Top jaunas zāles 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijas farmācijas flagmaņi ir atrodami gan valsts inovatīvāko, gan pelnošāko uzņēmumu sarakstu galvgalī, tādējādi iemiesojot dzīvē tik bieži piesaukto ekonomikas izrāviena ideju.
Lai gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā vadmotīvs ir “ekonomikas izrāviens”, daudzējādi tas palicis tikai uz papīra. Tomēr atsevišķi jauni pasākumi šogad tuvinās šim mērķim. Eksperti gan norāda, ka tas ir tikai neliels solis pareizajā virzienā.
Nozīmīgi pētījumi
Zinātnes praktiskā pielietojuma jomā kā viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem pagājušajā gadā minēta jaunas zāļu vielas ķīmiskās un eksperimentālās izpētes pabeigšana, kas ļaus uzsākt tās klīniskos pētījumus. Top jauns sirds un asinsvadu grupas medikaments.
Zinātņu akadēmijas 2014. gada 8. janvāra sēdē atzinību par šo sasniegumu saņēma Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un AS “Grindeks” zinātnieki. “Tā ir pirmā reize kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas, kad ir izdevies nonākt tik tuvu jauna medikamenta radīšanai,” uzsver OSI direktora vietnieks Osvalds Pugovičs, piebilstot, ka šis pētījums nebūtu bijis iespējams bez ES finansiālā atbalsta.
Ar vērienīgu pētījuma projektu šis gads sācies arī otram lielākajam Latvijas zāļu ražotājam – AS “Olainfarm”. Sadarbībā ar OSI tiek realizēts pētījums par optiskajiem izomēriem. “Tablete, ko dzeram, sastāv no molekulām, bieži ir tā, ka molekulas ir pozitīvi lādētas un negatīvi lādētas. Efektu, ko mēs no zālēm gaidām, sniedz tikai viena veida molekulas. Otra molekula bieži ir tā, kas rada cilvēkam negatīvas blaknes. Piemēram, dzeram zāles pret galvassāpēm, bet mums parādās arī alerģija. Tas lielais izaicinājums vienmēr ir bijis sintezēt vienādi lādētas molekulas. Tas ļautu panākt, ka medikamenti būtu maksimāli tīri no piemaisījumiem, būtu jālieto mazākas devas. Nostabilizējoties ražošanai, šādām zālēm vajadzētu būt arī lētākām,” skaidro AS “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš.
Jaunas zāles jāgaida līdz septiņiem gadiem
Kopējās projekta izmaksas “Olainfarm” valdes loceklis gan neatklāj, arī par projekta noslēguma termiņiem ir izvairīgs, jo tā ir zinātne, pētniecība. Projekts aptver darbu pie divu sirds asinsvadu medikamentu (iegūšanas tehnoloģija) un divu optisko izomēru (indikāciju noteikšana) radīšanas. “Līdz šiem projektiem esam nonākuši kopīgi ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Viņiem ir izstrāde, vienojāmies, ka rokam vienā virzienā. Pati optimistiskākā prognoze, kad šādi medikamenti varētu parādīties veikalu plauktos, pēc 3 – 5 gadiem. Parasti tie ir seši septiņi gadi,” spriež S. Lapiņš.
“Latvijā nacionālā industrija attīstās un joprojām ir perspektīvāko jomu vidū. Pirmkārt, sekmīgi tika saglabāts vēsturiskais mantojums – zināšanu bāze un infrastruktūra. Otrkārt, gadu gaitā mērķtiecīgi veikti ieguldījumi ražotnēs, pasaules standartu apguvē, jaunos produktos,” skaidro AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, piebilstot, ka pēdējos gados uzņēmums jaunu produktu pētniecībā un attīstībā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro gadā.
Pēdējo gadu dati arī liecina, ka investīcijas jauno zāļu izstrādē gājušas uz augšu, bet reģistrēto jauno medikamentu skaits ir sarucis. Līdz ar to, kā skaidro S. Lapiņš, pasaulē farmācijas nozarē iezīmējas divas tendences. Pirmkārt, tiek strādāts pie esošo medikamentu jaunām formām. Piemēram, tādas ir jau patērētājam pazīstamās garšas atsvaidzinošās plāksnītes, kuras ielīmē aukslējās, un elpa smaržo pēc piparmētrām visu dienu. Tagad tādā pašā formā pasaulē, piemēram, sāk piedāvāt aspirīnu. Tie ir dažādu veidu plāksteri, garšas maskētāji. Farmācijas kompāniju uzmanības fokuss vērsts uz to, lai cilvēkam būtu maksimāli ērti zāles lietot, lai to iedarbība būtu ilgstošāka. Otrkārt, notiek darbs pie jau minētajiem optiskajiem izomēriem.
Atbalsta ar nodokļa atlaidi
Lai arī nozīmīgos pētījumus farmācijā finansiāli balsta ES fondi, soli pretī nozarei pērn spērusi arī Latvijas valdība. AS “Olainfarm” piešķirta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaide Ls 5,21 milj. (7,41 milj. eiro) apmērā jaunu produktu izstrādei, eksporta pozīciju stiprināšanai. Šobrīd AS “Olainfarm” plašajā saimniecībā jau vērojama rosība, tiek būvēta ēka – nitrofurāna ražotne, kuru plānots pabeigt 2015. gada vidū. “Tas paver iespēju ražot arī makrokristālisko nitrofurantoīnu, kas līdz šim bija nepelnīti aizmirsti, jo ārsti deva priekšroku antibiotikām. Šobrīd jau ražojam šo produktu ierobežotos apjomos. Šī projekta ietvarā būtiski uzlabosim energoefektivitāti, jo vielu sintezēšana ir ārkārtīgi energoietilpīga, uzlabosim arī kvalitātes kontroles sistēmu,” atklāj S. Lapiņš.
Savukārt AS “Grindeks” piešķirta UIN atlaide Ls 1,26 milj. (1,79 milj. eiro) apjomā. Šā gada maijā plānots pabeigt Kvalitātes kontroles laboratoriju. Projekta investīciju apjoms ir 2,3 milj. eiro. Tā rezultātā gan tiks ieviestas pasaules modernākās kvalitātes kontroles metodes, gan tiks palielinātas jaudas mikrobioloģijas laboratorijā, stāsta J. Bundulis. “Grindeks” plāno iegādāties jaunas tehnoloģiskās iekārtas, piemēram, daudzslāņu tablešu ražošanai.
Arī “Rīgas farmaceitiskā fabrika” attīsta jaunus produktus, kuru aktīvās vielas ir ārstniecības augi. “2013. gadā izstrādājām unikālu produktu “Cardiolux” – spirtu nesaturošus ārstniecības augu sauso ekstraktu pilienus sirds veselībai,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš. Akciju sabiedrība katru gadu izstrādā līdz desmit jaunus produktus. 2014. gads nebūšot izņēmums – plānots izstrādāt vismaz divus jaunus sīrupus un vismaz septiņus jaunus ārstniecības augu preparātus.
VIEDOKĻI
Kaspars Rumba, “Deloitte” nodokļu un juridiskās nodaļas menedžeris: “Ir trīs labās lietas, kas ieliktas 2014. gada valsts budžeta pavadošo likumu paketē. 1,5 koeficienta pagarināšana attiecībā uz jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi ir vienkāršāk piemērojamais atvieglojums. Atlaide lielajām investīcijām jau bija spēkā trīs gadus un tieši 2013. gads parādīja, ka uzņēmumi beidzot ir gatavi aktīvi šo atlaidi apgūt.
Jauns instruments Latvijā ir atvieglojums komercsabiedrībām pētniecības un attīstības veicināšanai. Pelnošiem uzņēmumiem atvieglojums būs līdzvērtīgs grantam, tikai vieglāk pieejams. Atkarībā no pētniecības un attīstības izmaksu struktūras uz atvieglojuma rēķina būs iespējams segt līdz pat 30% no kopējā pētniecības un attīstības izmaksu apmēra. No uzņēmēju viedokļa, vissarežģītākais būs novilkt robežu, kur sākas pētniecība un kur tās patiesībā nav.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktais pētījums liecina, ka aptuveni 80% aptaujāto pētniecības un attīstības projektu realizē 1 – 3 gadus, 13% – vairāk nekā trīs gadus.”
Osvalds Pugovičs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks: “Pētniecības, attīstības un inovāciju process ir virzība no zemas pētījumu praktiskās pielietojamības uz augstāku. Lielākā daļa komersantu būtu gatavi “paņemt” no pētniekiem jau gandrīz gatavas izstrādnes un ieviest savā uzņēmumā, taču jāsaprot, ka agrīnās fāzes pielietojamās pētniecības projekti beidzas stadijā, kad līdz reālai tehnoloģijai vēl diezgan tāls ceļš ejams.
Paša pētniecības procesa finansēšanai šajā vēlīnās attīstības stadijā joprojām ir pieejami gan ES struktūrfondu līdzekļi (gan ar mazāku atbalsta intensitāti nekā agrīnajā fāzē), gan nodokļu atvieglojumi, bet galvenais izaicinājums ir tehnoloģiju pārneses infrastruktūras nodrošināšana.
Tādēļ tehnoloģiju pārneses infrastruktūras izveide ir joma, kurā ir nepieciešams publiskā finansējuma atbalsts, vienlaikus nodrošinot, ka radītie objekti nenonāk viena ražotāja kontrolē.”
