Toms Auškāps. Vai viss, kas izskatās zaļš, tāds patiesi ir? 1
Toms Auškāps, AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors
Cilvēki arvien vairāk ikdienā pieprasa pakalpojumus un produktus, kuri ir zaļi un ekoloģiski, taču šis zaļums bieži vien ir tikai nosaukums, degradējot šī jēdziena patieso vērtību. Vai tiešām viss, kas izskatās zaļš, tāds patiešām ir? Šo jautājumu varam uzdot par faktiski ikvienu tirgū ieviesto jauno produktu vai pakalpojumu, jo jāapzinās, ka ražošanā katra veiktā darbība rada tauriņa efektu, ko ne vienmēr pamanām.
Šonedēļ aptuveni 60 pasaules līderu pulcējās klimata samitā Ņujorkā, lai atdzīvinātu ANO Parīzes klimata vienošanos. Šī brīža atmosfēras piesārņojums ir sasniedzis vēl nebijušus apmērus, un pēdējā piecgade ir bijusi karstākais periods pasaules vēsturē, ceļoties globālajam jūras līmenim. Mēs vairs nedrīkstam sēdēt malā un noskatīties, kā aiziet bojā planēta, – ir jārod risinājumi, kā dzīvot un ražot zaļāk.
Ne viens vien produkts veikalu plauktos izskatās zaļš pēc savas būtības, bet vai tā patiesi ir? Ir jāapzinās, ka nozīme ir ne tikai gala produktam un tā iepakojumam, bet arī tam, kā notiek ražošana, – vai no idejas līdz gala rezultātam ir ievēroti zaļi un ilgtspējīgi principi, piemērojot tos katrā ražošanas posmā.
Piemēram, izvēloties preci stikla iepakojumā, mēs saprotam, ka tā ražošana ir dabai draudzīgāka nekā plastmasa. Bet cik daudz cilvēku padomā par to, ka stikla skalošana patērē daudz ūdens, tas ir smags un no loģistikas viedokļa radīs daudz vairāk CO2 izmešu nekā, teiksim, kartona iepakojums? Protams, nav tā, ka kartona iepakojuma ražošana vispār neatstāj negatīvu iespaidu uz vidi, taču mēs nevaram atteikties no pilnīgi visa.
Lai arī Taizemē produktu iepakošanai veiksmīgi tiek izmantotas banānu lapas, tas noteikti nav mūsu gadījums. Pirmkārt, pie mums banānkoki gluži vienkārši neaug, otrkārt, ir jādomā arī par produktu drošumu un augstākās kvalitātes nodrošināšanu patērētājam. Ir svarīgi apzināties, ka pats būtiskākais zaļa iepakojuma izvēlē nav tikai tā spēja sadalīties komposta kastē, – ir jāņem vērā arī patērētās enerģijas daudzums, kas nepieciešams tā saražošanai, pārstrādei un galu galā arī pārvadāšanai.
Lai arī iepriekšējais “Balticovo” produkcijas iepakojums labi pildīja savu funkciju, vēlamies turpmāk piedāvāt savus produktus zaļākos iepakojumos, sniedzot savu artavu plastmasas ražošanas, atkritumu un CO2 izmešu samazināšanā. Tāpēc kļūstam dabai draudzīgāki un esam ieguldījuši līdzekļus jaunā iepakojuma līnijā, turpmāk pildot šķidros olu produktus jaunā Tetra Pak® Tetra Rex® bio-based iepakojumā, kļūstot par pionieriem Baltijas mērogā šī iepakojuma izmantošanā.
Skatoties arī uz citiem lieliem pārtikas ražotājiem, var redzēt, ka arvien vairāk uzņēmumu domā par zaļās pēdas nospieduma mazināšanu. Piemēram, koncerns Nestlé ir izvirzījis mērķi līdz 2025. gadam saviem produktiem ieviest 100% pārstrādājamu, kompostējamu iepakojumu, kā arī ir izveidojis Iepakojuma zinātņu institūtu (Nestlé Institute of Packaging Sciences), meklējot inovatīvus risinājumus ilgtspējīgu iepakojumu izstrādei.
Zaļi un ilgtspējīgi principi ir jāievēro katrā ražošanas posmā, domājot par mūsu darbību vai tieši bezdarbību ietekmi uz apkārtējo vidi. Jau tagad daudzos pasaules reģionos ir jūtams saldūdens trūkums, ko izraisa ne tikai patēriņa pieaugums, bet arī ūdeņu piesārņošana ar atkritumiem un notekūdeņiem.
Tā kā mūsu uzņēmums ikdienā patērē daudz ūdens gan iekārtu mazgāšanai, gan olu vārīšanai, turpinām ieguldīt attīrīšanas iekārtās, investējot 2 miljonus eiro. Iepriekš mēs kūtsmēslus atdevām zemnieku saimniecībām iestrādāšanai augsnē, taču kopš bioreaktora uzbūves izmantojam šos mēslus elektrības ražošanai, principā griežot elektrības skaitītāju pretējā virzienā. Tāpat tiek saražots organisks mēslojums, kas jau ir bez agresīvās CO2 klātbūtnes, izvairoties no siltumnīcas efekta gāzu emisijas, un ir ar labākām barības vielām augsnei. Kas attiecas uz olu čaumalām, mēs tās tirgojam zemnieku saimniecībām zemes atskābināšanai, tādā veidā parūpējoties par to, ka netiek radīti lieki atkritumi.
Patiesībā visas ilgtspējīgas iniciatīvas atmaksājas, ne tikai pasaules līmenī, bet arī mikrouzņēmumu līmenī – jebkuras zaļās vai ilgtspējīgās iniciatīvas ir ilgtermiņa ieguldījums, un līdz šim mums ir to pierādījusi katra mūsu iniciatīva šajā virzienā. Skaidrs, ka šīsdienas ieguldījums nebūs rītdienas peļņa, taču ilgtermiņā tas atmaksājas ne tikai finanšu veidā, bet arī, izslēdzot nākotnes riskus.
Patlaban ne viens vien uzņēmums saskaras ar izaicinājumiem ilgtspējīgā ražošanā, vienlaikus izpildot prasības piedāvāt drošus, ērtus, inovatīvus produktus un pakalpojumus. Nenoliedzami, ka arvien biežāk tiks runāts par zaļās pēdas nospieduma mazināšanu, taču ir būtiski ieviest zaļumu ne tikai gala produktā, bet arī pārējos ražošanas posmos.
