Tomātu stādiņi izstīdzējuši? Uzzini, kā tos var glābt! 0
Laikam iesēju par agru – mazie tomātu stādiņi ir izstīdzējuši. Vai tos vēl var glābt? Vai var pagūt iesēt un izaudzēt jaunus? OTTO Engures novadā
Iedziļina zemē
Dārzeņu audzētāja Gunta Kreicberga no Medzes pagasta mierina, ka tomātu sēja vēl nav nokavēta, taču arī izstīdzējušos nevajag mest ārā. Tomāti izstīdzēja gaismas trūkuma un aukstuma dēļ. Stādiņus ieteicams turēt istabas temperatūrā, vislabāk uz palodzes, kur nav pārāk silts, taču gaismas ir visvairāk. Tad saknes labi attīstīsies, kas stādam vissvarīgākais šajā periodā.
Ja tomāti iesēti tik agri, ka tiem jau tagad ir īstās lapiņas, izstīdzējušo augumu dziļi izpiķē. Izvēlas garu trauku (krējuma vai jogurta glāzes), lai stāds ietilptu līdz pirmajām dīgļlapām. Pēc pāris nedēļām, kad tas būs saņēmies, stādu var izpiķēt vēlreiz – lielākā traukā, piemēram, tukšās papīra piena pakās. Dīgļlapiņas nokniebj un kātu iedziļina līdz pirmajām īstajām lapiņām. Vai arī izvērtē stādu un podā ietilpina pēc iespējas visu kailo, trauslo tomāta kātiņu.
!!! Kļūda – turēt stādus pie silta mūrīša. Tā tie stīdzēs vēl vairāk.
Gādā gaismu
Svarīgi ir sagādāt tomātiņiem pēc iespējas vairāk gaismas. Tādēļ pa dienu kastītes iznes neapkurināmā plēves siltumnīcā, kuru saule jau tagad pamatīgi iesilda. Pirmajās dienās augus sargā no tiešiem saules stariem. Šim nolūkam pagatavo pretsalnu agrotīkla būdiņu. Siltumnīcas plēve vien saules spēku neaizturēs, un augi var apdegt. Saules peldes liks saņemties pat īstiem nīkuļiem. Vakarā stādus nes atpakaļ istabā.
Ja stādiņu nav daudz, tos uz palodzes var pagrozīt, lai pārāk nenoliecas uz vienu pusi. Kad sāk nest uz siltumnīcu, tad grozīšana ir lieka.
Stādīšanai izvēlas jau ielabotu kūdras substrātu. Dārzeņu audzētāja lieto Kaigu kūdras substrātu tomātu, gurķu un paprikas stādiem KKS-1. Maiss gan ir paliels (250 l) dažiem mazdārziņa dēstiem, taču pārpalikumu var iestrādāt siltumnīcas augsnē vai izmantot kā mulču pēc augu iestādīšanas. Uz nākamo gadu substrātu glabāt nav vēlams.
Stādiņiem papildmēslojums nav jādod, kaut tie izskatās bāli un gari. Viss vajadzīgais jau ir speciālajā kūdras substrātā. Papildu barību tie saņems, kad tiks izpiķēti jaunā substrātā. Mēslojot mazos stādiņus, ir iespēja, ka tiks apdedzinātas jutīgās saknītes.
Garos nogulda
Arī jau liels, pāraudzis stāds nav nelaime. Dārzeņu audzētāja tomātus stāda zemē horizontāli. Lai cik garš būtu tomāta augums, to guļus gulda stādīšanas bedrē. Ārā atstāj tikai galotni un divas lapas. Visa zemē guldītā kāta daļa apsakņosies, un tomāti augs “zili melni”. Spēcīgā sakņu sistēma apgādās augu ar barības vielām. Laba pieredze bijusi pat ar metru gariem “kāganiem”. Pirmais ķekars šādi stādītiem tomātiem būs pie pašas zemes. Zem tā var kaut ko paklāt, bet var arī iztikt tāpat, jo pirmie tomāti ātri apēdas un nepagūs bojāties. Ja stādus liek stāvus, pirmais ķekars veidojas apmēram metru augstu no zemes, un galotne drīz vien atduras jumtā, taču sakņu sistēma nav nekāda dižā.
Svarīgs noteikums – tomātu ar galvu guldīt uz ziemeļiem, bet saknēm pret dienvidiem. Tad jau pēc pāris dienām tas sāks celt galotni augšā, pret sauli.
Vēl var sēt
Ja šķiet, ka jau iesētie tomāti izskatās pavisam bezcerīgi, vēl šonedēļ droši var sēt tomātus. Diena kļūst arvien garāka, gaismas un siltuma vairāk. Līdz ar to tagad sētie tomāti augs kā uz rauga. Var gadīties, ka tie pat aizaugs martā agri sētos nīkuļus. Vienīgais trūkums – ražas laiks varbūt nesāksies jūlijā, bet tikai augustā.
Tomāta stāda izaudzēšanai vajag 1,5–2 mēnešus. Ja siltumnīca nav apkurināma, maija beigas ir piemērots laiks stādīšanai. Tad parasti beigušies lielākie aukstuma periodi un salnas. Arī stādīšanai laukā, dobēs, tieši laikā būs aprīļa pirmajā pusē sētie tomāti.
Audzelīgākie un veselīgākie stādi un pēc tam augi ir tā sauktajām hibrīdajām tomātu šķirnēm (apzīmē ar F1). Gardi un izturīgi ir ‘Cristal F1’, ‘Colibri F1’, ‘Pink Rise F1’. Gards ir aveņtomāts. Parasti liela piekrišana ir mazajiem tomātiņiem, kam augļi kā plūmītes. Tos visus vēl var iesēt šonedēļ.
