Toms Kampars skaidro patiesību par projektiem, kuros iesaistīts: “Sistēma strikti regulē projektu izvēles kārtību un neparedz nekādu iespēju to neformālai apiešanai” 5
Autors: Toms Kampars
Pēdējo dienu laikā gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos medijos ir izskanējusi nepatiesa un tendencioza informācija saistībā ar manu profesionālo darbību divos Rīgas valstspilsētas pašvaldības organizētos projektos. Kategoriski noraidu izteiktos minējumus, t.sk., portāla LA.LV 15. janvārī publicētajā Romāna Meļņika viedokļrakstā, raksta autoram paužot subjektīvus pieņēmumus, saistot konkrētos projektus ar manu ģimeni. Šie minējumi un cita rakstā paustā informācija nav patiesa.
Augsti vērtēju arhitekta iespējas iesaistīties sabiedriskos procesos, sabalansējot funkcionālos, estētiskos un ekonomiskos apsvērumus – kā lielākā, tā mazākā un cilvēciskākā mērogā. Rīgas nesenās iniciatīvas pilsētvides uzlabošanas nolūkos un ilgi gaidītās pārmaiņas mūsu galvaspilsētā uzrunāja arī mani.
Jau iepriekš publiski izskanējusi informācija, ka esmu jauno ielu tipveida tirdzniecības moduļu dizaina autors. Projekta vīzija radīta 2022. gadā, kas, vēlos uzsvērt, caurspīdīga un atklāta procesa rezultātā no sešiem pretendentiem izvēlēta un izstrādāta tajā pašā gadā, ciešā sadarbībā ar Rīgas Pilsētas attīstības departamentu un Apkaimju iedzīvotāju centru, strikti ievērojot tehniskās specifikācijas prasības materiāliem un funkcijas nodrošināšanai. Moduļu izgatavošanai, piegādei un uzstādīšanai Rīgas pilsētas teritorijā tika izsludināts cits iepirkums, lai iegūtu saimnieciski izdevīgāko ražošanas un montāžas piedāvājumu.
2024. gada pavasarī kopā ar starptautisku profesionāļu un domubiedru komandu no Austrijas, Lietuvas un Portugāles izstrādājām un iesniedzām savu vīziju vides mākslas objektam Vecrīgā. Plaši izziņotais metu konkurss kopā pulcēja 21 pretendentu un aicināja projektos paredzēt interaktīvu pieredzi un iekļaujošu vidi. Manas komandas izstrādātais priekšlikums vides objektam Doma laukumā, tieši tāpat kā pirmajā gadījumā, atklātā un caurspīdīgā procesā tika izvēlēts realizēšanai.
Konkursa komisijā iesniegto darbu izvērtēšanu veica tādas mākslas un dizaina autoritātes Latvijā kā Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, KIM? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore, kuratore un žurnāliste Evita Goze, Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe Solvita Krese, kā arī mākslas zinātniece un kritiķe, Baltijas laikmetīgās mākslas interneta žurnāla “Echo Gone Wrong” redaktore Santa Hirša.
Arī kopējā projekta līgumcena bija iepriekš definēta vēl metu konkursa ietvaros un nav bijusi ietekmējama no izpildītāju puses. Process metu konkursos savā būtībā ir anonīms un iesniegtie piedāvājumi tiek izvērtēti pēc skaidriem un standartizētiem kritērijiem. Sistēma strikti regulē projektu izvēles kārtību un neparedz nekādu iespēju to neformālai apiešanai. To sapratīs jebkurš, kas kādreiz gatavojis priekšlikumu metu konkursā.
LA.LV viedokļrakstā paustā informācija par izmaksām un eksponēšanas termiņu neatbilst patiesībai. Vides instalācija Doma laukumā tika atklāta 2 dienas agrāk nekā paredzēts, kā arī turpmāko eksponēšanas laiku instalācija ir bijusi atvērta un pieejama, izņemot īslaicīgus uzkopšanas darbus. Ņemot vērā atgadījumu ar kustīgo instalācijas moduli, tika ierobežota kustības funkcija, bet modulis, kā arī visa instalācija turpināja uzņemt apmeklētājus līdz sākotnēji plānotās eksponēšanas beigām, proti, līdz 30. septembrim. Ņemot vērā plašo apmeklētību un kopumā gan pilsētas iedzīvotāju, gan viesu sniegtās pozitīvās atsauksmes, paredzams, ka vides objekts “Kopā pie Doma” uzņems apmeklētājus arī 2025. gada vasarā, kā sākotnēji plānots.
Publicētais Romāna Meļņika viedokļraksts, kurā paustas aizdomas un uzdoti virkne jautājumu, sabiedrības apziņā veicina sajūtu, ka „nav jau dūmu bez uguns”. Taču pašiem notikumiem un objektīvajai realitātei bieži nav ne mazākās saistības ar to, kā tie tiek projicēti sabiedrības apziņā ar plašsaziņas līdzekļu vai sociālo tīklu starpniecību. Ir svarīgi, lai lasītājiem būtu pieejama objektīva informācija un būtu tikai godīgi informēt viņus par publiskajos resursos pārbaudāmiem faktiem, bet spekulācijas un maldus pataupīt privātākām sarunām. Ceru, ka šajā rakstā sniegtā informācija palīdzēs viest kaut nedaudz skaidrības.
