Top jaunais īres likums: īrnieku varēs izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā 38
Jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kurš izīrētājam dotu lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik, visticamāk, skatīs 13.Saeima, kuru ievēlēs šī gada 6.oktobrī.
Tas tapa skaidrs pēc šonedēļ notikušās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes, kurā deputāti diezgan ilgi nevarēja izlemt, ko iesākt ar šo sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kuru valdība iesniegusi tai kopā grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis centās pārliecināt deputātus, ka jaunais likums esot vajadzīgs, lai, pirmkārt, veicinātu jaunu īres dzīvokļu celtniecību, kas pēdējos gados Latvijā esot panīkusi. Īres namus neatmaksājas būvēt, tāpēc ka īrnieku izlikšana pašlaik var notikt tikai ar tiesas spriedumu, uz ko jāgaida gadiem ilgi. Kamēr ilgst tiesa, izīrētājiem jācieš zaudējumi. Tāpēc atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” jaunajā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varēs izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Ar Zemesgrāmatā reģistrētiem līgumiem bezstrīdus kārtībā varēs izlikt parādniekus un tādus, kuriem beidzies īres līguma termiņš. Nopērkot īres dzīvokļu namu, jaunajam īpašniekam vairs nebūs saistoši ar īrniekiem agrāk noslēgtie, Zemesgrāmatā nereģistrētie īres līgumi. Tādējādi arī no viņiem jaunais īpašnieks varēs atbrīvoties bez tiesas. Pieņemot šo likumu, kas cita starpā uzliek pienākumu visus īres līgumus reģistrēt Zemesgrāmatā, otrkārt, tas piespiedīs visus izīrētājus maksāt valstij nodokļus, ko pašlaik izīrētāju lielākā daļa nedara.
Komisijas deputātiem vislielākās bažas bija par denacionalizēto namu īrniekiem, kuriem savulaik īres tiesības, noslēdzot beztermiņa līgumus, savulaik bija piešķīrusi valsts. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs gribēja uzzināt, cik pavisam ir ģimeņu, kuri dzīvo denacionalizētajos namos un kurus varētu skart jaunie īres noteikumi.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders atzina, ka precīzi viņu skaitu nevarot nosaukt. Bet pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm šādu mājsaimniecību skaits neesot lielāks par 1500. Toties pēc denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” aplēsēm valstī ir aptuveni 20 000 šādu ģimeņu vai 60 000 cilvēku, pieņemot, ka vienā ģimenē ir trīs cilvēki.
Kā apgalvo Ekonomikas ministrijas pārstāvji, izlikšana bez tiesas sākotnēji gan skartu tikai tos īrniekus, kuri būs noslēguši īres līgumus pēc tam, kas likums būs stājies spēkā. Ar pārējiem īrniekiem, kamēr ar viņiem noslēgtie īres līgumi nebūs reģistrēti Zemesgrāmatā, par īrnieku izlikšanu izīrētājiem būs jātiesājas. Denacionalizēto namu īrniekiem likumprojektā paredz pārejas laiku – tiklīdz likums stājies spēkā, divu gadu laikā viņiem būtu jāvienojas ar izīrētājiem par citiem īres līgumu noteikumiem. Savukārt piecu gadu laikā īres līgumi jāreģistrē Zemesgrāmatā.
Deputāti pauda šaubas arī par to, vai valsts atbalstīs denacionalizēto namu īrniekus, kuri pēc jaunajiem līgumiem vairs nespēs samaksāt par īri un kuriem parādu dēļ draud izlikšana bez tiesas. Kā zināms, no valsts budžeta naudu tā dēvētajiem pārcelšanās pabalstiem vairs nepiešķir kopš 2009.gada. Ja teju desmit gadus valdība par to nav parūpējusies, vai ir lielas cerības, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas to uzreiz piešķirs.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji apgalvo, ka valdība apsolījusi piešķirt 3,5 miljonus eiro pabalstiem, ja izīrētājs pieprasītu atbrīvot īrētās telpas. Par to esot gatavs valdības protokollēmums. Tomēr nav skaidrs, vai arī šo summu pietiek, ja Ekonomikas ministrijā joprojām nezina, cik pavisam ir to īrnieku, kuriem šis pabalsts būtu nepieciešams.
Rīgas pašvaldībā vēsta, ka 2018.gada 1.janvārī no denacionalizētām mājām bija reģistrētas 335 ģimenes, kuras vēlas saņemt šos pabalstus. Ģimenei, kas tiek izlikta no īres dzīvokļa, pēc pašlaik spēkā esošā likuma paredz maksāt 3600 eiro un vēl 4300 eiro par katru ģimenes locekli. Pārējām ģimenēm, kuras atbrīvo īres dzīvokli labprātīgi– 14 300 eiro, paredzot vēl 4300 eiro par katru ģimenes locekli.
Deputātu komisijā izskanēja priekšlikums Ekonomikas ministrijā sagatavoto likumprojektu sadalīt divās daļās, pirmajā atstājot īres noteikumus, kas veicina īres namu būvniecību, pret ko nevienam iebildumu nebija. Savukārt otro daļu veltīt denacionalizēto namu īrnieku problēmu risinājumam. Tomēr ar balsu vairākumu deputāti nolēma virzīt likumprojektu apstiprināšanai pirmajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz šī gada 1.oktobrim.
