Tomsons par jauniešiem: “Lielāka problēma ir tā, vai viņi saprot latviski? Viņi savā starpā runā tikai angļu valodā” 101
“Manā vidē šobrīd pietiekoši daudz grozās jaunieši. Patiesībā lielāka problēma ir tā, vai viņi saprot latviski? Tāpēc, ka pamatā viņi savā starpā runā tikai angļu valodā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, diskutējot par aktuālo tematu, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
“Un tas stāsts par krievu valodu viņus tikpat kā vairs neinteresē. Drīzāk ir jautājums, vai viņi māk savu domu pateikt latviešu valodā?! Skolotāji tā arī saka – tajā brīdī, kad tev jālabo darbi, jau redzams, ka viņš tulko no angļu valodas latviski, lai uzrakstītu! Un tev jāmēģina saprast, ko viņš ir uzrakstījis,” komentēja žurnālists Tomsons, apspriežot svešvalodu apguvi skolās un tendenci jauniešu vidū savā starpā sarunāties angliski.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.
Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts anotācijā.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.
Tāpat grozījumi paredz likumā citstarp nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme – mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pagaidām nav aplēšu, cik 9.klašu skolēnu šogad varētu atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.
Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenta, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna (NA) rīcībā nav informācijas, vai kāds pamatskolas absolvents būtu izteicis vēlmi atteikties no krievu valodas atzīmes. Interese varētu parādīties no nākamās nedēļas, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica Kalvāns.
Izglītības iestāžu vadītāji konceptuāli atbalsta grozījumus Izglītības likumā, taču vēl nav zināmas vecāku izvēles par svešvalodas izvēli. Tas rada grūtības plānot slodzes nākamajam mācību gadam svešvalodu skolotājiem.
Kalvāns apliecināja, ka direktori visā Latvijā izjūt pastiprinātu ģimeņu interesi par citām svešvalodām. Izteikta arī vēlme atteikties no krievu valodas un sākt apgūt citu svešvalodu “no nulles”.
