Top jauns māju pārvaldīšanas likums. Ierēdņi izdomājuši, kā paskubināt daudzstāvu māju iedzīvotājus laikus parūpēties par savu namu 42
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrijā izdomājuši, kā paskubināt daudzstāvu dzīvojamo māju iedzīvotājus gādāt par ēku savlaicīgu remontu un uzturēšanu, lai tās pasargātu no sabrukšanas.
Ministrijā uzrakstīts jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, kurš paredz skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un māju pārvaldnieku tiesības un pienākumus.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts pēc tā apstiprināšanas valdībā un Saeimā nomainītu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kurš ir spēkā kopš 2010. gada 1. janvāra.
Maksa par pakalpojumiem – bez starpniekiem
Pienākums uzņemties visas saistības un atbildību par dzīvojamās mājas uzturēšanu būtu dzīvokļu īpašniekiem – pēc Dzīvokļu īpašuma likumā skaidrotā – dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka turpmāk mājas pārvaldnieks vairs nebūtu starpnieks dzīvokļu īpašnieku maksājumiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Lai nepieļautu parādu veidošanos, kuru apzinīgie dzīvokļu īpašnieki spiesti maksāt ļaunprātīgu nemaksātāju vietā, turpmāk par komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļu īpašnieki maksātu tieši pakalpojumu sniedzējiem.
Pašlaik spēkā esošajā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikts, ka par komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļu īpašnieks var norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību vai ar pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr līdz šim starpnieks dzīvokļu īpašnieku maksājumiem lielākoties bijis mājas pārvaldnieks.
Kad pārvaldnieks var tērēt uzkrājumu?
Jaunā likuma projektā arī noteiktas tās reizes, kad pārvaldnieks drīkst iztērēt dzīvokļu īpašnieku uzkrāto naudu bez viņu piekrišanas. Tie ir: avāriju novēršanai un ārpuskārtas remontam; nodokļu parādu un naudas sodu segšanai; ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu dokumentu (energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums u. c.) sagatavošanai, ja to paredz normatīvie akti un ja šim mērķim māju iedzīvotāji ir plānojuši un uzkrājuši naudu. Tāpat pārvaldnieks drīkstētu iztērēt dzīvokļu īpašnieku uzkrāto naudu bez viņu piekrišanas arī citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem mērķiem, ja ar pārvaldīšanas līgumu, dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu ir noteikta maksimālā naudas summa šādiem izdevumiem un ja uzkrājumu fondā ir uzkrāta nauda.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektā paredzēts, ka uzkrājumu fondā jābūt uzkrātai vismaz 1/12 daļai no gadam paredzētajiem mājas uzturēšanas izdevumiem. Cik daudz naudas būtu nepieciešams mājas uzturēšanai, to aprēķinātu mājas pārvaldnieks. Pārvaldnieka pienākumos cita starpā ietilptu arī mājas uzturēšanas izdevumu plānošana nākamajam gadam un ilgtermiņā.
Ar tiesu pret kaimiņu bezdarbību
Tāpat likumprojektā paredzētas tiesības vienam dzīvokļa īpašniekam vērsties tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību, ja tā, kā tas bieži novērots Rīgā, nedara neko, lai izlemtu par mājas savlaicīgu remontu un pienācīgu uzturēšanu.
Savukārt EM jau agrāk ierosinātie grozījumi pašlaik spēkā esošajā Dzīvokļu īpašuma likumā paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tad tā var izlemt neatkarīgi no tajā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.
EM priekšlikums par dzīvokļu īpašnieku mazākuma tiesībām lemt vairākuma vietā namu pārvaldniekiem rada jautājumu, kurš galu galā maksās par mājas remontu vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, ja vairākums par to nav lēmis un tam nepiekrīt?
Pārvaldnieku ieskatā esot jāšaubās arī par to, vai bankas aizdos naudu māju atjaunošanai, balstoties tikai uz mājas iedzīvotāju mazākuma lēmumu.
Kam būs pārvaldnieka pienākums?
EM tāpat ierosina atteikties no pašvaldību pienākuma uzturēt tās dzīvojamās mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nav izlēmuši pārņemt savā pārziņā, dibinot dzīvokļu īpašnieku biedrības vai izraudzīties citu apsaimniekotāju.
Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” gan ir noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem mājas ir jāpārņem savā valdījumā un jāgādā par to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Taču lielāko daļu privatizēto daudzdzīvokļu māju joprojām pārvalda pašvaldībām piederošie apsaimniekošanas uzņēmumi.
Pašlaik jaunajā likumprojektā gan paredzēts, ka mājā, kurā dzīvokļi ir privatizēti un kurā dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, pārvaldnieka pienākumus tomēr turpinātu pildīt tā persona, kurai valsts vai pašvaldība bija to uzdevusi, stājoties spēkā likumam “Par dzīvojamo māju privatizāciju”.
Februāra sākumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības Mājokļu jautājumu apakškomisijas sanāksmē deputāti un valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas atzina, ka būtu jāveicina māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšana. Taču vienlaikus tika atzīts, ka prasmīgu māju pārvaldnieku trūkst un ka iedzīvotāju pārvaldīšanā pārņemto māju tehniskais stāvoklis ar dažiem izņēmumiem būtiski neatšķiras no tām, kuras joprojām pārvalda pašvaldībām piederošie apsaimniekošanas uzņēmumi. Turklāt daudzviet pašvaldības nemaz negrib nodot pārvaldīšanas tiesības iedzīvotājiem, tādējādi atsakoties no pieklājīgās peļņas, ko tās saņem no viņiem par māju apsaimniekošanu. EM plānojusi, ka jauno likumprojektu valdība varētu skatīt vasarā, bet Saeimā šoruden, tādējādi tas varētu būt spēkā no 2024. gada 1. janvāra.
