Toms Baumanis atsakās no veselības ministra amata; pamato ar politiskās pieredzes trūkumu 2
Veselības ministra kandidāts Toms Baumanis atteicies no piedāvājuma ieņemt šo amatu, portāls “LA.lv” uzzināja Rīgas Stradiņa universitātē, kuras attīstības prorektors ir Baumanis.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča, Straujuma novēlējusi Baumanim panākumus līdzšinējā amatā Rīgas Stradiņa universitātē.
Straujuma turpinās sarunas ar iespējamajiem veselības ministra amata kandidātiem. Iespējamo kandidātu vārdi patlaban netiek atklāti.
Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu.
Straujuma pirmdien parakstīja rīkojumu par Circenes demisiju. Šim amatam tika uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Baumanis, bet, viņam atsakoties pieņemt piedāvājumu, veselības ministres pienākumus pagaidām turpina pildīt Straujuma.
“Esmu pateicīgs premjerei Laimdotai Straujumai par augsto novērtējumu strādāt veselības ministra amatā. Uzskatu, ka piedāvājums ir Rīgas Stradiņa universitātes un tās kolektīva sasniegumu atzinums. RSU ir pierādījusi, ka nevien spēj piesaistīt ārvalstu studentus, bet arī radīt jaunas darba vietas akadēmiskajam personālam, mūsu labākajiem ārstiem un dot savu finansiālu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē,” paziņojumā presei izteicies Baumanis.
Viņaprāt, Ministrs ir politisks amats, kas prasa gatavību politiskai karjerai. “Šobrīd neesmu gatavs uzsākt ilgstošu politisku karjeru, kādēļ arī biju spiests atteikties no veselības ministra amata piedāvājuma,” atteikšanās iemeslus skaidroja Baumanis.
“Esmu pārliecināts, ka veselības ministra amats jāieņem profesionālam politiķim, vai arī kandidātam ar biznesa vadības vai ekonomista pieredzi. Veselības aprūpes nozares problēmas ir fundamentālas. Veselības aprūpe ir viena no publisko izdevumu jomām, kas līdz šim nav piedzīvojusi strukturālus pārkārtojumus. Tai pašā laikā veselības aprūpes nozares speciālisti līdz šim ilgstoši ir pārvaldījuši nozari un izvairījušies no nepieciešamajām pārmaiņām. Šobrīd nozares problēmas vairs nav atrisināmas ar medicīnas nozares speciālistu kompetencēm. Veselības ministram ir jābūt ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm,” viņš uzsvēra.
Pēc Baumaņa vārdiem, Latvijā pastāv maksas medicīna, un, jo ātrāk šo faktu atzīs, jo mazāk sāpīgs tas būs sabiedrībai ilgtermiņā. “Medicīnas pakalpojumu struktūru vai ārstniecības iestāžu infrastruktūru esošā veidā nav iespējams finansēt no budžeta līdzekļiem pilnā apmērā. Sarūkot nodokļu maksātāju lokam, sarūk pacientu loks, sarūk nodokļu bāze. Jaunam ministram nepieciešams valdības politisks atbalsts, lai veiktu nozares finansēšanas un strukturālas reformas, kas ir ilgtermiņa darba lauks. Diemžēl nozares pārstāvju lobijs kontekstā ar politisku populismu rada stagnāciju un vislielākos riskus ekonomisku pamatotai veselības aprūpes politikai,” savu nostāju pamatoja RSU attīstības prorektors.
Tai pašā laikā Baumanis skaidroja savu skatījumu uz veselības aprūpes politiku: “Pacientam interesē lētākas zāles, mazākas rindas un pieejami medicīnas pakalpojumi. Medicīnas pakalpojumu izcenojumu un nozares strukturāla sašaurināšana atbrīvotu iekšējās finanšu rezerves, kas noslēptas zem pārcenotu atsevišķu apakšspecialitāšu tarifiem, piemēram, invazīvā kardioloģijā un citiem neadekvātu programmu tēriņiem. Likvidējot izšķērdīgus tēriņus, tiek atbrīvoti pacientam netaisnīgi atņemti ārstniecības finanšu līdzekļi, bet pakalpojums kļūst kaut nedaudz pieejamāks.”
Viņš uzvēra nepieciešamību pēc sistēmiskiem uzlabojumiem, jo tikai šādā gadījumā papildu budžeta finansējums varētu nest gaidītos rezultātus, “taču, kā zināms, veselības aprūpē finansējums nekad nebūs pietiekošs.”
“Jebkurā gadījumā ir pēdējais laiks definēt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu un piesaistīt papildu nepublisko finansējumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar apdrošināšanas nozari veicot medicīnas pakalpojumu tarifu punktu izcenojumu un pakalpojumu apmaksas kārtības pārvērtēšanu, veselības aprūpei atvērtos neapgūtas iekšējās finanšu rezerves. Veselības aprūpe jāfinansē gan ar publiskiem, gan ar privātiem līdzekļiem skaidri saprotamā veidā, kas arī praktiski vairos pakalpojumu pieejamību,” izteicās Baumanis.
