Latvijā top inovatīvs jūraszāļu iepakojums 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Seaweed Packaging” attīsta ideju par kompostējama, elastīga un caurspīdīga iepakojuma izstrādi, kura izejmateriāls ir Baltijas jūraszāļu biomasa.
Idejas un zīmola autore Kitija Paula Melnbārde ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes “Biotehnoloģijas un bioinženierijas” 3. kursa studente. Viņa guvusi papildu pieredzi LU Biznesa inkubatorā un pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija”.
Patlaban strādā inovatīvā biotehnoloģijas uzņēmumā “Alternative Plants”, kura darbības virziens ir kosmētisko izejvielu ražošana no augu cilmes šūnām. Kitija ir arī Latvijas rekordiste U18 tāllēkšanā, vairākkārt pārstāvējusi Latviju Eiropas un pasaules mēroga sacensībās atbilstošajās vecuma grupās un zīmīgi, ka tieši vieglatlētikā gūtās atziņas pirms gada lika pievērsties uzņēmējdarbībai.
Uz biznesu pamudina sirdslieta
“Par plastmasas piesārņojuma tēmu pirmo reizi aizdomājos, nodarbojoties ar vienu no manām sirdslietām – vieglatlētiku. Ar tāllēkšanu nodarbojos jau deviņus gadus, esmu devusies uz Eiropas un Pasaules čempionātiem atbilstošajā vecuma grupā, kur veiksmīgi laboju Latvijas rekordu tāllēkšanā U18.
Pēc viena no panākumiem saņēmu sporta apavus un apģērbu no zīmola “Adidas”, kas bija radīts no pārstrādātas plastmasas, kura iepriekš ievākta okeānu un jūru piekrastēs. Tas man lika spilgtāk pamanīt šo globālo problēmu, kuras risinājumi var būt ļoti interesanti un pat aizraujoši. Vidusskolā rakstīju domrakstus, esejas un centos izglītot arī savus draugus un paziņas par plastmasas piesārņojuma aktualitāti.
Vienlaikus jutu, ka nepietiek zināšanu, lai spētu attīstīt efektīvu risinājumu kādas konkrētas nišas plastmasas piesārņojuma samazināšanai. Pēc vidusskolas iestājos RTU un LU apvienotajā programmā “Biotehnoloģija un bioinženierija”, kur pavērās daudz plašāks skats uz visdažādākajiem dabas procesiem, resursiem un to ilgtspējīgu izmantošanu inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Tā kā tieši plastmasas iepakojums visbiežāk ir vienreiz lietojams un mikroplastmasas daļiņas ir toksiskas gan dzīvajiem organismiem, gan dabai un dabā sadalās ārkārtīgi ilgā laika periodā, sapratu, ka varētu pamēģināt attīstīt ideju par plastmasas iepakojumam alternatīvu materiālu izstrādi. Jautājums bija – kādus produktus iepakosim un kādu izejmateriālu izmantosim?” tā Kitija.
Dabīgi un bez ķīmijas
Jautāta par jūraszāļu izvēli, viņa atzīst, ka tās ir viens no vismazāk novērtētajiem biomasas resursiem, lai gan aug ātrāk nekā citi augi, turklāt – bez augsnes un ķīmiska mēslojuma.
“Makroaļģes jeb jūraszāles tiek dēvētas par mūsdienu zaļo zeltu, un tiek uzskatīts, ka tās ir vienas no resursiem, kas palīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņas. Tās ir vienas no nenovērtākajiem biomasas resursiem pasaulē. Un šā resursa izmantošana un attīstīšana ir daļa no Eiropas Savienības “Blue Economy” stratēģijas un misijas “Restore our Ocean and Waters”. Jūraszāles aug desmit reižu ātrāk par sauszemes augiem. Jūraszāļu fizikāli ķīmiskās īpašības ir atbilstošas iecerētā plastmasas iepakojuma materiāla alternatīvas izstrādei,” stāsta Kitija. Viņa arī norāda, ka izejmateriālu plānots iegādāties no citiem uzņēmumiem, kuri tās komerciāli iegūst Baltijas jūras reģionā. Par konkrētām izmaksām precīzi vēl nevar pateikt, viss ir atkarīgs no prototipa izstrādes gaitas.
Teorija un zinātne
Pēc tam kad doma par jūraszāļu izmantošanu iepakojumā bija skaidra, Kitija ar šo ieceri startēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra un Rīgas Biznesa skolas mācībās “Inovāciju akadēmija”, kas bijis ļoti vērtīgs atbalsts.
“Inovāciju akadēmija bija viens no pirmajiem un arī nozīmīgākais grūdiens šīs idejas attīstībā. Tā ir pirmsakselerācijas programma, kurā pirmos pāris mēnešus dalībnieki mācās kursos, klausās lekcijas, iedvesmas stāstus un padomus par jaunuzņēmumu (“start-up”) vidi un uzņēmējdarbību. Šajā pirmajā posmā nav nepieciešama komanda vai jau gatava ideja. Beidzoties pirmajiem mēnešiem akadēmijā, tiek piedāvāts turpināt izglītoties, jau attīstot pašam savu ideju. Inovāciju akadēmijas otrajā daļā ļoti cītīgi strādāju sadarbībā ar mentoriem, kuri visu mēnešu laikā uzklausa, iedrošina, dalās ar kontaktiem un palīdz ieraudzīt iespējami perspektīvākos virzienus un meklētās atbildes. Pats galvenais, ko Inovāciju akadēmijā ieguvu, ir izveidotā dalībnieku un kolēģu domubiedru grupa un iegūtie kontakti, kuri noteikti vēl noderēs idejas tālākā attīstībā,” norāda Kitija.
Viņa arī atzīst, ka produkta izstrādē plānots sadarboties arī ar zinātni – tieši patlaban notiek aktīvas pārrunas ar jomas ekspertiem par efektīvas sadarbības veidošanu un prototipa izstrādi.
Pielāgos individuāli
Zināms, ka ES patlaban pamazām ievieš dažādu regulējumus un ierobežojumus vienreizējās plastmasas izmantošanai, kas rada izaicinājumus uzņēmumiem meklēt alternatīvas iepakojuma materiālu tirgū – efektīvas, bet ar dabīgu izcelsmi. Kitija atzīst, ka viņas zīmols pārstāv tieši šo nišu, lai gan mērķis nav piedāvāt iepakojuma materiālu absolūti visiem.
“Materiāls būs specifiski pielāgots konkrētu produktu iepakošanai kosmētikas industrijā. Jūraszāļu biomasas paredzētās īpašības ir – kompostējamība, biodegradējamība, tas būs plēves veidā, elastīgs un paaugstinātā temperatūrā šķīstošs, lai materiāls spētu sadalīties vidē un neatstātu aiz sevis toksiskas vielas. Vienlaikus uzņēmumi, uzņēmumi, ar kuriem nākotnē sadarbosimies, iespējams, būs vieni no pirmajiem, kas konkrēta veida kosmētiskos produktus varēs iepakot Baltijas jūrā iegūtu makroaļģu iepakojumā. Tas ir ne tikai risinājums ar odziņu konkrēta produkta mārketingam, bet arī atbildīs ES noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Eksports un konkurence
Savukārt jautāta par tirgus izvēli, Kitija teic, ka līdzās vietējam tirgum arī eksports noteikti būs ļoti nozīmīgs risinājuma attīstībā.
“Lielākās daļas jūraszāļu komerciāla audzēšana un to izmantošana, piemēram, pārtikā, bāzējas Āzijas reģionā. Tomēr šobrīd novēroju strauju attīstību šajā jautājumā arī Eiropā un aizvien biežāk lasu jaunākās ziņas par arvien plašāku jūraszāļu pielietojamība. Runājot par konkurenci, biodegradējami materiāli tirgū, protams, ir, tomēr lielākā daļa no tiem ir cieta veida, necaurspīdīgi un neelastīgi. Vienlaikus elastīgu, kas ieņemtu iesaiņojamā produkta formu, optiski caurspīdīgu, šķīstošu un biodegradējamu materiālu konkurence ir maza. Jūraszāļu bāzes iepakojuma materiāli šobrīd pasaulē pārsvarā tiek izstrādāti pārtikas iepakošanai, tāpēc redzu arī ļoti lielu potenciālu šādu materiālu izmantošanai citās industrijās.”
Iespēju daudz
Lai gan biznesa iecere vēl ir starta stadijā, jautājām Kitijai, kā viņa kopumā vērtē Latvijas biznesa vides piemērotību jaunuzņēmumiem. “Ja runa ir par atbalstu agrīnu ideju attīstībā, varu teikt tikai to labāko. Pēdējā laikā redzu tik daudz dažādu iespēju, kur katram izmēģināt savus spēkus, piemēram, visdažādākajos hakatonos, biznesa inkubatoros, akselerācijas programmās. Tāpat arī universitāte ir vide, kurā ik dienu tiek piedāvāti dažādi semināri, lekcijas par aktuāliem izaicinājumiem, kuriem aktīvi tiek meklēti risinājumi, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumā. Patiesībā Latvijas jaunuzņēmumu un uzņēmējdarbības vides pārstāvji ir ļoti atsaucīgi, pati esmu vienkārši rakstījusi e-pastus savas idejas validācijai un vienmēr esmu saņēmusi arī lieliskas atbildes. Es tiešām redzu ļoti perspektīvu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Tuvākā vai tālākā nākotnē tai būs uzplaukums!”
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
• Okeānu plastmasas piesārņojuma izmantošanas piemērs atpazīstama zīmola precēs.
• Biotehnoloģiju un bioinženierijas studijas LU.
• Ideja par ekoloģiska, biodegradējama un elastīga iepakojuma ražošanu no jūras aļģu biomasas.
Dīgsti
• LIA Inovāciju akadēmijas mācības.
• Projekta atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta Latvijā – programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” ietvaros.
• Materiāla īpašību izpēte, gūstot pārliecību par tā piemērotību iepakojuma ražošanai.
Augļi
• Ambīcijas ielauzties kosmētikas produktu iepakojumu tirgū.
VĒRTĒJUMS: Potenciāls biznesam un planētai
“Your Impact House” dibinātāja un ilgtspējas konsultante Kristīne Nagle: “Ar “Seaweed Packaging” iepazinos inkubatora “Inovāciju akadēmijas” ietvaros, kurā mentorēju komandas ilgtspējas jautājumos. Mana pieredze darbā ar ražošanas uzņēmumiem rāda, ka iepakojums ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Uzņēmumi patlaban meklē alternatīvas, kas aizstātu plastmasu, bet vienlaikus piedāvātu konkurētspējīgu cenu, piegādes nosacījumus un spētu veikt galveno iepakojuma funkciju – pasargāt produktu no bojājumiem. Tieši tādēļ “Seaweed Packaging” produkta izstrāde nav vienkārši uzdevums – patenta izstrāde, testēšana un pārdošana ir tikai daži no izaicinājumiem, kas vēl priekšā. Tomēr, spriežot pēc manas sadarbības ar Kitiju, esmu droša, ka viņai tas izdosies – mērķtiecības un ambīciju netrūkst.”
