Medniekiem būtu jāmedī vairāk 2
Nolūkā iegūt citu valstu pieredzi postījumu mazināšanā bijām pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju. Tur guvām vairākas vērtīgas atziņas par procesiem, kādu Latvijā nav. Piemēram, pastāv vienošanās starp mežsaimniekiem un mednieku organizācijām par vēlamo postījumu apjomu kā mērķi. Zviedrijā ikgadējais svaigo postījumu apjoms nedrīkst būt lielāks par diviem līdz pieciem procenti. Pie mums, Latvijā, šis skaitlis šobrīd ir virs desmit procentiem. Ir bijuši viedokļi, ka vajadzētu atgriezties pie savulaik spēkā esošās kārtības – medību platību bonitēšanas, kas noteica, ka konkrētā medību objektā drīkst būt noteikts skaits aļņu un/vai briežu. Manā skatījumā, tas ir arhaisms, jo nedrīkst skatīties viena kluba līmenī. Dzīvnieki pārvietojas vairāku mednieku formējumu teritorijā. Neviens arī nevar precīzi pateikt, cik dzīvnieku šobrīd ir konkrētā teritorijā. Jāraugās daudz plašāk. Tieši svaigo postījumu monitorings ir tas veids, ar kura palīdzību Zviedrijā nosaka nomedījamo dzīvnieku apjomu.
Tāpat, nosakot nomedīšanas apjomus, Zviedrijā vērtē dzīvniekiem pieejamo barības bāzi. Turklāt izvērtē, raugoties nevis no vienas dzīvnieku sugas vajadzību viedokļa, bet visu sugu ietvaros, kas vienu un to pašu barību izmanto un kas atrodas vienā teritorijā.
Pie mums, ja skatāmies, piemēram, Latgali, aļņu blīvums šobrīd ir tik liels, ka kvalitatīvu mežu kļūst arvien grūtāk izaudzēt. No barības bāzes viedokļa vienlaikus to pašu barības bāzi – priežu jaunaudzes –, ko izmanto alnis, izmanto arī staltbriedis. Savukārt staltbriežu nomedīšanas apjoms noteikts tā, lai sekmētu populācijas pieaugumu. Tā rīkojoties, problēmas mežsaimniecībai būs nepārtraukti. Staltbriežu populācija būtu jāsaglabā esošajā līmenī un aļņu – jāsamazina. Jārod kompromiss starp VMD lēmumiem un LVM interesēm, un mednieks ir instruments tālāko darbību veikšanai.
Pie mums VMD pieņem saimniecisku lēmumu (izsniedz nomedīšanas atļaujas. – Aut.) un nenes par to nekādu atbildību. Zviedrijā nomedīšanas apjomu nosaka mednieki un meža īpašnieki, savstarpēji vienojoties. Arī par lēmuma sekām atbild paši.
Zviedrijā daudz tiek domāts, kā ar pārdomātu saimniecisko darbību samazināt postījumus mežaudzēm. Ir zinātnieku ieteikumi, kādas aktivitātes jāveic, lai mazinātu tos, piemēram, veidojot papildu barības bāzi vietās, kur tā netraucē mežsaimniecībai: elektrolīniju trases, grāvju trases u. c. Arī LVM ir sākuši domāt šajā virzienā, un esam pasūtījuši Latvijas valsts mežzinātnes institūtam Silava pētījumu par to, kā saimnieciskā darbība mežā ietekmē meža dzīvnieku radīto postījumu apjomu. Tāpat ir doma izvērtēt zviedru zinātnieku ieteikumus un daļu no tiem pārnest uz Latvijas mežsaimniecības praksi.”
Sadarbību vērtē atzinīgi
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Pozitīvi, ka memorandam piekritusi pievienoties Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Liela daļa meža ir privātīpašums, un memorands vērtējams kā ļoti pozitīvs pasākums, jo tiek izvērtēts jautājums no visām pusēm un ir iespēja efektīvi samazināt meža dzīvnieku nodarītos postījumus jaunaudzēm un citām mežaudzēm. Mednieku un mežsaimnieku intereses ir diametrāli pretējas, tomēr izveidojusies ļoti laba saikne. Dokuments aizvedis pie praktiskas sadarbības, kas nes augļus.
Memoranda ietvaros bijām Zviedrijā, un nu radušās idejas par to, kas jāmaina tieši mežsaimniecības pasākumos. Postījumu apjomu sekmē ne tikai pārāk liels medījamo dzīvnieku skaits, bet arī pārmērīga jaunaudžu izkopšana. Nelielais dēstu skaits tiek izvēlēts ekonomisku apsvērumu dēļ, turklāt vēlāk notiek pārmērīga izretināšana. Zviedru kolēģu zinātniskie pētījumi liecina, ka gala rezultātu vienlīdz ietekmē jaunaudzes izkopšana divu metru augstumā un tā pati darbība, ja tā veikta, kad koki sasnieguši sešu metru augstumu. Toties tas nodrošina, ka lielā koku blīvuma dēļ jaunaudzes nenolauž un neposta meža dzīvnieki. Biezā jaunaudzē dzīvnieks nelien iekšā. Ja arī tas notiek, vēlāk kopjot, bojātos kociņus var izzāģēt, nekaitējot mežaudzei kopumā. Savukārt skrajā vietā viņam būtībā tiek uzklāts galds.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
