šīm skaņām un darbības saprot katrs – korejietis vai etiopietis. Svarīgi ir radīt sajūtu, ka neviens nemelo. Ticamībai jābūt tik augstai, lai nevienu brīdi nevienam pat prātā neienāk, ka tas varētu nebūt pa īstam. Katrreiz, kad cilvēks paņem rokā mūsu cirvi, kaltu vai nazi, kurā elpo arī amatnieka dvēsele, viņš sajūtas kā viens no pasakas dalībniekiem, jo zina, kā tapis rokturis, kā asmens…” spriež Jēkabs.
Vienīgais “Northmen” tirgus placis ir viņu interneta platformas – “Facebook” un mājaslapa. Ģilde neizmanto lielo tirgotāju katalogus un neslēdz līgumus ar vairumtirgotājiem. Cita lieta ir izsoles. Tā pasaulē dara meistari, kuru darbi ir ļoti pieprasīti. Piemēram, uz kāda ASV nažu meistara asmeņiem ir rinda četru gadu garumā un tie maksā 4000 dolāru. Tomēr reizi mēnesī notiek izsole un asmenim cena var uzskriet līdz pat 10 000 – 15 000 dolāru. Arī ģilde izstrādāja šāda veida izsoļu sistēmu un pagaidām veiksmīgi. Protams, lietai pašai par sevi jābūt prestiža cienīgai. Īpaši svarīgi tas ir smalkām, unikālām lietām – zobeniem, pulksteņiem, laivām u. tml.
