Top garāks graustu saraksts 0
Nekustamā īpašuma nodoklis turpmāk varētu būt jāmaksā arī par nolaistām celtnēm, to skaitā pussagruvušām fermām un citām saimniecības ēkām, iedzīvotājiem piederošām, saimnieciskā darbībā neizmantotām inženierbūvēm, neizīrētiem, baznīcām piederošiem dzīvojamiem namiem, kā arī privātīpašnieku ēkām, kas reizē ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Vietējām pašvaldībām tādējādi būtu tiesības aplikt šos īpašumus ar 3 procentu likmi, ko aprēķinātu no šo ēku kadastrālās vērtības.
Šādus grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” skatīšanai otrajā lasījumā pašlaik gatavo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ja Saeima tos apstiprinās, tad ar nodokli apliekamo graustu saraksts kļūtu krietni garāks nekā bija līdz šim.
Daļu nolaisto ēku, tāpat neapstrādātu lauksaimnieciski izmantojamu zemi pašvaldības jau pašlaik var aplikt ar nodokļa 3 procentu likmi. Graustu īpašniekiem lielāku nodokli jau uzlikušas Rīgas, Liepājas, citu pilsētu un novadu pašvaldības. Bet pašlaik ar nodokli neapliek ēkas, kas ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un citus īpašumus. Likumā noteikts, ka ar nodokli neapliek vairāk nekā 20 nekustamo īpašumu veidus.
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis vēsta, ka pašlaik 3% nodoklis Rīgā jāmaksā 79 dažādi izmantojamu ēku īpašniekiem, kas pašvaldības kasē dod 124 404 latu lielus ieņēmumus.
“Labums no paaugstinātā nodokļa par nesakoptām ēkām, šķiet, būtu mērāms naudā mazāk. Vairāk – lai īpašniekus paskubinātu beidzot savest tās kārtībā. Tāpēc šādi likuma grozījumi būtu atbalstāmi,” spriež Rīgas domes amatpersona.
Likumā cita starpā noteikts, ka sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar lielāku nodokli, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz 1. novembrim. Nodokli rēķina no ēkas vai tai piekrītošā zemes gabala kadastrālās vērtības.
