TOP 10 lielākie pašvaldību vadītāju ienākumi 1
Kas vietvalžiem makā?
“Latvijas Avīze” pirms pašvaldību vēlēšanām nolēma papētīt naudas makus – gan ne pašvaldību kopējo kasi, bet to vadītāju makus. Arī tāpēc, ka vairākumā gadījumu šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēs patlaban pie varas esošie vadītāji. Vai darbs pašvaldībā vairojis vai samazinājis viņu turību? Ar kādu mantu domju vadītāji var lepoties? Kuram visvairāk uzkrājumu, kuram – parādu? Kam visvairāk mašīnu? “LA” apkopoja datus no aizvadītās četrgades mēru amatpersonu deklarācijām. Lūk, kādi secinājumi mums radās, izpētot visu 119 pašvaldību vadītāju deklarācijas par 2014. gadu (jo tas ir pilns nostrādāts gads pašvaldībā, ja mērs stājies amatā pēc 2013. gada vēlēšanām, kas notika gada vidū) un pagājušo – 2016. gadu. Protams, pašvaldību mēru manta nav tikai atkarīga no domes maksātās algas, kas veidojas no nodokļu maksātāju atvēlētajiem eiro. Tomēr savā ziņā par pašvaldību bagātību vai nabadzību var spriest arī pēc to vadītāju turības.
2014. gadā vislielākā alga bija Garkalnes (vidēji mēnesī 3657 eiro; summa iegūta, deklarācijā norādītos gada ienākumus izdalot ar 12), Ikšķiles (vidēji 2899 eiro) un Jelgavas (vidēji 2754 eiro) mēriem, bet 2016. gadā bagātāk atalgotie vietvalži bija Valmieras (vidēji 3210 eiro), Siguldas (vidēji 3185 eiro) un Ādažu (vidēji 3164 eiro) novadā. Lielākajam vairumam mēru algas pieaugušas.
Starp tiem pašvaldību vadītājiem, kas strādājuši pilnu laiku un bez pārtraukumiem, vistreknāk alga pieaugusi Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam no vidēji 1914 eiro uz 2740 eiro mēnesī, savukārt Garkalnes novada mēra Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa 2014. gada lielā alga divu gadu laikā viskrasāk sarukusi – par vidēji 929 eiro mēnesī.
Jāpiebilst gan, ka liela daļa priekšsēžu nedzīvo no domes algas vien. Daudziem deklarācijās papildus pašvaldības algai norādīti arī prāvi papildu ienākumi. Piemēram, pērn visbagātākais no pašvaldību priekšstāvjiem bija Ventspilī. No domes priekšsēdētāja amata pienākumiem atstādinātā un dažādos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga kopējie ienākumi 2016. gadā pārsniedz 550 tūkstošus eiro. Tiesa, viņam arī rekordlieli parādi – 15,64 miljoni eiro. Otrs turīgākais bijis Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš kopumā pērn saņēmis vairāk nekā 205 tūkstošus eiro. Lieli ienākumi bijuši arī Madonas, Kandavas un Ilūkstes novada priekšsēžiem.
Skaidrības labad arī jāpiebilst, ka deklarācijās amatpersonām jānorāda uz viņu vārda noformētie īpašumi, ienākumi, parādi, uzkrājumi, aizdevumi, taču praksē mēdz būt tā, ka daļu no tiem amatpersonas reģistrē arī uz saviem laulātajiem, bērniem un citiem radiniekiem, līdz ar to informācija deklarācijās ne vienmēr pilnībā norāda uz faktisko situāciju, tomēr zināms rādītājs tas ir.
Salīdzināšanai apkopojām pašvaldību vadītāju sniegtos datus deklarācijās gan par 2014. gadu, gan 2016. gadu. Tādējādi var redzēt, kā vairojusies vai samazinājusies viņu manta divu darba gadu laikā. Piemēram, Ādažu novada mēram Mārim Sprindžukam 2014. gadā bijuši 6 zemes īpašumi, bet 2016. gadā – jau 17 zemes īpašumi.
Latvijā ir 119 pašvaldības, daudzas ļoti mazas, un bieži vien izskan viedoklis, ka šis skaitlis pārāk liels – mazajiem novadiem ir dārgas administratīvās izmaksas, daudzas pašvaldības nespēj pašas sevi uzturēt no iekasētajiem nodokļiem. Tāpēc salīdzinājumam tabulā pie katra novada pievienojām arī informāciju, kādi ir administratīvie izdevumi katrā pašvaldībā vidēji uz vienu novada vai pilsētas iedzīvotāju.
PAŠVALDĪBU VADĪTĀJU PARĀDI UN AIZDEVUMI
