Tomēr būs jāmaksā arī pēc 1.janvāra? Deputāti meklē risinājumu solidaritātes nodoklim 0
Saeima šodien nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās kārtējos grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, lai nodrošinātu iespējas to iekasēt arī nākamgad no 1.janvāra.
Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot līdzīgus grozījumus, jautājumu par solidaritātes nodokli atstāja jaunajai valdībai, kas varētu nozīmēt šī nodokļa nepiemērošanu no 1.janvāra.
Vairāki deputāti, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, “Jauno Vienotību”, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, šodien atkārtoti parlamentā iesniedza grozījumus, kurus vakar komisija nolēma atlikt.
Šodien likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja 77 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.
Deputāts Gatis Eglītis (JKP) debatēs pauda, ka solidaritātes nodoklis ir “ārprātīgi nesaprotams un grūti administrējams”.
Līdz ar to nevajadzētu virzīt tālākai izskatīšanai “šo vecās valdības brīnumdarbu”, uzskata politiķis. Deputātiem nebija iespējas pēc būtības izvērtēt šo likumprojektu, teica Eglītis.
Savukārt aizejošās valdības finanšu ministre, deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mudināja atbalstīt šo likumprojektu, jo ir svarīgi, lai no 1.janvāra solidaritātes tiktu iekasēts.
Viņa norādīja, ka trešdienas Budžeta komisijas lēmumus pēc būtības nozīmē, ka no 1.janvāra 3900 cilvēku ar ikmēneša ieņēmumiem virs 6000 eiro nemaksās solidaritātes nodokli.
Politiķe arī vērsa uzmanību uz šī nodokļa fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka nākamgad solidaritātes nodokļa ienākumi prognozēti 60,29 miljonu eiro apmērā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) vērsa uzmanību, ka likuma izmaiņas valdība bija jāvirza savlaicīgāk. “Latviski runājot, tas ir sviests, tas ir pilnīgs sviests,” teica Bondars, kurš uzsvēra, ka šāds likumprojekts jau ir nodots komisijai.
Tikmēr deputāts Juris Pūce (AP) norādīja, ka deputātu šodien piedāvātais likumprojekts sakrīt ar komisijā jau esošo likumprojektu, kura izskatīšanu deputāti lēma atlikt.
“Ir skaidrs, ka kolēģi ir uztraukušies,” teica Pūce, piebilstot, ka jaunā likumprojekta iesniedzēji mēģinot rast veidu, lai šis nodoklis tiktu iekasēts.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola skaidroja, ka, nepieņemot šos grozījumus, no nākamā gada nebūs spēkā nodokļa likmes, tātad solidaritātes nodokli no 1.janvāra iekasēt nevarēs.
Pērn Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.
Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu.
Pēc Satversmes tiesas sprieduma solidaritātes nodokļa piemērošanā, Finanšu ministrija (FM) apņēmās izpildīt šo spriedumu un novērst nepilnības nodokļa piemērošanā.
Ar likuma grozījumiem FM rosināja noteikt, ka solidaritātes nodokļa likme tiek noteikta vienāda ar augstāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, proti, 35,09%.
Bija iecerēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 13,59 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet seši procentpunkti – valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četri procentpunkti – privāto pensiju fondu pensiju plāniem.
Likuma grozījumu saskaņošanas procesā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paudušas viedokli, ka solidaritātes nodoklis no 2019.gada 1.janvāra būtu pilnībā atceļams. Savukārt Finanšu nozares asociācija sniedza viedokli, ka tā atbalstītu solidaritātes nodokļa likmi, kas būtu vienāda ar zemāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, proti, 25,5%, un solidaritātes nodoklis tiktu novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, valsts pensiju speciālajā budžetā un iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
