Top kārtība atļaujām darījumiem ar lauksaimniecības zemi 8
Zemkopības ministrijā sagatavoti noteikumi, kā pašvaldībās dos atļaujas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkumiem, kurus kopš 1. novembra ierobežo Saeimā pieņemtie likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”grozījumi.
Kā zināms, šie likuma grozījumi paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Citu starpā viņiem jāsaņem vietējā pašvaldībā īpaši izveidotas komisijas piekrišana. Pircēji – fiziskās personas brīvi var nopirkt vien līdz 10 hektāriem, savukārt uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi – tikai līdz 5 hektāriem zemes.
Valdībai iesniegtajā Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts, ka novada pašvaldībām jāizveido šīs komisijas vismaz ar pieciem vēlētiem pašvaldības pārstāvjiem. Komisijas darbību finansēs no valsts budžetā kārtējam gadam novadu pašvaldībām piešķirtās naudas apmēra. Lēmums par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā vai atteikums komisijām būs jāsagatavo desmit darba dienu laikā.
Ja pārdošanai paredzēts tāds nekustams īpašums, kurā ietilpst zeme, kurai vietējā pašvaldība noteikusi citu lietošanas mērķi, tad komisijas atļauja būs vajadzīga tikai tādam darījumam, kurā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem lielāku platību nekā visas pārējās ietilpstošās zemes platības ar citu lietošanas mērķi.
Cita starpā noteikumos skaidrots, kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs īsteno likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Likumā noteikts, ka pirmā roka ir kopīpašniekiem; nomniekiem, kuriem pirmpirkuma tiesības ierakstītas zemes nomas līgumos; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam. Lai nomnieks spētu izmantot pirmpirkuma tiesības, zemes nomas līgumi jānoslēdz rakstiski vismaz uz pieciem gadiem un jāreģistrē vietējās pašvaldībās.
Saņemot iesniegumu no pircēja, kuram nav šo pirmpirkuma tiesību, pašvaldības komisija triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas elektroniski vai rakstiski paziņo par to atsavināmās zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Vai izmantot pirmpirkuma tiesības, tas nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam jāizlemj desmit darba dienu laikā.
Noteikumu projektā ir arī paredzēts, kā pašvaldībai paziņo par noslēgtajiem zemes nomas līgumiem. Zemes nomniekam vai īpašniekam tas jāizdara mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe saka, ka Ministru kabineta noteikumu projekts ir pavirši sagatavots – ne velti tas Ministru kabineta komitejā jau divreiz atlikts un varētu tikt skatīts tikai pēc divām nedēļām.
“Pirmkārt, noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi ir novēloti – tie bija jāsagatavo līdz 1. novembrim, kad stājās spēkā minētie likuma grozījumi, kas paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Saskaņā ar likumu jau pašlaik vietējo pašvaldību pienākums ir pieņemt pircēju iesniegumus un izlemt – piekrist vai nepiekrist darījumam. Otrkārt, vairāki Ministru kabineta noteikumu projekta punkti ir pretrunā ar likumu. Piemēram, likumā noteikts, ka pašvaldības komisijā jābūt arī valsts pārvaldes pārstāvim, turpretim noteikumu projektā paredz, ka komisiju veido pieci vēlēti vietējās pašvaldības pārstāvji,” skaidro LPS pārstāve.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns atzīst, ka ar Zemkopības ministrijā sagatavoto kārtību zemes pirkumiem vēl neesot iepazinies. Kaut arī tā vēl nav apstiprināta, pašvaldībā komisiju jau veidojot. “Novembrī gan vēl neviens zemes pircējs, kuram būtu vajadzīga atļauja, nav pieteicies,” piebilst pašvaldības vadītājs.
