Top centrs «Dziesmu svētku panorāma» 0
Laikā, kad visā Latvijā kori un deju kolektīvi uzcītīgi apgūst Dziesmu un deju svētku repertuāru, darbs sācies arī pie Latvijā pirmā Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem veltītā centra izveides Madonas novada Praulienas pagastā.
Grupa vietējo entuziastu vēlas izcilā latviešu kordiriģenta Haralda Medņa kādreizējās mājas “Dzintari” pārvērst spilgtā, jauniešiem pievilcīgā memoriālā kompleksā, kur iepazīstināt un aizraut ar latviešu Dziesmu svētku tradīciju. Attēlā – Haralda Medņa māju “Dzintari” saimniecības ēkas otrajā stāvā “Dziesmu svētku panorāmas” darba grupas vadītājs, Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs gribētu redzēt stilizētu Mežaparka Dziesmu svētku estrādi, kur, cilvēkam ieejot, atskanētu Jāzepa Vītola un Ausekļa “Gaismas pils”.
Vērienīgs projekts
Diskusijas ap Haralda Medņa māju tālāko likteni mutuļo labu laiku. Pirms diviem gadiem Madonas pašvaldības īpašumā atgūtie “Dzintari” šosejas malā joprojām stāv tukši un aizauguši. “Vienkāršākais un ātrākais veids, kā saglābt šo kultūrvēsturisko mantojumu un diriģenta piemiņu, būtu bijis restaurēt “Dzintarus”,” stāsta “Dziesmu svētku panorāmas” darba grupas vadītājs, Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs, “bet tad tā kļūtu par kārtējo sakārtoto ēku ceļa malā, nevis par vietu ar kūsājošu kultūras un muzikālo dzīvi.”
Vietējo kultūras entuziastu iecerētais “Dziesmu svētku panorāmas” attīstības scenārijs ir daudzšķautņains un vērienīgs. Memoriālā piemiņas istaba Mednim, Vidzemes sēļu istaba un mūsdienīga Dziesmu svētku ekspozīcija ir tikai mazākā daļiņa no tā. Plānos tāpat koncertzāle, filmu zāle, inscenēta Mežaparka estrāde, brīvdabas estrāde, dabas takas un pat īpaša ēka viesos atbraukušiem nakšņotājiem.
“Ne velti topošajam kompleksam dots nosaukums – panorāma. Vēlamies tajā iekļaut arī citas tuvējās skaistās kultūrvēsturiskās vietas un objektus. Tepat savulaik norisinājās pirmie Skolēnu dziesmu svētki Latvijā,” par iecerēm turpina stāstīt M. Bergs.
Patiesībā mūzikas skolas direktoru sastopam priecīgā brīdī. Beidzot ir sācies reāls darbs pie Medņa dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas restaurēšanas un pārveides “Dziesmu svētku panorāmas” iekārtošanai. Mākslas akadēmijas Vides dizaina studenti katedras vadītāja Jāņa Oša vadībā jau šī mācību gada laikā izstrādās memoriālā kompleksa vizuālo redzējumu, kas ir pirmais atspēriena punkts grandiozās idejas īstenošanai. “Arī pēc šī etapa vēl priekšā daudzu jo daudzu gadu darbs. Meklēsim sadarbības iespējas ar citiem Latvijas gudrākajiem prātiem, ieskaitot arhitektus, būvniekus, programmētājus, akustiķus, dārzniekus,” stāsta M. Bergs, akcentējot, ka projekta darba grupas interesēs ir nevis pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk, bet gan iespējami kvalitatīvāk un vērienīgāk. Iecerēts piesaistīt kā Madonas pašvaldības, tā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.
Personiska pieredze
Vērienīgā projekta epicentrs būs Dziesmu svētku ekspozīcija. Tai plānots atvēlēt visu milzīgo uz mūra pamatiem celto Haralda Medņa māju saimniecības ēku, ko, iespējams, pat nākšoties paplašināt. M. Bergs atzīst, ka, domājot par ekspozīciju, viņam raisoties simtiem ideju. Piemēram, otro stāvu viņš iztēlojas kā inscenētu Mežaparka estrādi, kurā ieejot atskan Haralda Medņa diriģētā Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, radot 1993. gada Dziesmu svētku atmosfēru, kas bija īpaši pacilājoša latviešu tautai. Saimniecības ēkā būtu ierīkojama atsevišķa vieta kino izrādīšanai, kur rādīt filmas dzīvās mūzikas pavadībā. “Dziesmu svētki jau nav tikai koris, diriģenti, bet arī orķestri, literāti un dzejnieki,” teic M. Bergs. Līdzīgi arī vēsturiskos faktus šeit iecerēts pasniegt iespējami interaktīvā veidā, lai katram individuālajam apmeklētājam Dziesmu svētku izzināšanas process būtu arī personiska pieredze. Tā, piemēram, izmantojot īpašu programmatūru, atrast savu mammu kādā no Dziesmu svētku kora kopbildēm. Vai arī piedāvāt dažu minūšu laikā pašam uzkomponēt kora dziesmu un to noklausīties. Vai, piemēram, izmēģināt roku diriģēšanas mākslā. “Galvenais mērķis, veidojot šo multimediālo centru, – lai jaunieši zinātu un arī neaizmirstu latviešu tautas kultūrvēsturisko vērtību – Dziesmu svētku tradīciju un notikumus, kas ar tiem saistās. Informāciju jāmēģina pasniegt, cik vien iespējams interesanti,” pārliecināts M. Bergs.
Strādājot pie “Dziesmu svētku panorāmas” koncepcijas, viņš arī pabijis Tartu, kur atrodas Igaunijas Dziesmu svētku muzejs. Lai arī izmēros tas esot neliels, tomēr arī šeit meklētas inovatīvas pieejas informācijas eksponēšanai. Piemēram, attēli izdrukāti nevis uz papīra fotogrāfiju formātā, bet gan uz audumiem, kas piesaista apmeklētāju uzmanību.
Viedokļi
Kā vērtējat Latviešu “Dziesmu svētku panorāmas” izveidi Haralda Medņa dzimtajās mājās “Dzintari”?
Dziesmu svētku ekspozīcijas Dikļos, Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra vadītāja Inna Krēsliņa: “Kocēnu novada Dikļu pagastā Dziesmu svētku ekspozīcija pastāv 28 gadus. Te var izsekot tam, kā radušies paši pirmie Dziesmu svētki, kas notika Dikļos 1864. gadā, un kā tie pārtapa par Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā. Visus šos gadus esam mēģinājuši iekļauties mūsdienu Dziesmu svētku kustībā, te ir pabijuši gan kori, gan arī zināmākie Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģenti. Bijusi arī ideja, ka līdzīgi kā Igaunijā, kur kārtējie svētki vienmēr sākas to šūpulī – Tartu, arī pie mums varētu darīt ko līdzīgu. Nest ugunslāpu no Dikļiem uz Rīgu – simboliskā veidā atspoguļojot Dziesmu svētku attīstības ceļu. Ideja atsaucību nav guvusi. Attiecībā uz Madonā iecerēto “Dziesmu svētku panorāmu” jāatzīst, ka šis fakts ir pilnīgs jaunums! Ļoti ceram, ka tā veidotāji atbrauks iepazīties ar mūsu ekspozīciju, lai abu saturs nepārklājas.”
Vai jauna Dziesmu svētkiem veltīta centra atvēršana varētu veicināt Dziesmu svētku kustību un atpazīstamību Latvijā?
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde: “Ideja par to, ka Latvijai ir nepieciešams pašai savs multimediāls Dziesmu un deju svētku centrs, gaisā virmo jau ļoti sen. Jau tad, kad gatavojām Dziesmu un deju svētku pieteikumu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstam, bijām norādījuši, ka Dziesmu svētku muzeja izveide ir nepieciešama. Pirmais solis tika veikts jau pērn, kad Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Britu padomi Latvijā rīkoja “Nākotnes pilsētas” spēli, izstrādājot vairākus priekšlikumus Mežaparka teritoriālajam attīstības plānam par to, ka Mežaparka estrādes administratīvajā ēkā un tā teritorijā varētu ierīkot multimediālu Dziesmu svētku centru. Ideju vidū bija arī tādas, ka Mežaparkā varētu izvērst plašu aktivitāšu spektru, kas saistās ar Dziesmu svētkiem, – dabas takas, Dziesmu svētku skrējienu, informatīvu un izglītojošu ekspozīciju. Šobrīd ieceres īstenošana ir atkarīga no Rīgas pašvaldības kā teritorijas apsaimniekotājas un valsts institūciju vēlmes sadarboties. Tas ir tikai apsveicami, ka Madonā jau notiek reāls darbs pie šāda centra izveides, kamēr mēs Rīgā kaļam plānus.”
