Top milzu šūpoles Ķeipenē 1
15. jūnijā plkst. 16 Ķeipenes pagasta “Zušos” (Ogres nov.) tiks atklāta jauna apskates vieta – Šūpoļu parks, kurā uzstādītas Latvijā lielākās šūpoles. 11 metrus augstās Milžu šūpoles tāpat kā Ritenis, Norvēģu rats, Laimes aplis un pārējās šūpoles darinātas Latvijas Amatniecības kameras meistara namdara Tāļa Salas darbnīcā.
Vēl parkā varēs apskatīt arī vides instalācijas – pazīstamu metālmākslinieku darbus. Šūpoļu parka saimniece ir Jēkabpils grāmatvede un juriste Inese Stare, kura, īstenojot senu sapni, iegādājusies un iekopusi lauku īpašumu netālu no dzimtās Sidgundas. “Zuši” atrodas Diedziņā (bijušajā Kastrānē) astoņus kilometrus no Ķeipenes Suntažu virzienā. Ēka celta ap 1877. gadu, pie tās izrakts dīķis un pašlaik top pirtiņa, jo Inese ir arī pirtniece un nākotnē plāno iepazīstināt viesus ar dažādiem pirts rituāliem.
“Dabā nav nekā lieka, viss ir līdzsvarā un notiek noteiktā ritmā. Dienu nomaina nakts, vienu gadalaiku – nākamais, līdz sākas atkal jauns cikls. Ar šūpošanos ir tāpat. Katrs vēziens nes cilvēku gan augšā, gan lejā. Galvenais neapstāties, neizkrist no ritma, tad iespējams piedzīvot laimes sajūtu, būt harmonijā ar dabu. Šūpolēm paceļoties virs zemes, pāri ikdienai, strāvo enerģija, cilvēki iedvesmojas, jūtas atbrīvoti un laimīgi, tādēļ ar Šūpoļu parku mēģinu paust citiem arī savus uzskatus par labu dzīvošanu.”
“Prieks, ka pilsētnieki sāk atgriezties laukos un vidē, kas jau uzskatāma par degradētu, dzimst saliņas, kur kaut kas notiek. Cilvēks, kurš darbojas, ap sevi veido sakārtotu vidi, kas savukārt veido apkārtējos cilvēkus. Rats tiek iegriezts, un rodas lielā pievienotā vērtība. To mēs redzam arī te, Ķeipenes “Zušos”, kur Ineses darbi un idejas liek sarosīties kaimiņiem, un pamazām aizlaists nostūris pārvēršas par oāzi,” paveikto atzinīgi vērtē Tālis Sala.
Pašlaik rit pēdējie šūpoļu uzstādīšanas darbi. Kopā ar meistaru parkā strādā desmit cilvēki – gan namdara zeļļi, gan mācekļi no Ogres Meža tehnikuma, kuri palīdz paveikt praktiskos darbus. Man tehniskie risinājumi dzima manā galvā, gluži kā komponistam melodija, atliek tos tikai pierakstīt. Milzu šūpoles ar trim skatu laukumiem simbolizēs cilvēku un tā dzīvi, kur zemākā platforma norādīs uz vielisko jeb ķermenisko daļu, kam piemīt instinkta spēks. Nākamā – nemateriālo pasauli, proti, prātu un tā spēku – intelektu, bet visaugstākā – metafizisko pasauli – dvēseli un tās spēku – jūtas. Šie spēki arī ir tie, kas tik atšķirīgi šūpo mūsu dzīvi, ko mēs šeit parādīsim kā virvēs iekārtu 4,5 metrus garu laivu,” savu ideju pamato Tālis Sala.
“Vēl parkā būs mazākas šūpoles no 4,8 un 6 metrus gariem baļķiem. Norvēģu ratā vienlaikus varēs izbaudīt divas kustības – rotāciju ap stabu un divplecu sviras svārstības. Nosaukumu tas ieguva no valsts, kurā noskatīju šo konstrukciju. Šūpoles, kuras nosaucu par Vālodzes ligzdu, darbosies kā bērna šūpulītis – cilvēki šūposies slīpa baļķa galā iekarinātā kokonam līdzīgā krēslā,” atklāj meistars.
Finansējumu Šūpoļu parka izveidei Inese Stare ieguvusi publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” rīkotā projektu konkursā. “Parku pēc tā atklāšanas ikviens varēs apmeklēt jebkurā laikā un bez maksas – nākt pastaigāties un izšūpoties. Pateicības izrādīšanai būs novietota ziedojumu kastīte, priecāšos, ja cilvēkiem patiks tas, ko kopā ar draugiem un domubiedriem esmu paveikusi. Ceru, ka parka apmeklētāji uzvedīsies kulturāli – neko nelauzīs, nepiemēslos apkārtni un netraucēs kaimiņmāju mieru. Ja nāksies vilties cilvēku godaprātā, būs jādomā cits risinājums, kā pasargāt sakopto vietu,” prāto I. Stare.
Šūpoļu parka atklāšanas pasākumā piedalīsies rokgrupa “Nasta”, kurā basģitāru spēlē Ineses dzīvesbiedrs Juris Saldaks, Jēkabpils eksotisko deju studija “Inda”, kurā dejo pati “Zušu” saimniece, un Ķeipenes vidējās un vecākās paaudzes deju kolektīvi.