Vai Latvija ir gatava aizsargāt savu kultūras mantojumu? 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā un neskaitāmu kultūras vērtību bojāeja karadarbībā liek uzdot jautājumu: vai krīzes situācijā – militāra iebrukuma gadījumā – esam gatavi nosargāt Latvijas mākslas, arhitektūras, literatūras un citas kultūras vērtības? Tikai šā gada martā Kultūras ministrijā sākta izstrādāt plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās – plāns gan jāpabeidz tikai 2027. gadā. Kultūras ministrija (KM) cer to izstrādāt agrāk un aicina kultūras institūcijas apzināt pašu trauksmes gatavības plānus.
Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes, vārdā Mērija Grīnberga (1909–1975), daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas. Viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā.
Par Mērijas un Latvijas muzeju vērtību ceļojumu stāsta režisores Kristīnes Želves uzņemtā filma “Mērijas ceļojums”, bet par to, kas šobrīd notiek Ukrainā, uzzinām ziņās un sociālajos tīklos, kuru attēlos redzam smilšu maisiem apkrautus Ukrainas pieminekļus, tiek vēstīts par organizācijām, kas nodarbojas ar mākslas darbu glābšanu.
Atceramies ainas pēc Otrā pasaules kara Rīgas, kurā kara ugunī bojā gāja citstarp gan Melngalvju nama vērtības, gan Pēterbaznīcas vēstures liecības. Diemžēl pēdējā mēneša laikā arī uzzinām, ka Ukrainā bumbu sprādzienos gājis bojā Mariupoles teātris, aiznesot līdzi simtiem cilvēku dzīvību.
Krievijas gaisa uzlidojumā turpat Mariupolē sagrauts pasaulē pazīstamā ukraiņu mākslinieka Arhipa Kuindži mākslas muzejs, iznīcinot gan paša autora, gan Ivana Aivazovska, gan citu krievu gleznotāju un mūsdienu ukraiņu mākslinieku gleznas. Karā neatgriezeniski iet bojā kultūras vērtības, kas apliecina un veido Ukrainas kultūru un vēsturi.
Organizācija UNESCO jau pirms nedēļas uzrādījusi karadarbības bojājumus vismaz 53 kultūras objektiem valstī, to skaitā ir 29 reliģiskas vietas, 16 vēsturiskas ēkas, četri muzeji un četri pieminekļi. Tiek ziņots, ka Ukrainas kultūras vērtības tiek nogādātas īpašās patvertnēs, tiek domāts par to uzglabāšanu aiz robežām.
Ir skaidrs, ka ar vienu Mēriju ir par maz, lai izglābtu Rozentālu, Purvīti, Barona dainu skapi, mūsu kultūras un arhitektūras pieminekļus, Nacionālās bibliotēkas milzu krājumu un Rundāles pili, tāpēc ir pēdējais brīdis piedāvāt sistemātisku plānu kultūras vērtību aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās. Taču viena, centralizēta plāna, pagaidām, kā izrādās, diemžēl nav, un kultūras institūcijām jāpaļaujas uz pašu spēkiem.
Glābšanas plāns – pēc pieciem gadiem?
Kultūras ministrijai šobrīd ir dots uzdevums izstrādāt plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās Valsts civilās aizsardzības plānā. “Kultūrzīmes” noskaidroja, ka plāna izstrādes termiņš ir nolikts ilgs, pieci gadi jeb līdz 2027. gadam. Plāna projektu, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos vai jaunus normatīvos aktus uzdots izstrādāt līdz 2023. gada beigām. “Protams, ceram, ka būs iespējams plānu izstrādāt ātrākā termiņā, lai gan darba grupas ieskatā būtiskāk ir nodrošināt tā augstu kvalitāti, tai skaitā plašu nozares speciālistu un citu nozaru ekspertu iesaisti tā tapšanā un saskaņošanā,” “Kultūrzīmēm” pauž KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
“Viens no krīžu vadības pamatprincipiem nosaka, ka to pārvarēšanā pats svarīgākais ir savlaicīga un pārdomāta iepriekšēja sagatavošanās. V. Putina īstenotais karš Ukrainā mums šobrīd atgādina, ka arī Latvijas kultūras mantojuma kopienai ir jābūt gatavai ātrai un izlēmīgai rīcībai visu veidu apdraudējumu situācijās, pat tādās, kuras pirms šā gada 24. februāra šķita neiespējamas,” norāda Uldis Zariņš. Pirmais solis šajā virzienā sperts jau 2020. gadā, Valsts civilās aizsardzības plānā pirmo reizi nosakot – nepieciešamības gadījumā organizējama arī kultūras mantojuma vērtību glābšana.
Šobrīd, izstrādājot valsts līmeņa rīcības plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, tiek sperts nākamais solis, lai nodrošinātu, ka ikviena kultūras mantojuma iestāde ir gatava darbam krīzes situācijās.
Lai izveidotu plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai, Kultūras ministrijā 22. martā uz pirmo sēdi tiešsaistē sanāca tā izstrādes darba grupa. Tajā U. Zariņa vadībā darbojas KM, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā arhīva un muzeju deleģētie eksperti: Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante un vecākā referente Alma Kaurāte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa un Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris un šīs daļas eksperts Mārcis Kalniņš, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, kā arī Latvijas Muzeju padomes deleģētie pārstāvji – Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule un Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Darba grupai ir tiesības specifisku jautājumu izskatīšanai pieaicināt arī citus ekspertus, tā, piemēram, uz nākamo sanāksmi paredzēts pieaicināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjus. Plānots, ka darba grupa sanāksmēs tiekas reizi divās nedēļās; nākamā sanāksme notiks nedēļā no 18. līdz 24. aprīlim.
Karā tāpat kā plūdos vai ugunsgrēkā
Cik gatavas šobrīd ir kultūras institūcijas iespējamai krīzes situācijai un kultūras vērtību glābšanai, pašlaik īsti nav zināms. Kultūras ministrija šobrīd to apzina. “Aptaujas veikšana noteikta par vienu no pirmajiem KM izveidotās darba grupas plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās uzdevumiem,” norāda U. Zariņš.
Viņš uzsver, ka šobrīd Ukrainā notiekošā kara dēļ visa uzmanība ir pievērsta kultūras vērtību glābšanai militāra apdraudējuma gadījumā, taču tas ir tikai viens no apdraudējuma veidiem, ko apraksta Valsts civilās aizsardzības plāns. “Krājuma glābšanas algoritmi katrā iestādē būs diezgan līdzīgi visās ārkārtas situācijās. Līdz ar to var samērā droši teikt, ja iestāde līdz šim ir nopietni gatavojusies rīcībai, piemēram, plūdu vai ugunsgrēka gadījumā, tad tā ir arī diezgan labi sagatavojusies citiem apdraudējumiem, tai skaitā militāram,” “Kultūrzīmēm” pauž U. Zariņš.
Lai gan kultūras iestādēm saskaņā ar regulējumu Civilās aizsardzības (CA) jomā šobrīd vairs nav pienākuma izstrādāt ar VUGD saskaņotus CA plānus, tās saskaņā ar CA likumu jebkurā gadījuma ir atbildīgas gan par cilvēku, gan īpašumu evakuēšanu no to īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām ārkārtas situācijās. U. Zariņš norāda, ka, piemēram, muzeju jomā viena no to akreditācijas procesā vērtētajām lietām ir to krājuma saglabātības nodrošināšanas plāns, kuram jāatspoguļo arī rīcība krājuma saglabāšanai krīzes situācijā.
“Līdz ar to KM ieskatā nebūtu pieļaujama situācija, ka kādai mantojuma institūcijai šobrīd nav skaidra rīcības plāna darbam ārkārtas situācijā. Vienlaikus KM apzinās, ka iestāžu gatavība, galvenokārt tajās strādājošo izpratne par šiem jautājumiem, noteikti ir jāuzlabo, un pasākumi labākai nozares sagatavotībai tiks iekļauti topošajā plānā. Saprotam, ka darba grupas darba rezultātā tiks identificēti arī jautājumi, kurus nebūs iespējams atrisināt tikai institūcijas pašas vai pat pašvaldības spēkiem, līdz ar to viens no galvenajiem uzdevumiem plāna izstrādes procesā būs apzināt šīs vajadzības, un skaidri nošķirt institūcijas, pašvaldības un valsts lomas dažādos apdraudējuma scenārijos.”
U. Zariņš arī norāda – ja KM darba grupa identificēs tādus plāna pasākumus, kuru īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, Kultūras ministrija var priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu virzīt izskatīšanai valdībā ikgadējā valsts budžeta veidošanas gaitā.
Izvērtēs labāko praksi
Kādi ir galvenie uzdevumi, kas šobrīd būtu jārisina gan darba grupā, gan kultūras institūcijām, domājot par vērtību glābšanu krīzē? U. Zariņš vērtē, ka KM darba grupas uzdevums ir izvērtēt pasaules labāko praksi kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās un, konsultējoties ar kultūras mantojuma nozares iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Aizsardzības ministriju, izstrādāt Latvijas situācijai atbilstošu pasākumu kopumu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās.
“Šobrīd ir sākta labākās prakses pieredzes apzināšana, ņemot vērā, ka ir ļoti maz piemēru nacionāla līmeņa kultūras vērtību glābšanas plāniem, un izstrādāta ceļa karte turpmākajam darbam, kā pirmo soli iezīmējot esošās situācijas apzināšanu. Vienlaikus tiek risināti arī atsevišķi gluži praktiski jautājumi, tostarp par informācijas apmaiņu par nozīmīgākajām vērtībām ar VUGD un NBS,” atklāj U. Zariņš.
Savukārt pašām kultūras institūcijām, kā norāda darba grupas vadītājs, nepieciešams pārskatīt to trauksmes gatavības plānus (vai steidzami sākt tos izstrādāt, ja tādu nav), pārbaudīt plānu efektivitāti, organizējot mācības, pārskatīt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānus attiecībā uz kultūras mantojuma glābšanu krīzes situācijās un aicināt pašvaldības uz dialogu par šo plānu pilnveidi, ja nepieciešams, un īstenošanas iespējām, identificēt nozīmīgākās krājumos esošās vērtības un apzināt savu kapacitāti, lai nodrošinātu to saglabātību krīzes situācijā.
Kultūras mantojumu (ne)sargā emblēmas
Šobrīd nav skaidrs, kādai glābšanai militāra uzbrukumā gadījumā būtu pakļauti kultūras mantojuma objekti – arhitektūras būves, pieminekļi pilsētvidē vai brīvā dabā. Gan Krievija, gan Latvija ir parakstījušas 1954. gada Hāgas konvencijas aktu, kas aizsargā kultūras vērtības bruņota konflikta laikā. Tā aizliedz un nosoda visus uzbrukumus un kaitējumu kultūras mantojumam. UNESCO ir norādījis – ja kultūras objekti ir apzīmēti ar organizācijas emblēmu, zilu vairogu, tas nozīmē, ka tās ir konvencijas aizsardzībā. Ja šīm vietām tiks veikti uzbrukumi, pēc UNESCO paustā, vainīgie tikšot saukti pie atbildības par kara noziegumiem.
Doma, par to, ka kultūras mantojumu vismaz pagaidām aizsargā tikai simboliska zīme, tomēr nav iedvesmojoša, un ir skaidrs, ka šobrīd neesam gatavi to aizsardzībai.
