“Tomēr kalpoja Staļina režīmam.” Vai Rīgā jābūt Gustava Kluča ielai? 67
Rīgā jaunizveidotajā kvartālā Skanstes rajonā izveidos piecas ielas, kuras nosauks pazīstamo rīdzinieku Oskara Stroka, Aleksandra Laimes, Gustava Kluča, Vilhelma Ostvalda un Roberta Hirša vārdā, šondēļ nolēma Rīgas dome.
Dzintra Geka, fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja: “Dodot ielu nosaukumus, jābūt ļoti labam pamatojumam. Jājautā, ko šodien cilvēkiem izsaka vārds Gustavs Klucis? Labi, meklējot un interesējoties, var uzzināt daudz, tomēr jaunajai paaudzei zināšanas par viņu ir minimālas. Vairākumam zināms, kas ir Staļins vai Ļeņins, bet vēsturiskā atmiņa par Kluci pamazām zūd. Tiem, kas zina, kas bija Klucis, sajūtas varētu būt negatīvas. Kaut arī viņš bija izcils mākslinieks, tomēr kalpoja Staļina režīmam, tāpēc man nav skaidrs, kāpēc viņa vārdā būtu jānosauc iela. Turklāt, tā kā lielais vairākums par šādu vīru, visticamāk, neko nezina, tad atkal nav skaidrs, kālab viņa vārdā saucama iela. Vienlaikus ir svarīgi skaidrot jaunajai paaudzei par vēstures personībām, tostarp pretrunīgām.”
Sandra Kalniete, EP deputāte, mākslas vēsturniece: “Gustavs Klucis kā mākslinieks, kurš bija inovators, viens no pirmajiem mākslā izmantoja fotomontāžu, noteikti to ir pelnījis. Galu galā mums Latvijā ir daudz pretrunīgu personību, tostarp, piemēram, Vilis Lācis. Būtu jānošķir tas, ko cilvēki dara radoši, un tas, ko dara savas dzīves pārējā daļā, tomēr katrs gadījums ir ļoti individuāls. Attiecībā uz Gustavu Kluci manas bijušās profesijas dēļ manā sirdī viņam ir kāds mīkstāks laukumiņš atvēlēts.”
Džemma Skulme, māksliniece: “Kluci zina visā pasaulē. Protams, viena daļa domā, ka viņš ir kalpojis komunisma idejām, taču faktiski tā tas nav. Tas laiks mākslai un mākslas attīstībai bija trauksmains un progresīvs un ienesa jaunas vērtības. Klucis ir personība, kas ir iegājusi mākslas vēsturē. Es esmu par to, ka šādai ielai Rīgā jābūt. Klucis vienkārši darīja savu darbu. Viņš nebija tāds kreisais, kurš pauž savu ideoloģiju. Klucis radīja stilu, mākslu, tendenci. Nedomāju vis, ka attēlojamos personāžus viņš, krustus mezdams, iekšēji slavināja. Viņš ar Staļinu konstruēja mākslas iemeslu.”
